Ventspilī plānveida darbs pie ūdenssaimniecības attīstības rit jau vairāk nekā 15 gadus. Toreiz, 2000. gadā, kad pašvaldības SIA ŪDEKA sadarbībā ar pilsētas domi sāka darbu pie Ūdenssaimniecības attīstības projekta, galamērķis likās tāls un neaizsniedzams.
Tolaik daudzu privātmāju rajonu iedzīvotājiem nebija iespējas dzert krāna ūdeni, jo gluži vienkārši viņu rajonos nebija izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli. Tos vēsturiski būvēja pilsētas centrālajā daļā, tālāk – pašos apdzīvotākajos rajonos un daudzstāvu māju kvartālos, nomaļākus pilsētas rajonus atstājot novārtā. Šodien viss ir mainījies un praktiski visā pilsētā iedzīvotājiem ir iespēja pieslēgties centralizētajai sistēmai. Šie pakalpojumi ir pieejami 98,3% ventspilnieku. Arī no centra attālākos rajonos, tai skaitā Gāliņciemā, Pārventas privātmāju rajonos un citur. Latvijas kontekstā tas ir ļoti augsts rādītājs.
Pagājušajā gadā attīstības projekta IV kārtas ietvaros ūdensvada un kanalizācijas tīkli tika izbūvēti pēdējos blīvāk apdzīvotajos rajonos, kuros līdz šim tādu nebija, – Krievlaukos un atsevišķās ielās Piejūras kempinga rajonā. Iedzīvotāji par to interesējās un rakstīja vēstules vairākus gadus, tādēļ ŪDEKA meklēja iespējas šo iedzīvotāju vēlmi īstenot.
ŪDEKAI nācās ieguldīt ne mazums pūļu, lai pamatotu nepieciešamību šajos attālajos rajonos ievilkt ūdensvada un kanalizācijas tīklus. Bija nepieciešams pierādīt, ka pie izbūvētajām caurulēm cilvēki reāli arī pieslēgs savus mājokļus. Tika veikta aptauja un konstatēts, ka lielākā daļa ir gatavi to darīt. Ir patiess prieks, ka cilvēki nepievīla un plaši izmanto iespējas, par kurām viņi paši cīnījās un kuras ŪDEKA nodrošināja, piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu. Ar pieeju centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai Krievlaukos nodrošinātas 62 mājsaimniecības. Iedzīvotāji arī izsaka pateicību par jaunajām iespējām un priecājas par ieguvumiem.
Vislielākās ērtības – kanalizācija
Kļavu ielas 12. mājas īpašnieki pie ūdensvada pieslēdzās pagājušā gada oktobra beigās un šīs ērtības bauda jau gadu.
Ludmila Bardukova priecājas, ka pieslēgties izdevies pat ātrāk nekā solīts. Saimnieki jau bijuši nobažījušies, ka uz ziemu pieslēgties nepaspēs, taču viss noticis ļoti operatīvi un sapnis tikt pie centralizētajiem pakalpojumiem ticis īstenots. Ludmila visvairāk ir gandarīta par to, ka varējuši likvidēt briesmīgās bedres, kurās uzkrājās kanalizācija. «Ierīkotā centralizētā kanalizācija – tās ir tik lielas ērtības, ka es pat nevaru to noraksturot,» saka saimniece.
Iepriekš ūdens mājsaimniecībai ņemts no dziļurbuma un bijis ar augstu dzelzs saturu. Tādēļ sadzīves tehnika ātri aizaugusi un nācies to bieži mainīt. Tas, protams, radījis liekus izdevumus. Tagad, pateicoties tīrajam ŪDEKAS krāna ūdenim, sadzīves tehnika strādājot lieliski. Dziļurbuma ūdens arī nav bijis derīgs dzeršanai, tādēļ iepriekš ūdens pirkts – ģimene lietojusi Venden ūdeni.
