Noslēdzies būtisks attīstības etaps

Kas pa šiem gadiem ir izdarīts?

– Izdarīts ir ļoti daudz. Sākot ar jaunu artēzisko urbumu izbūvi, pēc tam notika jaunās atdzelzošanas stacijas būvniecība, kas mūsu pilsētā uzlaboja ūdens kvalitāti līdz Eiropas līmenim, un tagad ūdeni var dzert pa taisno no krāna. Nākamais etaps bija attīrīšanas iekārtu uzlabošana. Jāatgādina, ka iepriekš notekūdeņu kvalitāte bija visai bēdīga un mums bija jāmaksā diezgan lieli dabas resursu nodokļi. Jaunās attīrīšanas iekārtas tika palaistas 2005. gadā, un tagad pilsētas notekūdeņi jūras ūdeni nepiesārņo.

Tad sākās tīklu paplašināšanas periods.

– Kad mūsu produkcijas kvalitāte tika uzlabota, sākām domāt par tās pieejamību, jo līdz tam ūdensvada un kanalizācijas tīklu pieejamība bija tikai pilsētas centrālajā daļā, kur ir daudzdzīvokļu mājas un juridiskās kompānijas, bet tie nebija pieejami daudziem privātmāju rajoniem. Tādēļ tika izstrādāti projekti, tehniski ekonomiskie pamatojumi un tālākās investīcijas tika ieguldītas tieši tīklu paplašināšanā. Šī darba rezultātā šobrīd Ventspilī 98,3% iedzīvotāju ir iespēja pieslēgties pie ūdensvada un kanalizācijas. Nav dzirdēts, ka Latvijā kaut kur būtu vēl augstāks rādītājs.

Kādi bija nākamie uzdevumi?

– Tā kā pilsētas centrālajā daļā bija diezgan daudz vecu tīklu, attīstības projekta piektajā kārtā šogad akcents tika likts uz tīklu rekonstrukciju, jo paplašināties īsti vairs nebija kur. Tika veikta gan ūdensvada, gan kanalizācijas tīklu nomaiņa četros iekšpagalmos – Embūtes ielā, Celtnieku ielā, Lielajā prospektā un Stradiņa ielā. Mēs izdarījām savu darbu, un, kā parasti tas notiek Ventspilī, pašvaldība nāca ar savu līdzfinansējumu, lai tos labiekārtotu, izveidotu jaunas stāvvietas un tamlīdzīgi.

Vai iekšpagalmu labiekārtošana turpināsies arī turpmāk?

– Jā, turpināsies. Pagalmu labiekārtošana notiks no pašvaldības puses, un arī mēs papildus iesim ar savām investīcijām no budžeta, kur būs nepieciešams mainīt komunikācijas. To darīsim, bet pieskaņosimies pašvaldības vēlmēm, jo Kohēzijas fonda finansējums tam tuvākajos gados nebūs paredzēts.

Kādi darbi vēl šogad veikti?

– Tika veikta arī maģistrālo un lielāko kanalizācijas tīklu atjaunošana, neuzrokot segumu – ar oderēšanas jeb tā saucamo zeķes ievilkšanas metodi. Oderēšana veikta esošajos kolektoros, kas daudzos posmos bija cauri, tādēļ tajos infiltrējās gan gruntsūdeņi, gan lietus ūdeņi. Tas nozīmē, ka bija jāpārsūknē lielāki notekūdeņu apjomi nekā vajadzīgs. Pēc oderes ievilkšanas veicām analīzi un redzam, ka oktobrī un novembrī, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, šī infiltrācija ir samazinājusies par 10%. Tas nozīmē, ka sūkņu stacijām, kas pārsūknē notekūdeņus, tagad ir jāpārsūknē mazāk, tādējādi ir elektrības ietaupījums. Arī attīrīšanas iekārtām ir mazāka slodze, it īpaši lietus laikā, līdz ar to samazinājies elektrības patēriņš. Tas no šī gada rekonstrukcijas darbiem mums ir devis vislielāko efektu. Šādus darbus noteikti arī turpināsim.

Kādi ir nākotnes lielākie plāni?

