Bijušajās mūzikas skolas ēkās plāno ierīkot kopmītnes

Kritiskā stāvoklī esošās ēkas Pils ielā 38 un Kuģinieku ielā 2 Ventspils Mūzikas vidusskola atbrīvoja 2014. gada sākumā, pārceļoties uz pagaidu telpām un gaidot jauno skolas ēku, kas vēl tiek būvēta. Abas ēkas pieder Finanšu ministrijas pakļautībā esošajam uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi".

"Šīs ēkas diemžēl degradē vidi, un mēs virzīsim jautājumu par to iekļaušanu oficiālajā vidi degradējošo būvju sarakstā. Līdz ar to līdz 3% pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis. Mūsu pašmērķis nav kādu sodīt - mums ir svarīgi, lai ēkas saved kārtībā," skaidroja Lembergs.

Pašlaik arī notiekot sadarbība ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem", Kultūras ministriju (KM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Ekonomikas ministriju (EM), lai abās ēkās varētu veikt rekonstrukciju un iekārtot tajās kopmītnes mūzikas skolai un tehnikumam. Pirms dažiem gadiem rekonstruētajā tehnikumā pieauga audzēkņu skaits, un daļa tehnikuma audzēkņu nepietiekamo kopmītņu skaita dēļ mitinās arī Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā. Pašlaik tehnikumā mācās ap 840 audzēkņiem, bet attīstības plānos ir ap 1000 audzēkņu. Līdz ar to arī radusies iecere kopmītņu vajadzībām izmantot bijušās mūzikas skolas ēkas.

Kā atzina Lembergs, iesaistītajām ministrijām esot kopēja izpratne šajā jautājumā. "Visi lēmumi vēl nav pieņemti, bet mēs pie tā strādājam," norādīja Ventspils mērs. Ieceres īstenošanai plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus no valsts īpašumā esošu ēku siltināšanas programmas tādiem darbiem, kā jumta konstrukciju, sienu, pamatu un daļēji arī komunikāciju pārbūve. "Svarīgi, lai būtu Eiropas Savienības nauda. Pašlaik izskatās, ka veidojas kaut kāda daļa neapgūtu līdzekļu tiem objektiem, kas bija paredzēti. Tad tur varētu samainīt vietām, un tam ir konceptuāla valdības piekrišana," sacīja Lembergs. Pārējos darbus savukārt varētu finansēt ēku īpašnieks - "Valsts nekustamie īpašumi". "Protams, pēc tam šīs skolas maksās viņiem īres maksu," piebilda Ventspils mērs.

Viens no būtiskākajiem veicamajiem darbiem abās ēkās ir pamatu stiprināšana. Kad padomju laikā Ventas labajā krastā tika uzbūvēts kālija sāls terminālis, būtiski tika padziļināta Ventas gultne. "Kreisajā krastā kā bija cara laika koka pāļi, tā palika, un nekāds krasta nostiprinājums netika veikts. Ņemot vērā, ka Venta kļuva būtiski dziļāka, loģiski, ka spiediens pieauga, un krasts lēnām sāka slīdēt. Līdz ar to [mūzikas skolas] ēkās parādījās plaisas," pastāstīja Lembergs. Mūsdienās Ventas kreisais krasts ir nostiprināts, taču arī bijušajām mūzikas skolas ēkām jāstiprina pamati, lai tās atkal būtu drošas.