Vēja turbīnas ir vakardienas tehnoloģija

Par šo un citām vēja enerģijas ēnas pusēm stāsta Latvijā dzīvojošais dānis Jens Torups, SIA Baltic Candles Ltd īpašnieks. Paužot savu personīgo viedokli, kas, iespējams, daudziem dāņiem varētu nepatikt, Jens uzsver, ka patur savas tiesības uz vārda brīvību.

Jūs bijāt viens no tiem, kas Dobelē iestājās pret vēja parku Dobele Wind un Pienava Wind projektiem, kur sākotnējā iecere bija būvēt ap 250 metrus augstus vēja ģeneratorus gan Dobeles, gan Tukuma novadā. Kādi ir jūsu galvenie argumenti pret šādiem vēja parkiem Latvijā?

– Pirmām kārtām biju pret šo projektu, jo es šajā vietā dzīvoju. Man patīk daba, patīk dzīvot Latvijā. Un es negribētu dzīvot vietā, kur būtu uzbūvēti daudzi 250 metrus augsti vēja ģeneratori. Šāds projekts izpostītu Dobeli. Tas bija galvenais iemesls sākumā, taču tad es sāku vairāk lasīt un pētīt par vēja enerģiju un sapratu: jo tu vairāk zini par to, jo tev top skaidrs, ka tā nav laba ideja.

Vai Latvijai ir vajadzīga elektroenerģija, vai tas ir liels deficīts? Nav! Latvija saražo pietiekami daudz elektroenerģijas. Tātad rodas jautājums – kāpēc jāpalielina elektroenerģijas ražošana, ja mēs jau saražojam pietiekami?

Ja vēja elektroenerģija būtu lētāka, varētu teikt, ka tas ir arguments par. Taču vēja ģeneratoru saražotā elektroenerģija ir ļoti dārga. Cik esmu noskaidrojis, līdz šim neviens no uzstādītajiem vēja ģeneratoriem nav bijis ar peļņu. Visi darbojas ar lieliem zaudējumiem. Iedzīvotājiem tādēļ ir lielāki elektrības rēķini. Vai tas ir tas, ko mēs gribam?

Vai šādi projekti nesīs labumu cilvēkiem, kuri te dzīvo? Nē, nenesīs. Cilvēkiem būs jāskatās uz šiem milzīgajiem objektiem. Jaunajos projektos runa ir par apmēram 250 metrus augstām vēja turbīnām, kuru rotoru spārnu diametrs var būt 150 metri un pat vairāk. Salīdzinoši vislielākās Boeing lidmašīnas spārnu platums ir ap 70 metriem. Šīs vēja turbīnas būs redzamas 50 un vairāk kilometru attālumā. Iedzīvotāji dzirdēs no tām nākošos trokšņus, jutīs vibrācijas, ēnu mirgošanu un zibšņus. Ir tik daudz negatīvo faktoru tiem, kuri dzīvo tuvumā!

Vai vēja enerģija mums garantētu drošu un stabilu elektroenerģijas piegādi? Nē! Skaitļi liecina, ka tādās valstīs kā Dānija un Nīderlande, kurās vēja ir daudz, jo tās atrodas pie jūras, tikai apmēram 25% no kopējā laika vēja ģeneratori strādā optimāli, pārējos 75% vai nu vēja nav, vai arī tā ir par maz vai par daudz. Dānijā esmu redzējis, ka vējainā laikā ģeneratori stāv izslēgti. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ražo enerģiju tad, kad tā nav vajadzīga, rodas enerģijas pārprodukcija un to nav, kur likt.

Dānija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur uzstādīts visvairāk vēja turbīnu. Ko jūs vēl varētu pastāstīt par dāņu pieredzi šajā jomā?

