Vidumupītē sāk sūknēt dūņas

Īstenojot darbu pirmo kārtu, ar specializētu peldošu sūknēšanas sistēmas iekārtu tiks veikta Vidum­upītes gultnes attīrīšana no Sarkanmuižas dambja tilta līdz Brīvības ielai, informē pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Kalsere. Līdz šim upītes gultne attīrīta no meldru un citu augu saknēm, tāpat uzstādīta un izmēģināta trīs kilometrus gara cauruļvadu sistēma dūņu sūknēšanai. Vidumupītes gultnes sūknēšanas iekārta veidota pēc laivas principa, tā brīvi var pārvietoties pa ūdeni. Sākotnēji gultne attīrīta ar greifera palīdzību, bet šodien ar šo pašu iekārtu uzsāks sūknēšanu. Lai darbi noritētu pēc iespējas ātrāk, tie tiks veikti arī naktīs, tādēļ klusajās stundās iespējams neliels sūknēšanas tehnikas radīts troksnis. Dūņu sūknēšanas metode ir pielāgota, lai maksimāli novērstu nepatīkamo aromātu izplatību.

Izsūknēto dūņu un samalto meldru masu pēcāk plānots pārvirzīt uz pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts teritoriju Jēkaba ielā, kur to ievietos īpašos ģeotekstila maisos, lai notiktu atūdeņošanas pro­cess. Ģeotekstila maisi ir iespaidīga izmēra – 60 metru gari un 20 metru plati –, un to ietilpība ir 1000 m³.

Vienā maisā ietilpināms līdz pat 14 dzelzceļa vagonu saturs. Pēc aptuveni divu gadu nostāvēšanas atūdeņoto masu plānots izmantot pilsētas apstādījumos kā mēslojumu, pievienojot melnzemei.

Vidumupītes gultnes tīrīšana iepriekš ilgstoši un rūpīgi plānota, lai izraudzītos efektīvāko un ekonomiskāko tīrīšanas metodi. Upītes platākajā daļā – no Ventas līdz Brīvības ielai – ir mazākā straume un arī lielākais dūņu daudzums.

Tomēr Vidumupītes tīrīšana ir tikai daļa no plānotā projekta, paredzētas arī citas aktivitātes, tostarp krastu stiprināšana. Kopumā plānots pārbūvēt Vidumupītes nogāzes un gultni posmā no upītes ietekas Ventā līdz Reņķa dārzam. Būvdarbu pirmajā kārtā paredzēts pārbūvēt Vidum­upītes nogāzes un gultni no upītes ietekas Ventā līdz Durbes ielai. Vidumupītes posmu no ietekas Ventā līdz Brīvības ielai, kā arī no Reņķa dārza līdz Durbes ielai iecerēts stiprināt ar fašīnām un velēnām. Fašīnas ir zaru pinuma stiprinājums, ko var pielietot krastu nostiprināšanai. Savukārt upītes posmu no Brīvības ielas līdz Reņķa dārzam, kur šobrīd blakus atrodas grants seguma gājēju celiņš, paredzēts pārbūvēt slēgta tipa kolektorā jeb pazemes cauruļvadu sistēmā un izveidot pārplūdi uz Reņķa dārzam piegulošo dīķi.

Tāpat programmas gaitā paredzēts izveidot virszemes noteces sistēmu Žāžciemā. Plānots izbūvēt jaunu grāvi no Krasta ielas līdz Rūpniecības ielai gar dzelzceļa zemes nodalījuma joslu un slēgta tipa kolektoru dzelzceļa zemes nodalījuma joslā no Rūpniecības ielas līdz Ventas upei. Vēl paredzēts savienot Vidumupīti ar valsts nozīmes ūdensnoteku Bāliņu grāvis (pie Ventspils lidostas teritorijas). Tiks pārbūvēts esošais grāvis, lai nodrošinātu abu ūdenstilpju savienojumu pie Ganību ielas. Iecerēts tīrīt aizsērējušo grāvi, padziļinot tā gultni, kā arī tā cauruļvadu zem Ventspils lidostas skrejceļa. Lai palielinātu lietusūdens caurplūdi, paredzēti darbi divās vietās. Tiks pārbūvēts lietusūdens kolektors Sarkanmuižas dambja un Brīvības ielas krustojumā, kā arī izbūvēts papildu lietusūdens kolektors Sarkanmuižas dambī no Lauku ielas līdz Brīvības ielai.

Projekts Plūdu riska samazināšanas pasākumi Ventspils pilsētā tiek īstenots darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās otrās atlases kārtas projektu iesniegumu atlases nolikumā. Projektu plānots īstenot līdz 2020. gadam. Tā kopējās izmaksas ir 1 757 673,82 eiro. 85% jeb 1 485 986 eiro no projekta attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 3% no attiecināmajām izmaksām jeb 52 446,56 eiro ir valsts budžeta dotācija, savukārt Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kopējām projekta izmaksām ir 219 241,26 eiro.

Ar peldošo iekārtu veikti gultnes tīrīšanas darbi un cauruļvadu sistēmas uzstādīšana dūņu sūknēšanai, bet jau šodien tiks sākti arī sūknēšanas darbi.

Ģeotekstila maisi Klaipēdā. Šo maisu izmantošana ir viena no modernākajām atūdeņošanas metodēm, un pasaulē to izmanto aptuveni piecus gadus.