Aicina ''Lemberga hūte''

Ziema atnākusi agrāk

Slēpošanas kalns ir atvērts darba dienās no plkst. 15 līdz 21 , bet sestdienās un svētdienās – no plkst. 11 līdz 21.

Šogad Lemberga hūte sezonu sākusi netipiski agri – mūsu nepastāvīgajos meteoroloģiskajos apstākļos un Ventspilij raksturīgajā piejūras klimatā pirmais sals bieži mēdz būt nenoturīgs, ar biežiem atkušņa periodiem un visbiežāk slēpošanas kalns tiek atvērts tikai janvārī, kad ziema ir atnākusi uz palikšanu. Kvalitatīvas mākslīgā sniega segas sagatavošana var notikt, ja gaisa temperatūra pastāvīgi ir zemāka par – 3°C, un tam nepieciešamas vismaz četras dienas. Šķiet, ka šajā decembrī ziema nolēmusi mūs palutināt – vairākas dienas grādiem pieturoties zem mīnusa atzīmes, slēpošanas kalna komanda decembra pirmajās dienās nolēma, ka jātver mirklis: sākam pūst sniegu! 2. decembra naktī tika iedarbināti sniega lielgabali – pavisam to ir seši –, kas cītīgi strādāja vairākas dienas. Mākslīgais sniegs tika saražots pietiekamā daudzumā, lai 7. decembrī kā pirmās atvērtu iesācēju trasi un ragaviņu kalniņu – par prieku mazākajiem ziemas prieku cienītājiem. Kā stāsta kalna sagatavošanā pieredzējušais Ventspils Piedzīvojumu parka pārvaldnieka vietnieks Nauris Tālbergs, tieši iesācēji, kuri uz slēpēm vai snovborda dēļa vēl nejūtas tik pārliecinoši, veido ievērojamu daļu no visiem kalna apmeklētājiem. Iesācējiem slēpošanas un snovborda prasmes palīdz apgūt sertificēti Ventspils slēpošanas un snovborda skolas instruktori. Instruktora pakalpojumam var pieteikties, zvanot uz tālruņa numuru 22009275. Savukārt krietni pieredzējušākiem slēpotājiem mūsu slēpošanas kalns nereti ir vieta, kur iesildīties pirms došanās uz lielajiem kalniem, arī ārpus Latvijas – viņi ar nepacietību gaida Lemberga hūtes lielās nobrauciena trases atvēršanu. Salīdzinājumam – ja iesācēju trases garums ir ap 110, 120 metriem, tad lielā nobrauciena trase ir 230 metrus gara.

Atvērs arī lielo trasi

Plānots, ka šīs nedēļas pusē ziemas prieku cienītājiem tiks atvērts arī lielais kalns jeb lietpratēju slēpošanas trase. Tiklīdz būs pietiekami bieza sniega sega, tiks sagatavota arī distanču slēpošanas trase. Kā beidzamais parasti tiek sagatavots un atvērts snovparks ar tramplīniem, slaidiem un reiliem. Taču, jau tagad snovotājiem ir pieejami atsevišķi improvizēti snova elementi iesācēju trasē. «No sniega izveidojām trīs tādus mazos pampaciņus, lai arī šajā trasē būtu iespēja mazliet uzlēkt,» saka Tālbergs.

«Es uzskatu, ka izveidot tā, lai cilvēkiem būtu forši uz kalna – tas ir mazliet tāds mākslas darbs,» turpina Piedzīvojumu parka pārvaldnieka vietnieks. Sagatavojot mākslīgā sniega segu, jāņem vērā daudzi faktori – gaisa temperatūra, mainīgās un atšķirīgās laika prognozes, arī vēja virziens un stiprums. «Ja ir stiprāks vējš, arī nevar pūst sniegu – tad tiek aizpūsts jūras virzienā. Viss ir atkarīgs no daudzām lietām». Slēpošanas kalna komanda nemitīgi seko līdzi laika prognozēm – tās ne vienmēr sakrīt un ir līdz galam precīzas, tomēr kopējo tendenci ļauj nojaust. «Skatīties laika prognozi telefonā – tas nav variants. Es skatos norvēģus, Gismeteo un Meteoradars. Saliekot visu kopā, apmēram saproti, uz kuru pusi ir prognoze, bet nezinu, cik precīzas ir prognozes nedēļai uz priekšu. Manā skatījumā trim četrām dienām prognoze ir diezgan precīza, bet uz tālākām prognozēm vairāk nevar īsti paļauties,» uzskata Tālbergs. Vaicāts par prognozēm, vai atnākusī ziema noturēsies un šogad ir pamats cerēt uz baltiem Ziemassvētkiem un Jauno gadu, viņš atzīst, ka arī klienti mēdz zvanīt un to jautāt. «Man pašam arī gribētos saprast, kāds būs Jaunais gads. Bet to nevar tik tālu uz priekšu droši pateikt. Taču es gribētu ticēt, ka līdz Ziemassvētkiem viss kalns būs vaļā, arī snovparks. Tad tas tiešām būs retums, jo esmu šeit strādājis no paša pirmā gada, un balti Ziemassvētki, kad uz kalna var slēpot, šķiet, ir bijuši pāris reizes pa visiem šiem vairāk nekā 15 gadiem,» atminas Tālbergs. «Galvenais, lai nav lietus! Jo plus divos trīs grādos pat ir patīkami slēpot, nav tik auksti. Bet lietus gan noēd nost sniegu».