– Tas viss sākās apmēram pirms 25 gadiem. Parādījās pirmie vēja ģeneratori, sākumā tika uzstādīti daži, pēc tam vairāk un vairāk. Dānijā bija krīze un bija nepieciešams radīt jaunas darba vietas. Un radās risinājums – būvēsim vēja ģeneratorus, jo tad daudziem cilvēkiem būs darbs un mēs darīsim labas lietas. Un mēs sākām tos ražot un ražot. Bet diemžēl, līdzīgi kā ar citām tehnoloģijām, arī vēja turbīnas noveco. Tās, kas tika uzbūvētas pirms 20 gadiem, šodien vairs nav izmantojamas. Tagad mēs gribam tās novākt un aizstāt ar jaunām. Un tad izrādās, ka vēja turbīnu rotoru lāpstiņas ir būvētas no kompozītmateriāliem un tos nevar sadedzināt, un arī to izmērs ir ļoti liels; sagriezt, sasmalcināt – arī to neiesaka darīt, jo tie ir toksiski. Ja vecos vēja ģeneratorus vienkārši aprok zemē, tad tie tur paliks simtiem gadu, jo šie materiāli nesadalās. Kādi vēl ir varianti? Piemēram, vecus kuģus, kurus vairs nav, kur likt, mēdz pārdot Indijai vai kādai Āfrikas valstij, kur tūkstošiem šo veco kuģu vienkārši stāv. To pašu gribēja darīt ar vēja ģeneratoriem. Tomēr politiķi iestājās pret, jo tad ciestu Dānijas reputācija, un tiek runāts par to, ka dāņiem pašiem par šiem atkritumiem ir jārūpējas. Šobrīd šī problēma ir kļuvusi ļoti aktuāla, un šo atkritumu tonnu katru gadu rodas arvien vairāk. Bet risinājuma nav.

Vai Dānijā ir arī uzbūvēti tik lieli vēja ģeneratori, kādi tagad tie plānoti Latvijā, proti, augstumā ap 250 metriem?

– Nē, tādu tur nav. Dobeles un Pienavas projektos gribēja uzbūvēt jaunās paaudzes turbīnas. Šādi milzīgi ģeneratori sākotnēji bija paredzēti tikai jūrā, tagad tos grib uzlikt arī uz sauszemes.

Es diezgan regulāri klausos radio par jaunumiem akciju tirgū. Un pavisam nesen tur tika runāts arī par vēja enerģijas biznesu. Kādas dāņu kompānijas pārstāvim, kas ražo vēja ģeneratorus, vaicāja, kā viņi var attīstīties, ja Dānijā jau vairs tikpat kā nav vietu, kur šīs turbīnas uzstādīt. Un viņš atbildēja, ka tagad mēs ražosim Baltijas valstīm un Polijai, jo tas ir liels tirgus, un te varēs uzstādīt ļoti daudz vēja ģeneratoru. Tā būs iespēja nopelnīt daudz naudas! Vai viņi to Latvijā darītu tāpēc, ka mīl latviešus? Nē, viņi to dara tāpēc, ka grib nopelnīt, un turklāt daudz. Es dažreiz jūtos tā, ka mēs te, Latvijā, esam kā senatnē indiāņi, kam gudri cilvēki atbrauc un parāda krāsainus stikliņus, un iezemieši ir stāvā sajūsmā. Un tad, kad vienu dienu līdzās cilvēku mājām sāktu būvēt milzīgas vēja turbīnas, viņi nesaprastu, kas notiek – kāpēc es trokšņu dēļ normāli nevaru vairs savā mājā gulēt?!

Dāņiem ir tāds teiciens: operācija noritēja veiksmīgi, bet cilvēks nomira. Un, ja jūs esat pietiekami naivs, jūs, skatoties uz vēja ģeneratoru, domājat: tas ir lieliski! Tā būtu tā veiksmīgā operācija. Taču cilvēks nomira pēc tam, proti, mēs ar šādiem projektiem iznīcinām mūsu dzīves vidi gan cilvēkiem, gan zvēriem un putniem.

