Sporta skolai jubileja – 70!

No 50 līdz 1100 audzēkņiem

Pirmais sporta skolas direktors bija Aleksandrs Rolands, bet darbu tā uzsāka ar trim nodaļām: mākslas vingrošanas, akrobātikas un vieglatlētikas. Rudenī tika atvērta arī basketbola nodaļa zēniem. Skolu vadījuši septiņi direktori, un tai vairākkārt mainījies nosaukums. 1952. gadā skolu vadīja Vija Āboliņa, bet no 1953. gada gandrīz uz 50 gadiem par skolas direktoru kļuva Gunārs Lučins, kurš no šī amata aizgāja vien 2001. gadā. 1954. gadā Jaunatnes sporta skola tika pārdēvēta par Bērnu sporta skolu, kas pavēra iespējas uzņemt grupās jaunākus audzēkņus, bet 1968. gadā pārtapa par Bērnu un jaunatnes sporta skolu. 1991. gadā Izglītības nodaļai pakļauto sporta skolu apvienoja ar Daugavas sporta skolu, un turpmāk tā saucās sporta skola Spars. Pēc Gunāra Lučina došanās pensijā skolas vadību pārņēma vingrošanas nodaļas treneris Ilmārs Seilis. No 2012. gada piecus gadus skolu vadīja Viktors Zujevs, viņam sekoja Aleksejs Spasjoņņikovs, bet šobrīd skolas direktore ir Solvita Pleinica.

Gadu gaitā būtiski mainījies ne vien skolas nodaļu, bet arī audzēkņu skaits – no 50 līdz 1100, un Spars šobrīd ir viena no lielākajām Latvijas sporta skolām. Kopš 2015. gada Ventspils pašvaldība un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izveidojušas projektu Augstas klases sportistu sagatavošanas centrs, mūsu pilsētā realizējot to trīs sporta veidos – svarcelšanā, vieglatlētikā un šorttrekā.

Treniņi – tikai sestdienās

Pirms 70 gadiem vasaras sākumā treneru Almas Lāmes, Anatolija Mudeļa un Imanta Krautmaņa vadībā nodarbības mākslas vingrošanā, vieglatlētikā un akrobātikā uzsāka pirmie sporta skolas audzēkņi. Treniņi, kā vēsta to dienu nodarbību saraksti, pirmo mēnesi notika vienu reizi nedēļā – sestdienās. Darbības sākumā audzēkņi pārsvarā bija vidusskolēni, jo republikas mēroga sacensības notika tikai vecākajai vecuma grupai. Pamazām sports kļuva jaunāks un atsevišķos sporta veidos bija pieejams arī pirmsskolas vecuma bērniem. Piecdesmitajos un vēl sešdesmitajos gados treniņnodarbības notika no vienas līdz trīs reizēm nedēļā. Nodarbībām izmantoja vispārizglītojošo skolu sporta bāzes, bet piecdesmito gadu beigās bijuši mēģinājumi uzcelt sporta namu. Tika izstrādāti pat divi projekti, bet viss palika uz papīra. Vasarā audzēkņi tika iesaistīti sporta nometnēs, kas ļāva palielināt treniņu apjomu. Gan izbraukuma, gan pilsētas nometnes notika kopš 1968. gada. Agrāk tās finansēja arodbiedrības un vecāki, bet pašlaik – pašvaldība un līdzfinansē arī vecāki.

Gatavs darbam, aizsardzībai, uzvarām

Vairākkārt mainījušies arī sporta skolas uzdevumi. Piecdesmitajos gados pamatuzdevums bija jauniešu fiziskā sagatavošana darbam un aizsardzībai. Kad Padomju Savienība sāka piedalīties olimpiskajās spēlēs, sākās arī Vissavienības skolēnu spartakiādes, un par galveno treneru darba rādītāju kļuva audzēkņu rezultāts. Audzēkņus bieži vien trenēja, pielietojot bērnu un jauniešu organismam nepieņemamas slodzes. Tikai astoņdesmitajos gados saprata, ka bērni un jaunieši nav pieaugušie, un ka visus bērnus nevar mērot ar vienu mērauklu. Sporta skolās paralēli sporta meistarības pilnveidošanas grupām atļāva atvērt vispārējās fiziskās sagatavotības grupas. Diemžēl tām bija maza piekrišana, jo jaunieši vēlējās sevi apliecināt ar uzvarām un panākumiem sacensībās. Šodien sporta meistarības pilnveidošanas grupās, lai neforsētu gatavošanu, galvenais ir fiziskā sagatavošana un pareiza attiecīgā sporta veida tehnikas un taktikas apgūšana, lai, sasniedzot sporta veida optimālo vecumu (vidēji 25 gadi), sportists uzrādītu savus maksimālos rezultātus.

No 1971. gada skolā darbā pieņēma sporta ārstu – pirmais bija vieglatlēts un aktīvs sportists Kārlis Einis. Skolā strādājušas arī Tatjana Kudinova un Lilija Magomedova, bet kopš 1997. gada – Egils Dzērve. Ilgus gadus sporta skolas medicīnas māsas bija Elīza Kalmane, Gunta Siliņa, tagad strādā Jana Kuģeniece.