«Nekad nedomājām, ka pie mums Krievlaukos ienāks tāds pakalpojums. Esam ļoti apmierināti. Esam pateicīgi domei un ŪDEKAI, kas par mūsu provinci ir tā parūpējušās,» saka Ludmila, priecājoties arī par skaisti uztaisīto ielu. Prieks gan pašiem, gan ciemiņiem.
Ludmila ir gandarīta par daudzajām ērtībām, ko nodrošina centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija.
Vairs nav nekādu rūpju
Zaķu ielā izbūvētajam ūdensvadam pērnā gada rudenī izdevās pieslēgties arī privātmājai Vidusceļā 7, kas atrodas uz abu ielu stūra.
Mājas iemītnieks Arvīds Māliņš stāsta, ka ūdensvadam pieslēgušies, tiklīdz tas bijis iespējams – īsi pēc ielas rekonstrukcijas. Iepriekš mājsaimniecība ūdeni ņēmusi no savas akas. Ūdens nav bijis slikts, taču kaļķains gan. Dzeršanai to vajadzējis vārīt – nevārītu ūdeni lietot nav uzdrošinājušies. Protams, bijusi arī kanalizācijas bedre. «Tā jau ir aizbērta, un nu ir miers, nekas vairs nav jātīra,» priecājas Māliņa kungs, kurš ar jauno pakalpojumu ir ļoti apmierināts. Neesot vairs jādomā, kur veļas ūdeni un citus sadzīves ūdeņus likt, arī bedre vairs nav ik pa laikam jāizsūc – nu vairs neesot nekādu rūpju. Arī pieslēgšanās ūdensvadam lielas pūles un izdevumus nav prasījusi, bijusi jāizrok vien dažus metrus gara tranšeja, atminas saimnieks. «Mēs, visa iela, gaidījām to ūdensvadu. Mums dikti paveicies,» uzskata Arvīds.
Uz Vidusceļa un Zaķu ielas stūra esošajai mājai ūdensvadam izdevās pieslēgties no pārbūvētās Zaķu ielas.
Pēc ūdens nebūs jābrauc
Graudu ielas 6. mājas iedzīvotājs Mareks Pētersons ērtības, ko sniegs ūdensvada un kanalizācijas pieslēgums, varēs baudīt jau vistuvākajā laikā.
Viņš tikai pagājušajā nedēļā par jauno pakalpojumu noslēdza līgumu ar ŪDEKU un nu ar nepacietību gaida, kad varēs to izmantot. Mareks atzīst, ka bijis paredzēts pieslēgumu nokārtot agrāk, taču iecere nedaudz ieilgusi, bet nu beidzot šis brīdis būs sagaidīts.
Pagaidām ūdens ģimenei tiek ņemts no pagalma akas, un tas ir visai slikts. Tādēļ dzeramo ūdeni nākas vest no pilsētas. Ir arī kanalizācijas bedre, kas, tiklīdz būs pieslēgums, tiks aizrakta. «Tagad noteikti būs labāk un ērtāk. Saņemsim tīrāku ūdeni, nebūs tam jāskrien pakaļ uz pilsētu, nebūs jāizved kanalizācijas bedre,» ērtības uzskaita Mareks. Lai nokārtotu pieslēgumu, izdevumi nav bijuši lieli – jāiegādājas caurule un pašam jāizrok tranšeja.
Mareks ar nepacietību gaida ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu, kas būs pieejams jau vistuvākajā laikā.
