Decembra pasākumi «Jūras vārtos»

Rīgas Krievu teātra muzikālā fantāzija Meitene kafejnīcā

Raimonda Paula muzikālās fantāzijas ar Austras Skujiņas dzeju. Izrādē piedalās - Veronika Plotņikova, Jana Herbsta.

Jana Herbsta, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise:

Maestro Raimonda Paula mūzika tik ļoti trāpa sirdī

Muzikālajā izrādē uz skatuves esat jūs, Veronika Plotņikova, pie klavierēm Raimonds Pauls un skan latviešu dzejnieces Austras Skujiņas daiļrade. Pastāstiet, kas notiek izrādē!

– Raimonds Pauls spēlē brīnišķīgu mūziku, ko viņš pats radījis Austras Skujiņas dzejai. Veronika kā Austras Skujiņas dvēsele to izdzied, bet es esmu vairāk Austras zemes prototips, taču arī ne līdz galam. Es sēžu pie galdiņa un lasu fragmentus no dienasgrāmatām, vēstulēm un mazliet arī dzeju. Bet es nemēģinu izrādē kopēt Austras Skujiņas tēlu, režisors Jakovs Rafalsons tā arī nebija iecerējis. Visi teksti tiek izlaisti caur manu dvēseli, un varu saprast, ko juta 23 gadus veca meitene. Mēģinu pietuvināties viņas dvēselei.

Austras Skujiņas dzeja ir ļoti skumja. Vai ar to bijāt pazīstama jau pirms šīs izrādes?

– Ar Austras Skujiņas dzeju nedaudz biju saskārusies skolas laikā. Jums taisnība, tai līdzi nāk depresīva un skumja noskaņa. Bet, kad sāku gatavoties lomai, es atklāju viņas darbos tik daudz gaismas, tik daudz vēlmes dzīvot un mīlēt. Viņai vienkārši dzīvē nepaveicās, tajā bija daudz vilšanās. Bet vienlaikus bija arī milzīga cerība, ka varbūt tomēr viss būs labi. Viņa vienu dienu varēja justies brīnišķīgi un visus mīlēt, bet nākamajā justies ļoti, ļoti slikti. Gan dzejā, gan dienasgrāmatās, gan vēstulēs var just, kā viņa cīnās, bet diemžēl neuzvarēja šajā cīņā.

Vai izrāde, jūsuprāt, ir vairāk gaiša nekā skumja?

– Es viennozīmīgi cenšos nest gaismu par viņu. Un mūzika noteikti uzrunās ikkatra dvēseli. Olgas Pētersones tulkojumi krievu valodā ir brīnišķīgi. Paradoksāli, bet man pat krievu valodā dzeja patīk labāk nekā latviešu valodā, taču, iespējams, tas ir mūzikas dēļ. Tā ir perfekta un tik ļoti trāpa sirdī.

Vai šī ir jūsu pirmā sadarbība ar Raimondu Paulu?

- Jā, šī ir pirmā reize, kad atrodos uz skatuves kopā ar Maestro Raimondu Paulu, un viņš ir brīnišķīgs cilvēks un vīrietis ar tiešām izcilu humora izjūtu. Viņš savos gados ir tik profesionāls un enerģiski tik daudz spēj dot citiem. Skatos un apbrīnoju.

Ziemassvētku koncerts Gaismu gaidot

19. decembrī, plkst. 19.00, Ventspilī, Teātra namā “Jūras vārti” uz Ziemassvētku koncertu aicina Kaspars Zemītis un Rīgas Doma zēnu koris (ar vīru grupu), diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā.

Mārtiņš Klišāns, Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs: tumšo laiku varam krāšņāku padarīt paši

Koncertā Rīgas Doma zēnu koris uzstāsies kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti. Kādi skaņdarbi izskanēs?

– Viena koncerta daļa sastāvēs no angļu renesanses mūzikas, to raksturo tādu komponistu vārdi kā Tomass Tallis, Viljams Bērds, Tomass Kampions un citi. Rīgas Doma zēnu koris dziedās a cappella, Kaspars Zemītis spēlēs solo, vienu Kampiona skaņdarbu arī kopā ar dēlu. Bet koncerta otrajā pusē būs iespēja noklausīties Kaspara Zemīša jauno Adventa ciklu Gaismu gaidot, kas tapis ar Normunda Beļska vārdiem. Tā ir no jauna rakstīta mūzika ģitārai un korim.

Kora diriģents esat kopš 1998. gada. Šajā laikā koris saņēmis Lielo mūzikas balvu, izdoti 18 ieraksti. Kā jūs raksturotu Rīgas Doma zēnu kori?