Lai gan ziema mūs šogad lutina arī ar dabīgo sniegu, kā atzīst Tālbergs, tas ir «vairāk smukumam» – pie mūsu ziemām dabiskā sniega kārta nemēdz būt pietiekami bieza, lai varētu izveidot kvalitatīvu slēpošanas trasi. «Mākslīgais sniegs ir citādāk veidots, tie ir sasaldēti smalki ledus gabaliņi. Ja mēs pūšam mākslīgo sniegu un vēl sāk snigt, tas īsti nejaucas kopā, un tad ir tā, ka kaut kur slīd un kaut kur neslīd. Tāpēc, ja nav vismaz pusmetrs parastā sniega, tad tas ir tikai traucējošs». Ūdens mākslīgā sniega sagatavošanai tiek ņemts no blakus kalnam esošā dīķa.

Ventspils kalns ir iecienīts

Arī nedēļas nogalē Lemberga hūtē valdīja rosība – mazākie bērni ar vecākiem baudīja ziemas priekus uz ragaviņu kalniņa, un gana daudz ļaužu bija arī iesācēju trasē. Viņu vidū – arī Sandis Klagišs ar dēliem Jēkabu un Krišjāni un Jēkaba draugu Ēriku, kuri svētdien uz Ventspili bija atbraukuši no Saldus novada. «Sajūtas ir lieliskas. Vecākajam dēlam Jēkabam tieši šodien ir dzimšanas diena, paliek 12 gadi. Katru gadu liela dēla dzimšanas dienā braucam uz šejieni, tā ir jau tradīcija. Patiesībā šis ir iecienīts kalns, te ir vairāk padomāts par bērniem – tie, kam nav pieredzes, var patrenēties,» atzīst Sandis Klagišs. «Mēs skatījāmies arī informāciju par kalniem, kas mums Saldus novadam ir tuvāk, bet tur ir rezervācijas laiki, un ar bērniem bieži vien nevari neko iepriekš paredzēt. Šeit ir tā brīvāk – paskaties internetā, ka ir kalns vaļā: ok, braucam! Arī, ja atbraucam un uzreiz netiekam klāt, mēs vēl kaut ko varam padarīt Ventspilī. Uz citu kalnu aizbraucot, īsti jau nav tās iespējas tādas, kādas ir te. Ventspilī viss ir blakus – var aizbraukt līdz molam, pilsētu izstaigāt un to laiku aizpildīt. Aizbraucot uz kādu nomaļu kalnu, tu jau esi vairāk vai mazāk piesiets tam. Tāpēc šeit, Ventspilī, viss ir pozitīvi! Mēs tāpat arī vasarā braucam uz Ventspili, mums šeit patīk,» atklāj Sandis.

Šogad pirmo reizi kalnā uz slēpēm uzkāpis Sanda jaunākais dēls Krišjānis, bet 12 gadus vecajam Jēkabam tagad pie sirds vairāk ir snovbords. «Sajutās ir foršas! Šī ir otrā reize, kad es vispār ar snovbordu braucu. Abas reizes – šajā kalnā. No sākuma ir grūti, jo jāiemācās nobalansēt un stūrēt, bet pēc tam nav tik grūti, kad esi drusku iemācījies. Kritieni gadās, dažreiz nesāpīgi, dažreiz drusku sāpīgi, bet otrajā reizē jau man iet daudz labāk!,» ar sajūtam pēc nobrauciena dalās Jēkabs.

Cenas ir draudzīgas

Kalnā sastaptā Klagišu ģimene no Saldus novada izmantoja iespēju īrēt kalnā uz vietas pieejamo slēpošanas un snovborda inventāru. «Cenas šķiet pieņemamas. Pie šodienas vispārējā dzīves sadārdzinājuma šķiet, ka šeit cenas vispār nav mainījušās. Arī daudz kur sociālajos tīklos un citur jau bija rakstīts, ka slēpošanas kalni nepacels cenas,» stāsta Sandis Klagišs.

Pacēlāja izmantošana kalnā darba dienās izmaksā sākot no EUR 7.50, sestdienās, svētdienās un svētku dienās – no EUR 9.00, lenšu pacēlāja izmantošana mācību trasē – sākot no EUR 2.50. Ragaviņu kalniņa izmantošana ir bez maksas. Jāatgādina, ka ragaviņu kalniņā var izmantot tikai uz vietas esošās vienvietīgās un divvietīgās plastmasas ragaviņas, kas ir pieejamas bez maksas. Savas ragaviņas nevar izmantot, lai novērstu traumatisma riskus, kas var rasties, izmantojot, piemēram, ragaviņas ar metāla sliecēm. Kalnā pieejama arī kalnu slēpošanas, distanču slēpošanas, snovborda u.c. inventāra noma. Pieejama arī slēpju un snovborda dēļu apkope, kā arī ir iespēja iegādāties dāvanu kartes. Ar visiem slēpošanas kalnā pieejamajiem pakalpojumiem un to cenām var iepazīties vietnē lembergahute.lv, sadaļā Pakalpojumi. Iepriekšējas rezervācijas uz slēpošanas trasēm un ragaviņu kalnu nav jāveic.