– Kohēzijas fondiem nākamais plānošanas periods ir no 2014. līdz 2020. gadam. Diemžēl nākamajā gadā būvniecības darbi izpaliks ne tikai Ventspilī, bet visā Latvijā, jo Ministru kabineta noteikumi, pēc kuriem varēsim sākt rakstīt un gatavot pieteikumus, izstrādāt tehniski ekonomiskos pamatojumus un tehniskos projektus, tiks izsludināti tikai pavasarī. Tātad nākamais gads būs sagatavošanās darba gads – būs vairāk jāstrādā ar papīriem. No 2017. gada atkal varēsim turpināt investīciju projektus, bet, visticamāk, ne tik plašus kā līdz šim, jo pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nostājas Kohēzijas fonda atbalsts tiks sniegts tikai kanalizācijas tīkliem. Vairs nebūs atbalsta ūdensvada tīklu paplašināšanai, kā līdz šim. Ievilkt tikai kanalizāciju būtu muļķīgi, jo iedzīvotāji nav ieinteresēti pieslēgties tikai pie kanalizācijas. Tas nozīmē, ka ūdensvads būs jāievelk no mūsu pašu budžeta. Tas, protams, projekta kopējās izmaksas ievērojami sadārdzinās, tādēļ ļoti rūpīgi izvērtēsim nepieciešamību turpināt šāda veida investīcijas. Raudzīsimies, kuros rajonos tīklus ievilkt un, ja tur būs tikai divas trīs mājas, vai ir vērts projektā ieguldīt tik lielas investīcijas. Līdz šim tas bija liels Kohēzijas fonda dāvinājums, kas tarifā neatspoguļojās. Tagad būs smalki jārēķina. Zinu, ka, piemēram, Jelgava arī ar šiem nosacījumiem – ka atbalsts tiks sniegts tikai kanalizācijas izbūvei – īstenos 12 miljonu eiro lielas investīcijas. Viņiem tas būs finansiāli sāpīgi, jo būs jāņem tikpat liels kredīts, lai līdzfinansētu projektu. Savukārt mēs šobrīd pretendējam tikai uz nepilnu pusmiljonu eiro no Kohēzijas fonda, jo mums ļoti daudz jau ir izdarīts.

Ir vēl kādas tālejošākas prioritātes, vai arī mums Ventspilī viss ir tik sakārtots, ka nav atlicis daudz ko darīt?

– Domāju, ka mūsu pilsētā tīkli ir visai sakārtoti. Arī atdzelzošanas stacija strādā labi un attīrīšanas iekārtas ir līmenī. Protams, ir jānomaina šādas tādas iekārtas, kas savu laiku nokalpojušas, taču tie jau ir salīdzinoši sīkumi, kas jādara katru gadu.

Gads iesāksies ar jauno norēķinu sistēmu. Vai esat pilnībā tai gatavi? Tas droši vien no jums arī prasa lielu darbu!

– Jā, protams, ka šī jaunā norēķinu sistēma mums rada papildu slodzi, dažādas problēmas un galvassāpes. Tā nav, kā daļa iedzīvotāju domā, – ka tas viss ir ŪDEKAS interesēs un mēs esam kaut ko jaunu izdomājuši. Arī mums ir jāpasvīst, jāstrādā pie programmu izmaiņām; darbā būs papildus jāpieņem uzskaitveži, kas sistēmā ievadīs 35 tūkstošus skaitītāju rādījumu, ko iedzīvotāji deklarēs. Tāpat būs jāsagatavo rēķini, jāsadala patēriņa starpība, ja tāda radīsies ar mājas ievadskaitītāju, turklāt starpība būs jāsadala tieši uz tiem dzīvokļiem, kuri nedeklarēs rādītājus, un tamlīdzīgi. Protams, tas prasīs no mums lielu darbu. Pie tā šobrīd cītīgi strādā Abonentu daļa, un arī citi darbinieki ir iesaistīti. Ar bažām skatāmies, kā būs. Iespējams, būs arī dažādas kļūdas.

Piemēram, iedzīvotājs nejauši uzrakstīs kādu lieku nulli vai arī mūsu darbinieks ievadīs kādu nulli vairāk, kā rezultātā būs nepareizs rēķins. Visādi var būt. Bet jāsaprot, ka 35 tūkstošus skaitītāju rādījumu ievadīt nebūs tik vienkārši. Paredzu, ka pirmie divi trīs mēneši visiem būs smagi – gan ŪDEKAI, gan arī iedzīvotājiem, kuriem nebūs viegli pierast pie šīs sistēmas, jo būs jādeklarē rādījumi konkrētos datumos. Citam aizmirsīsies, attapsies vēlāk, bet nodot vairs nevarēs, jo sistēma būs jau aizvērta. Tas viss prasīs darbu un disciplīnu gan no iedzīvotājiem, gan no ŪDEKAS. Bet neko nevar darīt, diemžēl šī likumdošana tagad būs tāda. Es uzskatu, ka tur daudz kas nav pareizi.

