Aicina piedalīties akcijā «Manā pudelē Ventspils ūdens»

Cilvēki visā pasaulē arvien vairāk piedomā pie saviem ikdienas paradumiem, lai tie radītu pēc iespējas mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi. Aicinot arī ventspilniekus aizdomāties par cilvēka rīcības sekām, ikdienā lietojot plastmasas izstrādājumus un vienreiz lietojamos traukus, pašvaldības SIA ŪDEKA rosina samazināt plastmasas pudeļu patēriņu un lietot Ventspils dzeramo ūdeni no krāna, jo, kā liecina regulāri veiktās ūdens analīzes, tas ir tikpat drošs lietošanai uzturā kā veikalos pieejamais ūdens.

Pašvaldības SIA ŪDEKA aicina dalīties ar fotogrāfijām un stāstiem sociālajos tīklos vai iesūtot informāciju uzņēmumam, parādot vai pastāstot, kā izvairīties no plastmasas pudeļu lietošanas ikdienā (piemērs: foto, kā pirms sporta treniņa tiek uzpildīta sava pudele ar krāna ūdeni, vai ierosinājumi, kā padarīt ūdeni gardāku – pievienojot tam citrona šķēlīti u.tml.).

Akcijas tēmturi jeb haštagi:

#dzeruVentspilskrānaūdeni
#ventspilniekiemūdenssavāpudelē
#ūdensventspilniekiem

Informāciju var iesūtīt arī uz [email protected]

22. martā – Starptautiskajā ūdens dienā – tiks paziņoti 10 aktīvākie akcijas dalībnieki, kuri savā īpašumā iegūs ŪDEKAS daudzkārtlietojamo ūdens pudeli, ko turpmāk pildīt ar Ventspils tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni no krāna un ņemt sev līdzi ikdienas gaitās.

Informācija par akciju būs pieejama arī plakātos, kas izvietoti skolās un citās sabiedriskās vietās.

Par Ventspils ūdens kvalitāti

Dzeramais ūdens ventspilnieku vajadzībām tiek iegūts no pazemes – no 11 artēziskajiem urbumiem, kas atrodas 14 km no Ventspils. Vienas diennakts laikā tiek iegūti apmēram 5400 m³ ūdens. Pirms nokļūšanas ventspilnieku mājokļos ūdens tiek attīrīts Ventspils dzeramā ūdens atdzelzošanas stacijā, galvenokārt, lai samazinātu dzelzs un mangāna saturu ūdenī. Process ir dabisks, netiek pielietotas nekāda veida ķimikālijas.

Ventspils dzeramā ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan saskaņā ar monitoringu atbilstoši valdības izdotajiem noteikumiem, gan saskaņā ar uzņēmuma paškontroles programmu. Dzelzs, amonija un mangāna saturs ūdenī tiek pārbaudīts pilnīgi katru dienu, bet vienu reizi nedēļā tiek veiktas plašākas pārbaudes, nosakot vairākus kontroles rādītājus, un šo analīžu rezultāti katru piektdienu tiek publicētas www.udeka.lv.
Reizi mēnesī analīzes tiek veiktas artēziskajos urbumos, un pēc noteikta grafika, kas saskaņots ar Veselības inspekciju, ūdens tiek pārbaudīts arī ūdens piegādes galapuntkos, t.i. dažādos pilsētas rajonos un adresēs pie patērētājiem.
Ventspils dzeramā ūdens analīzes uzrāda nemainīgi teicamus rādītājus, kas atbilst gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā noteiktajām normām. Ūdens ir drošs lietošanai uzturā, tīrs un garšīgs.

Vecas caurules un kaļķa nogulsnes neietekmē ūdens labās īpašības

Nereti cilvēki raizējas, ka mājā esošās vecās caurules padara ūdeni netīru un nedrošu, tāpat bieži ventspilnieki izrāda nepatiku pret kaļķa nogulsnēm tējkannā. Taču bažām nav pamata.

Protams, lai veselībai drošais un tīrais Ventspils centralizētās sistēmas ūdens nezaudētu savas labās īpašības starpposmā no uzņēmuma atbildības robežām līdz iedzīvotāja ūdens krānam, ir regulāri jāuzrauga un jārūpējas par mājas iekšējiem ūdenssaimniecības tīkliem. Taču nevar viennozīmīgi apgalvot, ka vecas caurules negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti, jo kaļķis, kas ir ūdens sastāvā, izgulsnējoties cauruļu iekšpusē, ar laiku izveido tādu kā drošu aizsargslāni starp cauruli un ūdens plūsmu, līdz ar ko cauruļu daļiņas nenokļūst ūdenī. Savukārt kaļķa klātbūtne kā tāda ūdenī ir pat vēlama, jo kaļķis ir nepieciešams cilvēka veselībai.

