Eirobaskets 2011 – daļēji veiksmīgs eksperiments bez uzvarām

Latvijas izlase aizvadīja piecas visa sakarīgas spēles, faktiski nepiedzīvojot milzīgus vājuma brīžus, tomēr kādas uzvaras izcīnīšanai ar to vien bija par maz. Izšķirošajos brīžos pietrūka gan pieredzes, gan meistarības, gan dažbrīd gluži vienkārši – veiksmes. Protams, ja komandas divas reizes pēc kārtas zaudē mača galotnē (Izraēlai 88:91, Vācijai 80:81), vismaz daļa vainas jāuzņemas arī treneru kolektīvam ar Ainaru Bagatski priekšgalā. Acīmredzot kādā brīdi netika pieņemti tie pareizākie lēmumi, taču arī treneri mums nav nekādi pieredzes un nopelniem bagātie, arī viņi mācā un jācer, ka tā tiešām ir.

Nevar nepiekrist Bagatska apgalvojumam, ka jau sen Latvijas basketbolam nav bijusi tik pozitīva aura, un tas tiešām ir ieguvums. Sajūsmināti par izlases sniegumu (lasi - atdevi, cīņas sparu) bija ne tikai liela daļa līdzjutēju, bet arī arī citu valstsvienību pārstāvji un ne tikai. Kāda Krievijas TV kanāla komentētājs atzinās, ka gandrīz vai iemīlējies šajā Latvijas izlases modelī, piezīmējot, ka ir pārsteigts, kā tik jauni puiši var spēlēt tik pacietīgi un pārdomāti.

Tādēļ tiešām jācer, ka pēc šī eksperimenta nesekos vēl kādi, bet izlasi vadīs treneri, kas vēlēsies šos vai apmēram šos spēlētājus redzēt sastāvā arī turpmāk. Pēc nesmukumiem pirms un pēc pagājušā Eiropas čempionāta, ar jauno čaļu, kā arī treneru rokām un galvām izdevies krietni uzspodrināt mundieri. Tāpēc vienkārši nebūtu godīgi, ja tas piepeši atkal tiks uzticēts tiem, kas šo pašu mundieri pirms pāris gadiem nošmucēja. Šie čaļi var, un būs arī uzvaras – tikai pacietību.

Jaunajā izlases modelī stabila vieta atradās arī trim BKVentspils spēlētājiem Jānim Strēlniekam, Artūram Bērziņam un Mārtiņam Meieram. Kā jau varēja gaidīt, lielākais spēles laiks tika Strēlniekam (25 minūtes vidēji), kurš ar 2,6 piespēlēm kļuva par izlases otro labāko piespēlētāju, bet 3,4 atlēkušās bumbas bija piektais labākais rādītājs komandā. Kaut kur starp uztraukumu un nogurumu pazuda Jāņa snaipera dotības – seši punkti vidēji mačā, bet dažādu metienu realizācijas procents nepavisam neatbilda ierastajai.

Meiers viņam vidēji atvēlētajās 13 minūtēs izcēlās ar 6,2 punktiem un 2,4 bumbām pie groziem, bet lielākās problēmas sagādāja ātrā piezīmju krāšana. Toties viņš kļuva par labāko metienu bloķētāju komandā. Bērziņš laukumā bija vidēji 14 minūtes mačā, atzīmējoties ar 1,4 atlēkušajām bumbām un diviem punktiem.

Lai arī kādas būs Latvijas Basketbola savienības bosu domas par izlases nākotni, šiem trīs spēlētājiem vietai vismaz kandidātu sarakstos vajadzētu atrasties. Protams, viss būs atkarīgs no pašiem, precīzāk sakot, jaunās klubu sezonas. Ventspilnieku izlases trio tagad atgriezies BKVentspils treneru rīcībā un gan jau pēc kāda laika ne vien sāks trenēties ar to, bet arī piedalīsies pārbaudes spēles. Izlasē iegūtais rūdījums noteikti palīdzēs. 

Foto: fibaeurope.com