– Korim ir jau vairāk nekā 60 gadu, un tas ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa. Tā ir nesaraujama vienība ar Rīgas Doma kora skolu, kas ir brīnišķīga bāze ne tikai šim korim, bet visiem Doma skolas mākslinieciskajiem kolektīviem. Tā ir viena no aktīvi koncertējošām vienībām Latvijā, un sadarbība ar dažnedažādiem māksliniekiem Latvijā un ārzemēs ir ļoti plaša – no sadarbības ar Latvijas Nacionālo operu līdz pat dziedāšanai ASV prezidentam Baltā nama zālē. Koris ir ar ļoti plašu darbības loku.

Koncerta nosaukums ir Gaismu gaidot. Kā jūs izjūtat šo gada tumšo laiku?

– Man šogad ir sākusies jauna ēra, es vairs neskumstu par tumsu un negaidu pavasari. Katrā gadalaikā mēģinu dzīvot, cik vien labi var, un paņemt no katra gadalaika un arī tumšā laika to, ko tie piedāvā. Jā, tumšais laiks šo to arī piedāvā – mēs varam paši savu tumsu drusku krāšņot ar lampiņām, ar svecītēm, ar jauku noskaņu, ar došanos sabiedrībā – uz koncertiem, uz teātra izrādēm un tirdziņiem. Mēģinu darīt tumšo laiku krāšņāku un jautrāku.

Ventspilī gaidāmais koncerts būs Ziemassvētku zīmē. Ko jums šie svētki nozīmē?

- Ziemassvētki pirmām kārtām vienmēr ir ģimenes svētki, bet mūziķiem ir tāds liktenis, ka ne vienmēr iznāk šos svētkus nosvinēt tikai ģimenes lokā. Mūziķa uzdevums un misija pārsvarā ir radīt svētkus citiem, radīt Ziemassvētku noskaņojumu publikai. Un tas ir arī tas, kas, protams, arī man pašam dod prieku.

Indara Vētrāja fotoizstādes atklāšana

Indars Vētrājs, fotogrāfs: izstādē būs manu labāko fotogrāfiju izlase

Ko ventspilnieki varēs redzēt jūsu fotoizstādē?

– Pašlaik vēl atlasu fotogrāfijas. Manā arhīvā ir fotogrāfijas, kurās redzami cilvēki, pilsētas, ielas. Sapratu, ka man ir ļoti daudz visa kā, tāpēc Ventspilī centīšos parādīt mazliet no visa. Tā būs izlase, angliski varētu teikt – the best of me. Lai gan fotografēju jau ilgāku laiku, izstādē būs darbi, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā.

Fotografēšana ir jūsu vaļasprieks?

– Jā, šobrīd tas man ir brīvā laika pavadīšanas veids.

Darbojaties Kuldīgas fotoklubā Divas upes, piedalāties arī kluba izstādēs. Vai šī būs jūsu pirmā personālizstāde?

– Mans tēvs strādā par fotogrāfu reģionālajā laikrakstā Kurzemnieks, un man ir bijušas arī izstādes kopā ar viņu, bet, jā, šī būs mana pirmā personālizstāde. Doma par savu izstādi man ir jau ilgāku laiku, bet vienmēr gribējies sabiedrotos, trūcis pamudinājuma personālizstādei. Pirms kāda laika fotografēju Liepājas pludmalē, ļoti paveicās ar laiku un teju katra bilde bija tāda, ko varētu likt izstādē. Liku bildes savā Facebook lapā, un mani uzrunāja bijusī kuldīdzniece Anna Orniņa no Jūras vārtiem, aicināja uztaisīt izstādi. Tas bija tas grūdiens, kas man bija vajadzīgs, un es piekritu.

Minējāt, ka jūsu tēvs ir fotogrāfs. Kā jums sākās aizraušanās ar fotogrāfiju?

– Tēvs savulaik vadīja fotokursus, pats darbojās Kuldīgas vecajā fotoklubā un vēl šur tur. Kad laboratorijā bildes bija jāattīsta, tēvs mani ņēma līdzi un es sēdēju un garlaikojos. Sēdēju, sekoju līdzi, kā bilde parādās, kā to retušē, un tā tas sākās.

Pašlaik esat kuldīdznieks?

– Jā. 2001. gadā pēc vidusskolas pārcēlos uz Rīgu, lai mācītos, un tur nodzīvoju līdz pagājušajam gadam. Tagad atkal esmu kuldīdznieks.

Jūsu Facebook lapā redzama arī fotogrāfija ar apledojušu molu. Vai tas ir Ventspils Dienvidu mols?

– Jā. Pagājušā gada ziemā biju Ventspilī uz darba interviju un pie reizes izmantoju izdevību pafotografēt. Ventspils osta man šķiet ļoti interesanta, jo tur visu laiku notiek kustība. Rīgas ostai, piemēram, nemaz tik labi nevar tikt klāt.