Veiksmīgu lidojumu, "Venta"! (VIDEO)

Mazais satelīts, kas no Brēmenes veiksmīgi atgādāts uz Ventspili, lai pirms palaišanas kosmosā to apskatītu arī ventspilnieki un sadarbības partneri šajā interesantajā projektā, ir gan mācību līdzeklis, gan simbols kosmosa ražošanas pirmsākumiem Latvijā.

Iecerēts, ka Venta būs arī praktisks palīgs Latvijas valsts ūdeņu uzraudzībā.

Uz mazā satelīta, ko sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, Brēmenes Tehnisko universitāti un Latvijas Jūras administrāciju sarūpējuši Ventspils Augstskolas un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka speciālisti, uzstādīts AIS raidītājs. Kad satelīts būs palaists kosmosā un sāks darboties tā zemes stacija, arī Ventspils brīvostas pārvaldes kuģošanas dienests iecerējis to izmantot.

AIS jeb automātiskā identifikācijas sistēma ļauj uztvert kuģu signālus, kas pēc starptautiskajiem kuģošanas standartiem tiek raidīti no kuģa uz kuģi. Kā stāsta satelīta galvenais inženieris profesors Indulis Kalniņš, šie kuģu signāli nav domāti uztveršanai un raidīšanai no kosmosa. Uz zemes, krastu tuvumā, ir izvietotas antenas, kas šos signālus uztver. Taču satelīti AIS signālus var uztvert un raidīt tālāk.

Kuģu signāla pārtveršanas ideja uz satelītiem radusies pēc 11. septembra notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēc teroraktiem Amerikas Krasta apsardze pieņēma lēmumu, ka ir jāpārrauga ne tikai tuvējā krasta robeža, bet arī jāuzrauga satiksme pasaules okeāna ūdeņos. Līdz ar to tika uzsākta AIS programma. Tā sniedz iespēju jebkurā vietā pasaulē reālajā laikā uzzināt, kur atrodas un kā pārvietojas kuģi.

Savukārt Ventspilī, brīvostas pārvaldei un pašvaldībai plānojot ražošanas attīstību un uz pētījumu pamata secinot, ka vienas no perspektīvākajām varētu būt tieši informācijas tehnoloģijas un elektronika, dzima ideja par kosmosa tehnoloģijām mūsu pilsētā. Viens no argumentiem par labu šādai sākotnēji šķietami neiespējamai idejai bija Ventspils Augstskolas pārvaldībā esošie Irbenes radioteleskopi un cilvēki, kas kādreiz ņēmuši aktīvu dalību Padomju Savienības kosmosa projektos.

Apzinoties, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību tā dēvētie dzelži un kosmodromi vairs nav vienīgie resursi, lai iesaistītos industrijā, kas ik gadu pasaulē veido 160 miljardus dolāru lielu apgrozījumu, profesoram Jurim Žagaram radās ideja par informātikas un elektronikas specializāciju satelīttehnoloģijās. Lai to apgūtu, viņš piedāvāja būvēt satelītu.

Arī Ventspils mēram Aivaram Lembergam profesora iniciatīva likusies atbalstāma, tikai ar vienu noteikumu – ja tiek piesaistīti nopietni partneri. Kā smejas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka padomniece, par satelīta krustmāti dēvētā Dana Reizniece-Ozola: «Mēs, savdabīgs pāris – pozitīvā nozīmē traks profesors un jauna sieviete –, braukājām pie potenciālajiem partneriem ar stāstu par Irbenes radioteleskopu kabatā un ideju par satelītu.»

Redzot gatavu satelītu un klausoties par to, cik nopietns rezultāts sanācis, šaubu par pareizo partneru izvēli un tālāku nozares attīstību Ventspilī vairs nav.

Venta uzbūvēts Brēmenes Tehniskās universitātes profesora satelītinženiera Induļa Kalniņa vadībā. Viņš, jau 20 gadus strādājot Vācijā, palicis latvietis gan pēc tautības, gan pārliecības. Iespējams, tieši tādēļ visā Baltijā pirmais satelīts no sākotnēji iecerēta mācību projekta izvērties par projektu, kas līdz ar AIS uztvērēju un tam pielāgotajām zemes bāzes stacijām dos arī saimniecisku efektu.

Tomēr tas nav vienīgais – uz Ventas pirmo reizi tiks testēta jauna tehnoloģija, ko pēc ASV militāristu pasūtījuma izstrādājis Zviedrijas uzņēmums Microtex. Jaunā tehnoloģija Plug and Play, kā tiek prognozēts, pavērs jaunu nišu satelītu ražošanā, radot iespēju ražot tos ātrāk un vienkāršāk.

Pārliecību par Ventas profesionalitāti rada arī fakts, ka satelīttehnoloģiju uzņēmums

OHB System AG, sadarbībā ar kuru tapis satelīts, ir viens no nozīmīgākajiem šīs nozares pārstāvjiem Eiropā. Šobrīd uzņēmums būvē Galileo satelītus. Arī mazo satelītu jomā gan uzņēmums, gan profesors Indulis Kalniņš ir vieni no pionieriem. Ventā izmantota tieši tāda pati elektronika, kāda jau vairākus gadus strādā kosmosā. Būvējot satelītus, pārbaudītas lietas ir īpaši svarīgas, jo, kad tas palaists kosmosā, vairs nav ne mazākās iespējas kaut ko mainīt – tas vai nu lidos, vai nelidos, strādās vai nestrādās.

Arī Ventai palicis vēl pēdējais pārbaudījums – pēc testēšanas satelīts orbītā tiks palaists vai nu šā gada nogalē, vai arī nākamā gada sākumā. Jāatzīmē, ka Latvijas pirmais satelīts no citiem mācību satelītiem atšķiras arī ar to, ka uz tā uzstādīti sensori, kas stabilizēs Ventu attiecībā pret Sauli.

Izrādās, universitāšu vai citi mācību satelīti parasti ir bez šādas iespējas. Tie vienkārši kūņojas orbītā. Ventu izcels vēl viena lieta – TDRS antena un modems. Šī būs pirmā reize kosmosa vēsturē, kad tas tiek izmantots uz universitātes satelīta. Tā ir sistēma, kas ļauj pārraidīt datus no satelīta uz ģeostacionāro satelītu un kas izmantota Shuttle programmās.

Kurzemes TV sižets par "Ventu-1"

Foto:

Satelīta prezentācijas pasākuma dalībniekiem Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centrā tika demonstrēts satelīta inženiermodelis