Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos pastiprināta uzmanība tiek pievērsta jaunajiem LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem un Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu.
Būtiski ir saprast, ka jaunie noteikumi ir izstrādāti tādēļ, lai nodrošinātu tīru un sakoptu vidi mums apkārt, nosakot stingrākas prasības decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem un decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai.
Kā skaidro LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, šādi noteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzēto. Šāda regulējuma nepieciešamība galvenokārt pamatota, balstoties uz iedzīvotāju sūdzībām un iesniegumiem par vides piesārņojumu, kā arī balstoties uz nepieciešamību pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu. Jaunie noteikumi ietekmēs tikai tos iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri neizmanto centralizētās kanalizācijas sistēmas un kuru nekustamais īpašums atrodas apdzīvotās vietās – pilsētās un ciemos.
Jāuzsver, ka jaunie noteikumi nosaka vienotas prasības, kuras būs jāievēro gan esošo, gan jauno decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem, izmantojot lokālās attīrīšanas iekārtas, septiķus (nosēdumu akas) vai krājtvertnes tā, lai nekaitētu ne videi, ne cilvēku veselībai. Noteikumi paredz gan decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju, gan decentralizēto pakalpojumu sniedzēju jeb asenizatoru uzskaiti, gan notekūdeņu regulāru izvešanu, gan sistēmu atbilstības normatīvo aktu prasībām kontroli.
Noteikumi nosaka, ka pašvaldībām jāizveido un jāuztur decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs, kā arī jāizstrādā pašvaldības saistošie noteikumi, kuros noteiks decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību, kā arī minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai atkarībā no sistēmas veida, tilpuma un ūdens patēriņa attiecīgajā īpašumā. Pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem noteiks arī minimālās prasības asenizatoru darbībai attiecīgajā pašvaldības teritorijā, kas vienlīdz nozīmē, ka tiks stingrāk kontrolēts, vai visi no decentralizētajām sistēmām savāktie notekūdeņi un nosēdumi tiek attiecīgi nodoti tam speciāli paredzētajās vietās.
Lai arī Ventspilī pēc jau šogad uzsāktā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, VI kārta realizācijas 2018. gadā pilsētā būs nodrošināta iespēja pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem nu jau 98,5% iedzīvotāju, ne visi šo iespēju ir izmantojuši un turpina izmantot decentralizētās kanalizācijas sistēmu risinājumus, kuri, iespējams, šobrīd neatbilst jaunā regulējuma prasībām. Līdz ar to šīs prasības būs aktuālas arī Ventspils pilsētas iedzīvotājiem. Kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi, decentralizēto sistēmu reģistrācija būs jāuzsāk, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, un decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekiem līdz 2021. gada 31. decembrim jānodrošina decentralizēto kanalizācijas sistēmu atbilstība šo noteikumu prasībām.
Lai iedzīvotāji izvairītos no liekām raizēm par decentralizēto kanalizācijas sistēmu pārveidošanu, uzlabošanu un zināmu investīciju veikšanu, lai nodrošinātu to atbilstību jaunajam Ministru kabineta noteiktajam regulējumam, ŪDEKA aicina Ventspils iedzīvotājus, kuri vēl nav pieslēguši savas mājsaimniecības centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, būt aktīviem un vēlreiz padomāt par šāda soļa speršanu. Ja ir interese par pieslēguma centralizētajiem tīkliem izveidi, aicinām sazināties ar ŪDEKAs Tehnisko daļu, ierodoties personīgi Talsu ielā 65, 2. stāvā, vai zvanot pa tālr. 63607286 katru darbdienu no plkst. 8 līdz 17, izņemot pirmdienas (līdz plkst. 18) un piektdienas (līdz plkst. 16), ar pusdienu pārtraukumu no 12 līdz 13. Informācija par pieslēgšanos atrodama arī ŪDEKAs mājaslapā http://udeka.lv/lv/pakalpojumi#nid-112.
Komentāri (9)
Šis nu ir labi. Ūdeka varētu publicēt sarakstu ar īpašumiem, kuriem
ūdens/kanalizācijas pieslēgums ir pievadīts, bet īpašnieki nepieslēdzas, līdz ar to piesārņojot gruntsūdeņus, gaisu un kaimiņu apkopjamos zālienus.