Pirmais bija basketbols

Skolā visvecākā ir zēnu basketbola nodaļa, kas pirmā trenera Viktora Gasjuna vadībā darbu sāka jau 1951. gadā. Tajā visilgāk no – 1955. gada ar nelielu pārtraukumu no 1969. līdz 1971. gadam – strādājis treneris Osvalds Bērziņš. Meitenes basketbolu sāka spēlēt 1953. gadā. 1966. gadā Ventspilī izgatavoja pirmos uzkarināmos minibasketbola grozus Latvijā, un pēc gada notika minibasketbola sacensības starp Ventspils skolām, kas arī bija pirmās republikā. Ar sporta vingrošanu sporta skolā nodarbojas no 1952. gada, kad par direktori sāka strādāt šī sporta veida speciāliste Vija Āboliņa. Diemžēl jau nākamajā gadā viņa atgriezās Rīgā, bet sporta vingrotājas sāka trenēt Emīls Ābiķis, Eižens Laurītis un Timofejs Kostenko, pēc gada Dzidra Sniedze, vēl pēc gada Vanda Prancanova un Astrīda Laurīte. Šajā laikā savas sporta gaitas vingrošanā sāka arī vēlākais sporta skolas direktors, bet tagad treneris Ilmārs Seilis. Vingrotāju darba apstākļi līdz sporta halles atklāšanai Olimpiskajā centrā Ventspils bija neapskaužami – zāles neatbilda prasībām un noteikumiem, rīku uzstādīšanai un novākšanai nācās tērēt vairāk laika nekā pašam treniņam, tāpēc jābrīnās, kā treneri šajos apstākļos spēja realizēt mācību programmas. Sporta skolas audzēkne un trenere Nadežda Seile ir arī starptautisko sacensību tiesnese un gatavojas tiesāt arī olimpiskajās spēlēs Tokijā

Boksa nodaļa sporta skolā darbojās no 1952. gada ar pārtraukumu no 1954. līdz 1966. gadam. No 1973. gada tā pārgāja Daugavas pakļautībā, bet 1991. gadā atgriezās sporta skolā. Pirmos izcilākos panākumus bokseri guva sešdesmito gadu nogalē, kad par treneri strādāja sporta meistars Edvīns Alksnīti. Jau otrajā viņa darbības gadā Staņislavs Šapkins, Igors Podins un Aleksandrs Medvedskis izcīnīja ceļazīmes uz Vissavienības jauniešu spartakiādi. Pēc gada Staņislavs Šapkins izcīnīja PSRS junioru čempiona titulu. 1969. gadā Edvīns Alksnītis sāka vadīt pilsētas sporta komiteju, bet viņa iesākto darbu boksā turpināja Mariss Rožkalns. Pēc tam arī viņu audzēkņi Semjons un Staņislavs Šapkini, kā arī Andrejs Safonovs. Šobrīd boksa nodaļas sporta skolā vairs nav, bet darbojas boksa klubs.

Ar riteņbraukšanu Ventspilī nodarbojas kopš 1952. gada, mainot pierakstus dažādos klubos, līdz 1992. gadā tā pievienojās sporta skolai Spars. Ventspilī vispopulārākā tā bija sešdesmito gadu otrajā pusē, kad daudzas starptautiskās sacensības notika rekonstruētajā trekā, kas bija labākais Padomju Savienībā un viens no labākajiem Eiropā. Par treneriem strādāja Sergejs Savdonis, Aleksandrs Ozols, Viesturs Riekstiņš, Edgars Naudiņš, Jānis Kaminskis un Māris Birzulis. Šobrīd riteņbraukšanas nodaļa ir slēgta, bet sporta skolā kopš 2008. gada atvērta BMX nodaļa, kurā darbojas vairāk nekā 60 bērni.

Arī futbola nodaļa vairākas reizes atvērta un slēgta. 1952. gadā 23 audzēkņiem gada laikā mainījās vairāki treneri, bet trīs gadus vēlāk tā pārstāja darboties. 1962. gadā jaunos futbolistus uzņēmās trenēt vingrošanas speciālists Timofejs Kostenko. To, ko skolas pirmajos gados nespēja veikt īstie futbola lietpratēji, ar panākumiem līdz pat sava mūža beigām darīja Timofejs. Septiņdesmito gadu sākumā par futbola treneri sāka strādāt Andrejs Djatlovs, bet pēc tam komandas trenējuši arī Valentīns Vetrenko, Viktors Jarovenko, vēlāk arī Sergejs Braga. 1992. gadā treneri pamazām pameta darbu sporta skolā un pārgāja uz labāk atalgotiem amatiem. Šobrīd sporta skolā futbola nodaļas nav, jo izveidota atsevišķa skola kluba sistēmā.