Diemžēl iedzīvotājiem nav tik daudz varas un naudas, lai tam pretotos. Ir jāsaprot, ka vēja enerģija ir miljardu bizness. Viņiem ir juristi, mārketinga speciālisti, lobijs nacionālā līmenī un arī Eiropas Savienībā.

Man vispār ir priekšlikums: lai Latvijā uzstāda pirmos 25 jaunās paaudzes vēja ģeneratorus Jūrmalā, kur dzīvo bagāti un ietekmīgi cilvēki! Ja viņi būs laimīgi un teiks: «Mums patīk šis skats un šī pulsējošā skaņa, kas nāk no turbīnām!», tad labi. Uzbūvēsim, paskatīsimies, piemēram, piecus gadus, kas notiek, un sapratīsim, vai Latvijai vajag vēl.

Jauno vēja enerģijas projektu pieteicēji gan Dobelē un Tukumā, gan Ventspils novadā ir teikuši, ka, uzbūvējot tik augstas vēja turbīnas, nebūs nepieciešamas subsīdijas, jo augstuma dēļ tās būs pietiekami efektīvas. Ko jūs par to domājat?

– Tā nav taisnība. Šis atbalsts ir paslēpts dažādos veidos. Bez subsīdijām tas nav ekonomiski izdevīgi. Un vēl ir jautājums, kas maksās par ģeneratoru novākšanu, vai tas ir ierēķināts? Vēja turbīnām zem zemes ir arī milzīgi pamati, kas sastāv no betona un metāla armatūras. Tāpat arī pievilktie elektrības kabeļi un cita infrastruktūra.

Nesen notika Latvijas Vēja enerģijas asociācijas sadarbībā ar Dānijas vēstniecību Latvijā organizēta konference WindWorks. Powering Latvia’s energy future. Tā iesākās ar Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu, kurā viņš uzsvēra, ka Latvijā trūkst izpratnes par to, cik svarīgi mums ir attīstīt vēja enerģijas projektus…

– Latvijas Vēja enerģijas asociācija? Kas viņus uztur? Vēja enerģijas industrija! Par prezidenta uzrunu es biju pārsteigts… Dāņi ir investējuši tik daudz šajās vēja ģeneratoru ražotnēs, tehnoloģijās, un ir jāpārliecina visa pasaule, ka mēs esam līderi šajā jomā. Ar visiem līdzekļiem jācīnās, lai šis bizness turpinātu pastāvēt.

Vēja enerģijas nepieciešamība tiek pamatota ar vajadzību samazināt CO₂ izmešus, un mums ir jāievieš Eiropas zaļais kurss…

– Ja runājam par klimata pārmaiņām, tad ir labāki risinājumi par vēja ģeneratoriem. Piemēram, Dānijā tiek attīstītas arī ūdeņraža tehnoloģijas, no kurām nerodas atkritumi, vienīgais pārpalikums ir ūdens. Tāpat ir izskanējušas idejas par zemes siltuma izmantošanu daudz plašākā veidā nekā līdz šim. Nāk jaunas, labākas tehnoloģijas, vēja ģeneratori ir vakardiena, un es nesaprotu, kāpēc būtu tajā jāinvestē. Zinu, ka daudziem tas nepatīk, bet uzskatu, ka ir vērts apsvērt arī atomenerģijas izmantošanas iespējas, jo šodien tās ir padarītas drošas. Daudzās Eiropas valstīs ir atomelektrostacijas.

Ja patiešām nav citu variantu un ir jāuzstāda vēja turbīnas, tad to vajag darīt tālu no cilvēku mājām – jūrā. Nezinu nevienu, kurš gribētu dzīvot pie vēja parka. Ja es priecāšos par to, ka pie manām mājām neuzbūvēs, bet pie jūsu – uzbūvēs, tad tā nav nekāda win-win situācija.