Kaļķa nogulsnes uz traukiem vai tējkannā var radīt iespaidu, ka ūdens nav kvalitatīvs, taču tas liecina par pretējo – ka ūdens ir dabisks un tā attīrīšanā nav pielietotas ķimikālijas. Iespējams, ka šķietami dzidrais izfiltrētais vai veikalos pieejamais ūdens pudelēs ir attīrīts pārlieku daudz, lai izskatītos acīm tīkami, tomēr sastāva ziņā tajā nav pietiekami daudz cilvēkam vērtīgu vielu. Turklāt nav precīzi pierādīts, vai, cik daudz un kādas plastmasas mikrodaļiņas no iepakojuma nonāk pudelēs fasētajā ūdenī.

Draudzīgi dabai un maciņam

Izskaužot paradumu pirkt dzeramo ūdeni plastmasas pudelēs, tiek ne tikai pasargāta apkārtējā vide no piesārņojuma, bet var arī būtiski ieekonomēt līdzekļus.

Pasaulē ik gadu tirdzniecībā nonāk apmēram 460 miljardi ūdens plastmasas pudeļu, un, tām nonākot dabā, pudeles sadalās tikai 450 gados. Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas apkopotie statistikas dati liecina, ka fasēto dzeramo ūdeni ikdienā lieto katrs trešais iedzīvotājs, gada laikā tam tērējot vidēji 300–400 eiro. Vienlaikus šādā veidā tiek saražots ap 50 kg plastmasas atkritumu. Turpretī Ventspils centralizētās sistēmas ūdens maksā tikai 0,88 eiro par kubikmetru jeb 0,0009 centi par litru. Dzerot vidēji 2 litrus Ventspils krāna ūdeni katru dienu, tas izmaksā vien ~0,66 centus gadā.

Kā vēl mēs varam saudzēt dabu

Svarīgi ir maksimāli ierobežot vienreizlietojamo lietu izmantošanu ikdienā un izvēlēties tādas, ko var lietot atkārtoti. Piemēram:

• iepērkoties veikalā, izmanto savu līdzi paņemto videi draudzīga materiāla maisiņu;

• pērkot sveramos produktus, pavaicā pārdevējai, vai iespējams tos ievietot līdzi paņemtā traukā (burkā, kārbā u.c.);

• siltos dzērienus uzpildi savā termokrūzē, nevis vienreizlietojamās krūzēs ar plastmasas vāciņu;

• dodoties piknikā, nepērc plastmasas ēdamrīkus, paņem līdzi tos no mājām vai iegādājies videi draudzīgāka materiāla;

• plastmasas salmiņu vietā lieto daudzkārt izmantojamos metāla, bambusa u.c. materiāla salmiņus;

• izvēloties svētku dekorācijas, centies izvairīties no baloniem. Tie jauki izskatās un patīk bērniem, taču rada būtisku apdraudējumu videi.

Vides piesārņojuma jautājumi arvien vairāk tiek risināti arī politiski. Lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā izvirzītos mērķus, mazinot plastmasas iepakojuma radīto vides piesārņojum, kopš 2019. gada tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs nedrīkst tikt izsniegti bez maksas. Kā arī Eiroparlaments ir pieņēmis likumu, kas ar 2021. gadu aizliedz dažādu vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumu ražošanu un pārdošanu. Līdz 2029. gadam Eiropas Savienība cer panākt 90% izlietoto plastmasas pudeļu savākšanu, savukārt līdz 2030. gadam 30% plastmasas pudeļu jābūt ražotām no otrreizējiem izejmateriāliem.

Tas nozīmē, ka, sākot ar nākamo gadu, arī Latvijā stāsies spēkā aizliegums plastmasas šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu vai balonu kātiņu tirdzniecībai un ievērojami tiks palielināts plastmasas pudeļu pārstrādes apjoms.

Plastmasas piesārņojums rada nopietnas sekas cilvēku veselībai, kā arī postoši iedarbojas uz dzīvo dabu. Parūpēsimies par savu un apkārtējās vides veselību!