1954. gadā uzsāka darbību viena peldētāju grupa, kuru vadīja peldēšanas speciālists Ēriks Balodis, bet nākamajā gadā to slēdza, jo bez segtā peldbaseina tā nespēja eksistēt. Pauze bez peldēšanas bija tiešām ilga, jo tikai 2001. gadā peldēšanas nodaļa sāka darboties atkal. Nodarbības vadīja trenere Ilze Lazdiņa, bet šobrīd skolā strādā trīs peldēšanas treneri – Ludmila Spurīte, Sergejs Iļjins un Pāvels Vilcāns.

Ar volejbolu sporta skolā trenera Aivara Kontanta vadībā sāka nodarboties 1967. gadā, bet jau pēc diviem gadiem nodaļu slēdza, jo republikā ar plānveidīgu sporta veidu attīstību vienā pilsētā neatļāva attīstīt vairāk kā divas sporta spēles. Tenisam sporta skolā bija tikai nedaudz ilgāks mūžs. No 1955. gada šo nodaļu veiksmīgi vadīja Harijs Fogelis, taču tai bija lemts pastāvēt vien sešus gadus. Gan trenera darba, gan vispārējā noskaņojuma maiņas dēļ.

Airēšanas nodaļu sporta skolā atvēra 1957. gadā. Tā radās pēc skolēna Viļņa Baltiņa neatlaidīgiem lūgumiem, jo viņam neveicās basketbolā. Pirmais treneris bija Jānis Leons Jākobsons, bet pēc deviņiem gadiem Vilnis Baltiņš kļuva pasaules čempionu smaiļošanā, PSRS starptautisko sporta meistaru, vairākkārtēju Latvijas čempionu un PSRS čempionāta medaļnieku. 1973. gadā no Brocēniem uz Ventspili pārcēlās treneri Alma un Ēriks Eglīši, ar kuriem ilgstoši tika saistīta mūsu airēšana.

Jau no sporta skolā dibināšanas tajā ir arī vieglatlētikas nodaļa, bet 1957. gadā, kad Dinamo stadionu pārņēma Daugava un pieprasīja augstu īres maksu par vieglatlētikas nodarbībām, tā uz laiku pārstāja darboties. Tikai sešdesmitajos gados, kad Daugava atvēra savu sporta skolu un vieglatlētus sāka trenēt jaunais speciālists Jāzeps Reidzāns, bet no Gruzijas Ventspilī atgriezās Māris Grīva, sākās vieglatlētikas augšupeja, kas vainagojās ar Daiņa Kūlas olimpisko zeltu Maskavā. 1958. gadā sporta skolā sāka darboties šaušanas nodaļa. Republikas skolēnu spartakiādē I grupā mūsu audzēkņi Nikolajs Ķēniņš, Henrijs Voitenko un Elmārs Zuitiņš trenera Valeriana Zaharēviča vadībā izcīnīja 1. vietu. Gadu vēlāk komanda atkal bija pirmajā vietā, un tā vairākus gadus pēc kārtas mūsējie guva panākumus. Tomēr 1967. gadā tam pienāca gals, jo DOSAAF par šautuvi pieprasīja īres maksu... Līdz ar sporta nama Centrs atvēršanu, kurā darbojas arī šautuve, 2009. gada janvārī sporta skolā tika atvērta arī ložu šaušanas nodaļa.

Sambo nodaļa Daugavā bija no 1980. gada, bet sporta skolai Spars to pievienoja 1991. gadā, kad par treneriem strādāja Anatolijs Terentjevs un Vladimirs Vlasjuks. Sambistiem ir lieli panākumi Eiropas un pasaules čempionātos jauniešiem, bet mazāki – džudo cīņā, jo to sāka kultivēt tikai deviņdesmitajos gados, pārkvalificējot sambistus. Viena no jaunākajām sporta skolas nodaļām ir šorttreka, kas atklāta 2005. gada 1. janvārī riteņbraukšanas nodaļas paspārnē. Skaidrs, ka par pirmo treneri kļuva riteņbraukšanas speciālists Birzulis. Eiropas čempiona tituli Haraldam Silovam, pasaules piektais ātrākais juniors Jēkabs Saulītis, olimpisko spēļu dalībnieki Roberto Puķītis un Roberts Zvejnieks – tāds ir šī sporta veida veikums, bet darbs turpinās un aug jauni talanti.

Jaunākā, bet panākumiem viena no bagātākajām ir svarcelšanas nodaļa, kas darbojas no 2008. gada septembra. Par pirmo treneri kļuva slavenā svarcēlāja Viktora Ščerbatiha treneris Eduards Andruškēvičs, izaudzinot vairākus olimpiešus un valsts rekordistus. Sekmīgais darbs turpinās, sporta skolas audzēkņi ar panākumiem startē dažāda mēroga mačos. Kādu laiku sporta skolas paspārnē bija arī invalīdu sports, ko 1996. gadā sāka attīstīt trenere Mārītes Strūģes vadībā. Pavisam nodarbojās 19 dalībnieki. Šobrīd invalīdu sports vairs nav skolas sastāvā, bet treneres vadībā veiksmīgi darbojas atsevišķi, turklāt ar sporta aktivitātēm nodarbojas gan bērni, gan pieaugušie ar īpašām vajadzībām.