Ūdenssaimniecības pilnveidošana pilsētā neapstājas
Iepriekšējos gados ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir izbūvēti praktiski visā pilsētā, un mērķis, kas tika izvirzīts, uzsākot darbu pie ūdenssaimniecības attīstības projekta – pēc iespējas plašāku iedzīvotāju skaitu nodrošināt ar civilizētiem apstākļiem un pieeju centralizētajai sistēmai –, ir gandrīz sasniegts. Taču paralēli jāsāk skatīties uz pašiem pirmajiem izbūvētajiem tīkliem (centralizētās sistēmas pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 50. gados). Pēc 30 līdz 40 gadu kalpošanas agrāk izmantotajām keramikas un betona caurulēm deformējas savienojumu vietas, tādējādi radot spraugas, pa kurām caurulēs nokļūst gruntsūdeņi. Tas var radīt seguma iesēdumus un citas problēmas. Savukārt čuguna un tērauda caurulēm rodas plaisas, tās sāk korodēt, radot noplūdes un avārijas situācijas. Turpretī tīkli, kas būvēti projekta ietvaros, kalpos vēl ilgi (teorētiski tiem jākalpo 50 gadus, jo ražotājs norāda šādu garantijas ilgumu). Kā tas būs dzīvē – to rādīs laiks. Pašlaik jaunuzbūvēto tīklu vecums ir pārsvarā līdz 10 gadiem un tie izturējuši godam. Mūsdienās par labāko risinājumu atzītas plastmasas materiāla caurules – tās ir ne tikai lētākas par, piemēram, čuguna caurulēm, ko izmantoja senāk, bet arī ērtāka ir to izbūve, vieglāka un ekonomiskāka transportēšana, kā arī citas priekšrocības.
Mūsdienās par labāko risinājumu atzītas izturīgas plastmasas materiāla caurules, kuras ir lētākas un ērtāk iebūvējamas.
Fokusējas uz atjaunošanu
Ņemot vērā iepriekš minēto, saņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzaicinājumu par iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas perioda finanšu atlikumu 2015. gada ietvaros īstenot projekta V kārtu, visi projektā ietveramie objekti tika izvēlēti kā atjaunojami vai pārbūvējami.
Šogad projekta ietvaros tiek atjaunoti kanalizācijas kolektori piecos ielu posmos. Lai nebūtu iela jāuzrok, arvien populārāka kļūst cauruļu atjaunošana, ievietojot vecajā un saplaisājušajā caurulē oderi. Tas ir speciāls, sākotnēji elastīgs materiāls, ko pa aku ievada esošajā caurulē. Ar tvaika palīdzību tiek nodrošināts, ka tas ieņem nepieciešamo formu, sacietē un turpmāk kalpo kā jauna caurule.
Vasarā šādi darbi tika veikti Inženieru ielā, kur kanalizācijas kolektoru atjaunoja no Dzeņu ielas līdz Latgales ielai vairāk nekā pusotra kilometra garumā. Tā saucamo oderēšanas metodi pielietoja arī kanalizācijas kolektora atjaunošanai Lielajā prospektā posmā no Ganību ielas līdz Liepājas ielai. Bet vasaras beigās un rudenī iedzīvotāji varēja būt liecinieki tam, kā darbi notiek Kuldīgas ielā, Ganību ielā un vēl šomēnes arī Saules ielā. Pārvietojoties pa pilsētas centru, nevarēja nepamanīt lielās, smagās SIA Ostas celtnieks tehnikas iekārtas un tvaiku, kas pacēlās no akām. Process ir sarežģīts, bet tajā pašā laikā – interesants un mūsdienīgs. Vai pirms 10 gadiem kādam ienāktu prātā, ka cauruli, kas atrodas pazemē, var salabot, neaizrokoties līdz tai!?
Oderēšanas process.
Oderēšana Kuldīgas ielā.
Oderēšana Saules ielā.