Runājot plašāk par zaļo kursu – ir ļoti liela atšķirība, vai cilvēki pārvietojas ar automašīnām vai ar velosipēdiem. Bet Latvijā jūs nevarat daudz kur braukt ar riteni, jo nav tam paredzētas vietas. Kad redzēju, kā kundze gados brauca ar velosipēdu pa lielceļu, es saķēru galvu un teicu: «Jēzus Marija, kaut viņa izdzīvotu šajā braucienā!»

Saistībā ar projektu Ventspils Wind, kurā iecerēts uzbūvēt 10 turbīnas netālu no Ventspils – Tārgales un Popes pagastā – un kurš ir saistīts ar dāņu investīcijām, izskanējusi informācija, ka Dānijā, attīstot šādu projektu, būtu jāsamaksā vietējai pašvaldībai zināma summa, piemēram 700 000 eiro. Kā vērtējat šādu praksi?

– Tas atkal ir stāsts par indiāņiem un stikliņiem. Viņi grib būvēt, pelnīt naudu, un ir gatavi darīt jebko. Uzbūvēs jums baseinu, ja vēlaties, vai ko citu. Jā, iespējams, vietējā kopiena iegūtu kādu naudu, bet pēc būtības tas kalpo kā mārketinga rīks. Un ir jāsaprot: ja jūs piekrītat 10 turbīnu būvniecībai, tad jūs jau esat pateikuši jā. Tad jums būs arī 20, 50 un 100 turbīnas. Ja tu paņem vienu, nākamais jau tikai sekos, un nebūs atpakaļceļa. Svarīgāk būtu šādiem projektiem prasīt naudas depozītu šo turbīnu novākšanai pēc ekspluatācijas beigām.

Un – visu nevar nopirkt par naudu. Jūs varat nopirkt māju, bet ne ģimeni. Jūs varat samaksāt par seksu, bet tā nebūs mīlestība. Un tāpat arī dabai nav cenas. Latvija ir tik brīnišķīga, skaista valsts, kāpēc mums to vajag sagandēt ar vēja turbīnām?!

Saistībā ar vēja turbīnām bieži vien tiek runāts par to radītās infraskaņas ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem, tai skaitā iespējamām veselības problēmām. Dānijā salīdzinoši daudz cilvēku dzīvo vēja parku tuvumā, varbūt esat dzirdējis, ko viņi par to saka?

– Nezinu, vai ir pierādīts, ka tas ir iemesls slimībām, bet man ir draugs, kuram apmēram četru kilometru attālumā no mājas atrodas vēja turbīnas, un viņš saka – ja laukā ir stiprāks vējš, mājā var pat just vibrāciju. Dārzā viņš dzird pulsējošo skaņu, ko rada rotora lāpstiņas. Varbūt tas neietekmē fizisko veselību, bet mentālo gan, jo tas ir kaitinoši un traucējoši.

Vācijā ir daudz iedzīvotāju dibinātu nevalstisko organizāciju, kuras iestājas pret vēja enerģijas projektiem. Vai līdzīgi ir arī Dānijā?

– Jā, arī ir daudzas. Galvenā problēma ir tā, ka tie pārsvarā ir vietējie iedzīvotāji, kuriem nav tik daudz naudas un tik lielas ietekmes. Viņu ekonomiskais potenciāls nav tik liels, lai turētos pretim.

Kā jūs domājat, vai Latvija pēc pieciem gadiem būs vēja ģeneratoru nosēta, vai arī mēs spēsim tam pretoties?

– Kad man Dobelē medību kolektīvā vaicāja, kā es domāju, vai uzbūvēs tos vēja ģeneratorus, es teicu, ka nezinu, bet darīšu visu, kas manos spēkos, lai tā nenotiktu. Pret šiem projektiem ir parakstījušies daudzi cilvēki, savākto parakstu skaits atbilst apmēram 90% Dobeles iedzīvotāju. Tāpēc varu teikt – ja ir cilvēki, kuri ir aktīvi, kuri dara, skaidro, varbūt mums izdodas.