Brīvosta seko līdzi ostas akvatorijas tīrībai

Ventspils brīvostas naftas savācējkuģi Rīva un Rinda, savācot naf­tas produktus, kas pagājušajā nedēļā pie «Ventspils nafta» termināla izplūda vidē.

Operativitāte glāba situāciju

Brīvostas pārvaldnieka vietnieks un Vides aizsardzības nodaļas vadītājs Guntis Drunka skaidro, ka šogad šis ir pirmais gadījums Ventspils ostā, kad dienesta naftas savācējkuģiem nācies doties glābšanas darbos. Taču šādi negadījumi pierāda, cik svarīga avārijas situācijās ir koordinēta visu atbildīgo dienestu darbība. Arī «Ventspils nafta» termināls nekavējoties paziņoja par notikušo, un piesārņojuma novēršanas darbi varēja notikt operatīvi, saskaņā ar tādiem negadījumiem izstrādāto rīcības plānu.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā, pārkraujot jēlnaftu tankkuģī, no «Ventspils nafta» terminālim piederoša naftas produktu drenāžas cauruļvada notika jēlnaftas noplūde un vidē nonāca aptuveni 500 litri naftas produktu, radot Ventspils brīvostas akvatorijas piesārņojumu. Nekavējoties iesaistījās ostas vides aizsardzības dienests, avārijas teritorija tika norobežota ar bonām, bet noplūdušo naftu sāka vākt brīvostas naftas savācējkuģi. Kā atklāj Drunka, kopumā tika savākti 24 kg naftas. Arī Valsts vides dienesta pārstāvji apliecina, ka operatīvi izdevās novērst naftas tālāku izplatīšanos un veikt savākšanu, kas glāba no liela kaitējuma nodarīšanas videi. Taču notikušā vides piesārņojuma lietas apstākļus Ventspils reģionālā vides pārvalde izmeklēs administratīvā pārkāpuma procesā. «Ventspils nafta» termināla pārstāvji šonedēļ tiks uzaicināti uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu. Izvērtējot uzņēmuma sniegtos paskaid­rojumus, tiks lemts par soda pie­mērošanu.

Šobrīd zināms, ka naftas noplūde notika no «Ventspils nafta» terminālim piederoša naftas produktu drenāžas cauruļvada. Tiek lēsts, ka vidē nonāca aptuveni 500 litri naftas produktu. Avārija notika pie trešā naftas muliņa, kur cauruļvadam tika veikts remonts.

Katram sava atbildības sfēra

Par to, kas notiek termināļos, ir atbildīgi paši uzņēmēji, savukārt noteikumus termināļu darbam, lemjot par piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu, izvirza Valsts vides dienests. Dienesta atbildība ir arī kontrolēt, kā šīs prasības tiek ievērotas.

Savukārt Brīvostas pārvaldes viena no funkcijām ir tīrības uzturēšana ostas akvatorijā, un, ja tiek konstatēta naftas produktu noplūde, notiek nekavējoša iesaistīšanās tās likvidācijā.

Pilnveidojot vidi saudzējošas tehnoloģijas, Ventspils brīvosta ir kļuvusi par vienu no videi draudzīgākajām Baltijas jūras ostām. Ilgtspējīga ostas attīstība ietver atbildību pret dabu, vidi un sabiedrību, kurā darbojamies.

Brīvostas teritorijā darbojas astoņi paaugstinātas bīstamības uzņēmumi, kuru darbības drošību uzrauga valsts kontrolējošās iestādes, tomēr galvenā loma un atbildība par vides drošību ir pašu uzņēmumu rokās, un tie arī nodrošina tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma tehniskā stāvokļa uzturēšanu, tehnolo­ģisko procesu drošu ievērošanu, personāla apmācību, riska mazināšanas pasākumu plānošanu un īstenošanu, kā arī izvērtē iespējamo tehnogēno avāriju un to seku riskus, skaidro Drunka.

Ventspils brīvostas pārvaldei nav tiesību izvirzīt vides prasības ostas termināļiem vai iejaukties to ikdienas darbībā. Gan atļauju nodarboties ar attiecīgo produktu pārkraušanu sniedz, gan arī darbības uzraudzību saskaņā ar valsts likumdošanu veic Valsts vides dienests.

Kuģis ''Rinda'' veic vēl pēdējos naftas savākšanas darbus.

Uztur speciālo kuģu floti

Vides kaitējuma novēršanai brīv­osta nepārtraukti uztur dežūrrežīmā naftas atkritumu savācējkuģu grupu un piesārņoto ūdeņu savācējkuģu grupu. Ventspils brīvostas pārvalde ir izveidojusi arī bonu novietni, un tas ļauj īsā laikā norobežot ostas akvatoriju un nepieļaut piesārņojuma izplatīšanos.