Piemēram?

– Uzskatu, ka ir nepareizi, ka mēs nedrīkstam tās izmaksas, ko radījusi rēķinu izrakstīšana iedzīvotājiem, iekļaut tarifā. Tas nozīmē, ka mums šī maksa par rēķinu sagatavošanu ir jāpieprasa no iedzīvotājiem. Protams, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vidū par to rodas liela neapmierinātība – tagad piestādīs rēķinu un par to vēl viņam jāpiemaksā. Arī mums tas rada problēmas, jo būtu vieglāk, ja šīs izmaksas varētu iekļaut tarifā, nevis prasīt šo maksu atsevišķi.

Vai iedzīvotāji izvēlas rēķinus saņemt elektroniski vai kā savādāk?

– Pagaidām ienākošie iesniegumi rāda, ka aptuveni 80% iedzīvotāju vēlas rādījumus deklarēt un rēķinus saņemt elektroniski, kas ir bez maksas. Arī mums tā ir vieglāk, jo šie dati automātiski ielec mūsu programmā un arī elektronisko rēķinu mēs izrakstām automātiski. Bet aptuveni 20% vēlas, lai ir pa vecam. Iespējams, tie pārsvarā ir pensionāri, kuriem nav pieejams internets. Bet šajā ziņā pašvaldība nāk pretī un Digitālais centrs ir rīkojis un arī turpmāk organizēs apmācības, kā lietot internetu un e-pastu rēķinu saņemšanai. Viņiem tikai ir jāizveido savs e-pasts, un cilvēks jebkurā brīdī var pa ceļam uz tirgu ieiet Digitālajā centrā, tur nodeklarēt rādītājus un e-pastā saņemt rēķinu. Papildus arī mēs ejam pretī un pilsētas centrā – Pils ielā 12 – atvērsim Abonentu daļas filiāli. Tā būs ērta iespēja iedzīvotājiem vienuviet norēķināties gan par ūdeni, gan par siltumu un atkritumu izvešanu. Viss vienā ēkā. Arī pieņemšanas laikus pielāgosim iedzīvotāju ērtībām. Šobrīd jaunās filiāles telpās vēl notiek remontdarbi, bet ceram, ka uz pirmo rēķinu izrakstīšanu februāra vidū tā jau strādās.

Kādi ir novērojumi – vai iedzīvotājiem jaunā norēķinu sistēma kļūst skaidrāka?

Jā, cilvēkiem pamazām viss kļūst skaidrāks. Sākumā tiešām bija liela putra, taču nu jau jautājumi kļuvuši konkrētāki. Daudzi vaicā, kādēļ vēl nevar reģistrēties ŪDEKAS portālā un nodot skaitītāju rādījumus. Taču procedūra paredz, ka vispirms mājas apsaimniekotājam vai pilnvarotajai personai ir jāvēršas ŪDEKĀ ar iesniegumu par līguma pārslēgšanu, kurā tiek norādīts, vai iedzīvotāji izvēlas tiešos vai netiešos maksājumus, norādīta metodika, kā jāsadala starpība, un kurš vēlas elektroniski deklarēt rādījumus un saņemt rēķinus, kurš papīra veidā pa pastu, bet kurš nāks uz Abonentu daļu. Kad šī informācija būs apkopota, ŪDEKA iedzīvotājiem uz norādītajām e-pasta adresēm izsūtīs paroles, ar kurām viņi varēs reģistrēties mūsu mājaslapas portālā un pēc tam deklarēt skaitītāju rādījumus un saņemt rēķinus. Tāpat cilvēki vaicā, kā nodot rādījumus – līdz pēdējam litram vai tikai kubikmetram. Vairs nav jautājumu, kāpēc tas vispār jādara. Skaidrojošais darbs, ko veicām pēdējos mēnešus, ir devis rezultātus. Protams, mēs rēķināmies, ka februāra vidū, kad cilvēki saņems pirmos rēķinus, būs otrais jautājumu vilnis. Būs vēlreiz daudz jāskaidro.