Labiekārtoti arī iekšpagalmi
Tā kā iepriekšējais ES struktūrfondu plānošanas periods ir noslēdzies jau 2013. gadā un projekta V kārtas īstenošana bija iespējama par šajā plānošanas periodā valstī ūdenssaimniecības attīstībai neizmantoto finanšu atlikumu, tad viens no nosacījumiem V kārtas īstenošanai bija, ka visi darbi jāpaveic līdz 2015. gada beigām. Tas nozīmēja, ka projektā izvēlētajām aktivitātēm jābūt ātri realizējamām, – tās varēja būt nelielas ielas vai to posmi, vai nelielas teritorijas. Ventspils pašvaldība ir apzinājusi visas savā īpašumā esošās teritorijas, kuras plānots pakāpeniski labiekārtot, – šā projekta ietvaros tika veikti darbi četros pašvaldības īpašumā esošos iekškvartālos. Tīklu pārbūve un atjaunošana, kā arī koplietošanas teritorijas labiekārtošana notika iekškvartālā Lielajā prospektā 68a, iekškvartālā Embūtes ielā 49–Ugāles ielā 28–Celtnieku ielā 10, iekškvartālā Celtnieku ielā 2a un Celtnieku ielā 6, kā arī iekškvartālā Paula Stradiņa ielā 7a, kas ir neprivatizētas teritorijas. Tajās tika pārbūvēti un atjaunoti ūdensvada tīkli 382 metru garumā, kanalizācijas tīkli 722 metru garumā, kā arī sadarbībā ar pašvaldību un Komunālo pārvaldi labiekārtota pagalmu virszemes teritorija – brauktuves, stāvvietas, ietves, lietus ūdens novadsistēma, apgaismojums, zaļā zona u.c.
Visu četru iekšpagalmu labiekārtošana kompleksi ar pašvaldības atbalstu kopā izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Iekšpagalms Celtnieku ielā pirms rekonstrukcijas.
Iekšpagalms Celtnieku ielā pēc rekonstrukcijas.
Atjaunos arī turpmāk
Pašlaik būtiskākie darbi ir jau pabeigti un projekta V kārta tuvojas noslēgumam. Tas, vai jaunajā plānošanas periodā būs pieejams ES struktūrfondu finansējums ūdenssaimniecības attīstības projekta turpināšanai Ventspilī, būs skaidrs tikai nākamajā gadā. Šobrīd zināms, ka ES fondu atbalstāmās aktivitātes būs vērstas uz jaunu kanalizācijas tīklu izbūvi.
ŪDEKAS un Ventspils sapnis, protams, būtu, lai tīkla pārklājuma procents sasniegtu 100%, taču jāņem vērā, ka atlikušie 1,7% nav bez pamata palikuši bez centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Tie ir ļoti tāli rajoni, piemēram, Staldzene (dzīvo ap 200 iedzīvotāju), uz kuru ūdensvads un kanalizācijas cauruļvads no esošā caurauļvada Pārventā būtu jāvelk vairākus kilometrus, kas ir milzīgas investīcijas – vairāk nekā 3,5 miljoni eiro (bez PVN). Ja šādām investīcijām pretī būtu blīvi apdzīvots rajons ar vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, investīcijas būtu pamatojamas (jāatzīmē, ka struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai viens no nosacījumiem ir ekonomiskā pamatotība jeb izmaksām uz vienu mājsaimniecību jābūt adekvātām, lai pēc tam ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs nepārsniegtu pieļaujamo iedzīvotāju maksātspējas robežu). Bet esošajā situācijā ES struktūrfondu līdzfinansējumu ir praktiski neiespējami saņemt. Savukārt pašiem – pašvaldībai un ŪDEKAI – šādu naudas līdzekļu nav. Tāpat bez centralizētās sistēmas ir palikuši atsevišķi ielu posmi, kuros atrodas vien divas vai trīs mājas un tīklu izbūve nav ekonomiski pamatojama. Ja tīklu izbūvei šādā ielā ir nepieciešami, piemēram, 100 tūkstoši eiro, tad sanāk vairāk nekā 30 tūkstošu eiro liels ieguldījums uz vienu mājsaimniecību. Šāda situācija diemžēl nav saistāma ar ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu, kā arī saimniecisku darbību.
Taču ŪDEKA sadarbībā ar pašvaldību turpinās sekot līdzi ES fondu aktualitātēm, kā arī situācijas izmaiņām iedzīvotāju maksātspējā un pilsētas attīstībā, kas nākotnē tomēr var piepildīt iepriekš minēto sapni par 100% ūdenssaimniecības pakalpojumu pārklājumu.
Projektu Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, V kārta līdzfinansē Eiropas Savienība. Finansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir pašvaldības SIA ŪDEKA. Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Komentāri (0)