Atbilstoši rakstā pieminētajam turpmāk pašvaldībai būs jāorganizē decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācija. Atbilstoši noteikumiem šo pienākumu slēdzot attiecīgu līgumu pašvaldība var nodot arī sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, kas Ventspils pilsētas gadījumā ir - pašvaldības SIA “ŪDEKA”. Līdz ar šāda reģistra izveidošanu, būs iespējams iegūt arī informāciju par šādiem īpašumiem.
ŪDEKA regulāri veic pieslēgumu kontroli, īpašu uzmanību pievēršot tiem īpašumiem, kuriem par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas novadīšanas pakalpojumiem ar uzņēmumu nav noslēgti līgumi. Šāda kontrole tiek veikta, lai pārliecinātos, ka līgums ar uzņēmumu nav noslēgts vien tādēļ, ka ir izvēlēta kāda alternatīva centralizētajai sistēmai – dzeramā ūdens aka vai spice un paša izbūvētas kanalizācijas nosēdakas. Turpretim, ja apsekošanu rezultātā atklāts nesankcionēts pieslēgums un konstatēts, ka ŪDEKAS pakalpojumi tiek lietoti bez likumiska pamata, pieslēgums tiek atslēgts un, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”, tiek piemērotas soda sankcijas jeb kompensācija par konstatēto pārkāpumu, kuras apmērs tiek noteikts atbilstoši noteikumu 7.nodaļā noteiktajam un var sasniegt pat vairākus desmitus tūkstošus eiro.
Interesanti,vai pašvaldība tai 1.5% iedzivotaju grupai ,kurai nav iespēju pievienoties centralizētai ūdens un kanalizācijas apgādes sistēmai(pat ja to vēlētos),segs vismaz daļējus asenizācijas pakalpojumus.?
Asenizācijas pakalpojumu jeb decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšana ir uzņēmuma palīgdarbības pakalpojums, kura izmaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā pieprasījuma apjomus, kā arī pakalpojuma sniegšanas izmaksas Pašvaldības kapitālsabiedrība nevar sniegt pakalpojumus, kuri nesedz to pašizmaksu. Pakalpojumu cenā lielākā daļa no izmaksām sastāda transporta izmaksas, tai skaitā degviela, kuras cenas nav atkarīgas no uzņēmuma darbības. Turklāt pašvaldības kapitālsabiedrība nevar noteikt atšķirīgas pakalpojumu cenas atsevišķām klientu grupām. Klientiem, kuri vēlas izmantot decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus, ir iespēja izmantot arī citu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos pakalpojumus.
Kam tas viss?
Ja cilvēkam rokas neaug no pakaļas,tad reizi trijos vai četros gados to atejas bedri var izgrābt pašu spēkiem.Vai vienkārši būdiņu pārcelt uz citu vietu,veco bedri aizberot.Galvenais ir ievērot maksimālo attalumu starp aku un ateju.Ja zemes gabala lielums to atļauj,tad viss kārtībā.
Senos un ne tik senos laikos Latvijas viensētās bija tikai āra atejas un neviens nebija beigts un apkārtējā vide nebija piesārņota , bet kad lieluzņēmumi piesārņo ar ķīmiju un naftas produktiem ,tad tas nekas .Visiem jāizmanto kanalizācijas pakalpojumi ,jo par to taču jāmaksā katru mēnesi, nauda nāk griezdamās .
Ar mēsliem laukus mēslot ir korekti, bet kakāt bedrē nē. Jo tālāk, jo stulbāk. Tos, kas mežā krūmos iesprūk pa vajadzībai, arī ķers un strostēs?
Par visu ir jāmaksā, tikai nav skaidrs, kas notiek ar dabu, kad intensīva lietus laikā no centrālā savākšanas kolektora pretējā virzienā uz īpašumu visa tā kaitīgā varza gāžas atpakaļ, pārpludinot akas. Tad laikam viss ir kārtībā un noplūdes ir sertificētas.