Naftas atkritumu savācēju dienesta uzdevums ir rūpēties par ostas akvatorijas tīrību, savākt un uzglabāt naftas produktu atkritumus (līdz tie nonāk piesārņoto ūdeņu savācējkuģu grupas kuģu tvertnēs), kā arī savākt cietos un peldošos sadzīves atkritumus, meldru u.c. piesārņojumu.

Dienesta rīcībā kopumā ir seši specializēti kuģi – Rīva, Svēte, Rinda, Pilsupe, Ostupe un Dokupe. Ar to palīdzību no ūdens virsmas tiek savākti naftu saturoši produkti un peldoši mazgabarīta priekšmeti.

Savukārt piesārņoto ūdeņu savācējkuģu grupas uzdevums ir ar naftu un naftas produktiem piesārņoto ūdeņu un saimniecisko notekūdeņu pieņemšana un nodošana attīrīšanas iekārtām. Dienesta rīcībā ir divi šim mērķim paredzēti specializēti kuģi – Venta un Užava.

Ventspils ostas Ziemeļu mola galā ir izveidota bonu novietne, kur glabājas vairāki simti metru dažādu norobežojošo bonu. Nepieciešamības gadījumā naftas savācējkuģi var tās izvilkt un norobežot ostas akvatorijā izveidojušos piesārņojuma vietu, un, ierobežojot naftas plēvi, neļaut piesārņojumam izplatīties tālāk. Lielās jūras bonas, kuru garums ir aptuveni 600 m, ir paredzētas ostas vārtu (no Ziemeļu mola gala līdz Dienvidu molam) aizvēršanai un ļauj ierobežot piesārņojuma noplūdi atklātā jūrā. Vēl 600 m operatīvo bonu izmanto, ja ir notikušas noplūdes no tankkuģiem vai piestātņu tuvumā.

Ventspils brīvostas pārvalde piedalās Civilās aizsardzības komisijas darbā un pilsētas civilās aizsardzības plāna pasākumos. Ventspils brīvosta drošības pasākumu ziņā līdzdarbojas visos trijos – termināļu, ostas un nacionālajā – līmenī. Pastāvīgās flotes dežūras un citi preventīvie pasākumi ir būtiski mazinājuši avāriju un noplūžu iespējamību ostas teritorijā, turklāt ostas dienestiem vienmēr jābūt gataviem operatīvi rīkoties.

Ventspils nafta

«Ventspils nafta» termināls skaidro, ka vides un sabiedrības drošība ir uzņēmuma prioritāte. Šī iemesla dēļ tas stingri kontrolē naftas produktu pārkraušanu – no naftas produktu saņemšanas līdz pat to izkraušanas brīdim process tiek pastāvīgi uzraudzīts. Kvalitātes kontrole un uzraudzība ir šī biznesa ikdienas neatņemama sastāvdaļa; to regulē gan uzņēmuma iekšējie noteikumi un standarti, gan arī uz drošu produktu pārkraušanu vērsti ārējie normatīvie akti. Regulējošo noteikumu uzliktos kontroles mehānismus papildina arī īpašas tehnoloģijas, kas uzrauga produktus to pārkraušanas un uzglabāšanas laikā.

Incidenta gadījumā uzņēmums seko īpaši izstrādātam krīzes vadības plānam un tiek aktivizēta uzņēmuma krīzes vadības komanda, kuras sastāvā ir gan uzņēmuma vadības pārstāvji, gan arī dažādu jomu speciālisti. Krīzes vadības komanda nekavējoties pārņem krīzes situācijas vadību un koordinē visu nepieciešamo darbību izpildi, prioritāri pievēršoties negadījuma radīto seku novēršanai, veselības un vides aizsardzībai, kā arī operatīvai un efektīvai komunikācijai ar atbildīgajiem dienestiem, klientiem un citām iesaistītajām pusēm. Lai krīzes situācijas vadība reāla incidenta gadījumā būtu maksimāli efektīva, regulāri tiek rīkotas krīzes situāciju simulācijas, tā sagatavojot krīzes vadības komandu šāda veida situācijām reālajā dzīvē.

Bonu noliktava atrodas Ziemeļu mola galā, un tajā ir nepieciešamais aprīkojums naftas noplūdes ierobežošanai.

Pie 3. naftas muliņa, «Ventspils nafta» termināla teritorijā, turpinās avārijas seku likvidācijas darbi.