Atzīmējot 1980. gadā Maskavā izcīnītās Olimpiskās zelta medaļas 40. gadadienu Livonijas ordeņa pilī 27.jūlijā godinās Olimpisko čempionu šķēpa mešanā Daini Kūlu un viņa treneri Māri Grīvu.
Aprit 40 gadi kopš Kūla izcīnīja Maskavas olimpisko zelta medaļu šķēpa mešanā
20Daini Kūlu un treneri Māri Grīvu sveiks Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers un Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Arnis Lagzdiņš.
Stipras gribas cilvēks, kāds ir Dainis, ir apliecinājums tam, ka, ieguldot lielu un mērķtiecīgu darbu, ir iespējams sasniegt sportā visaugstākās virsotnes. Prieks, ka laikam ritot, Dainis joprojām ir paraugs kā veidot pozitīvu attieksmi pret dzīvi un sportu.
Dainis Kūla sportista gaitas uzsāka 1972. gadā. Sākotnēji viņš trenējās skriešanā, nedaudz vēlāk pievērsies basketbolam, riteņbraukšanai un airēšanai. 1973. gadā sportists sāka trenēties vieglatlētikā un tikai 1974. gadā trenera Māra Grīvas vadībā olimpiskā čempiona rokās pirmo reizi nonāca šķēps.
Pirmie vērā ņemamie rezultāti parādījās 1976. gadā un vēlāk pēc uzvaras 1978. gada PSRS junioru čempionātā iekļauts lielajā PSRS izlasē.
Tā laika līdzjutēji atceras, ka Maskavas olimpiskajās spēlēs neiztika arī bez pārdzīvojumu pilnām situācijām, jo finālā neieskaitītie pirmie divi metieni lika notrīcēt ne tikai sportistam, bet arī viņa līdzjutējiem, bet trešajā metienā aizmestie 88,88 m nodrošināja iespēju izpildīt vēl trīs metienus un vienā no tiem tika sasniegti uzvaru nesošie 91,20 metri.
To, ka izcīnītā zelta medaļa nav bijusi nejaušība, pierādīja arī Daiņa uzvara Pasaules kausa izcīņā (1981. g.), trešā vieta pasaules čempionātā (1983. g.), divas uzvaras Universiādē (1981. un 1983. g.) un četrkārtējs PSRS čempiona tituls (1981.-1984. g.).
Uz savām otrajām olimpiskajām spēlēm Dainis neaizbrauca, jo PSRS 1984. gadā boikotēja olimpiskās spēles Losandželosā (ASV), bet pēc tam viņš guva rokas traumu, pēc kuras savas patiesās spējas vairs tā īsti nevarēja demonstrēt.
Lai gan Dainis ar sportu saistītu darbu nestrādā, viņš joprojām ir sporta pasaulē. Kopš 1980. gada notiek viņa kausa izcīņa šķēpmešanā. Dainis bieži ikdienā un sacensībās redzams stadionā, kur viņš tiekas ar savu treneri Māri Grīvu, labprāt vēro vieglatlētu sacensības, kā arī neliedz savu padomu jaunajiem šķēpmetējiem.
Daiņa Kūlas labākie sasniegumi:
-
XXII olimpisko spēļu čempions šķēpa mešanā (1980.g.- 91,20m)
-
Pasaules kausa izcīņas sacensību uzvarētājs šķēpa mešanā (1981.g. - 89,74 m)
-
Divkārtējs Universiādes čempions (1981.g. - 89,52 m, 1983.g. - 87,70 m)
-
Pasaules čempionātā (1983.g. - 3.vieta 85,58 m)
-
Eiropas čempionātā ( 1982.g. - 4.vieta (84,14)
-
Četrkārtējs PSRS čempions ( 1981.g. - 1984.g.)
-
Trīskārtējs Latvijas čempions ( 1979.,1980.,1983.)
-
PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.
-
2008. gadā Dainim Kūlam pasniegta Ventspils pilsētas domes ''Goda zīme sportā'' nominācijā ''Paraugs sportā''.
-
Vairākkārtējs Eiropas un pasaules vicečempions šķēpa mešanā senioriem savā vecuma grupā.
Brīvajā laikā Dainis Kūla piedalās veterānu sacensībās un iesaistās Ventspils pilsētas sporta dzīvē.
Māris Grīva turpina trenera darbu, bet brīvā laikā Māra aizraušanās ir fotogrāfēšana.
Sporta un darba vērtības Dainim nav mainījušās. Dainis vienmēr ir uzsvēris, ka nekas nedrīkst notikt haotiski, nepārdomāti un sasteigti, pa roku galam, ja grib ko sasniegt, ir daudz jāstrādā.
Komentāri (20)
Bet neaizmirsīsim,ka liels skaits valstu boikotēja šo olimpiādi.Līdz ar to mazāka konkurence.
Bet vienalga panākums ievērojams.
Nja,bez darvas karotes tomēr neiztikt.Cik es atceros,uz olimpiādes laiku,Dainim nebija nekādu citu konkurentu,es domāju no štatiem,vai anglijas.Tā kā nevajag,tādas lietas rakstīt!!Ja kļūdos,pasakiet,atšķirībā no citiem es objektīvi uztveru kritiku.
Nu Tu ,Laruk būsi aizmirsis, ka Ferenc Paragi trīs mēnešus pirms 1980. gada olimpiādes nolaboja pasaules rekordu (96,72 m), un bija favorīts nr. 1...
Sportiskā veiksme...un protams smags darbs...Sumināts!
Nu bet bija tas ungārs Maskavā ... ?
Kad šodien visi Latvijas olimpieši burtiski sabrūk stadionā, Dainis parādīja augstu klasi.
Boikotēšana ir kā tehniskais zaudējums, tipa - pašdiskvalifikācija.
Un par caurvēju vairs neviens neatceras?
Tikko gribēju pieminēt to caurvēju, bet.... neesmu vienīgais kurš to atceras.
Un to Speer,to šķep toreiz vel bij planejoš,le zinat.
Ja jau to piemin, tad priekšsacīkstē vienīgais ieskaitītais metiens arī bija šaubīgs (tā vismaz rakstīja). Vajadzēja iedurties, bet kā jau Barons rakstīja, šķēpi bija planējoši ....
Jāni,Tev taisnība,par to,bet es domāju,ka to viņš uzmeta pirms tam,neviss 80tajā gadā.Pilsētai,mazāk klačas klausies,par sevi arī esmu dzirdējis brīnumu lietas,it kā es esmu cilvēku noslepkavojis,cilvēki visādas stulbības sagudro.
Tas patiešām ir izcils Daiņa un Māra panākums. Baltietim iekļūt PSRS izlasē jau vien bija sasniegums.
Cik atceros, tad tajā laikā stiprākie šķēpmetēji bija tieši sociālistisko valstu blokā. Visi labākie šķēpmetēji piedalījās. Amerikāņi nebija topā.
Tas, ka panākums nav nejaušība, apliecina kaut vai 1981. gadā izcīnītais Pasaules kauss. Tur nu gan bija visi.
Starp citu, Lielbritānija piedalījās Maskavas Olimpiskajās spēlēs.
Nu,no apvienotās karalistes puikas atbrauca par savu naudiņu, 10 cīņnieks Tompsons,kas novinnēja un Sebastians Ko 1500 m. un sudrabs 800 metros.Bet,te nav runa par viņiem,bet Daini,malacis cepuri nost.
Great Britain, represented by the British Olympic Association (BOA), competed at the 1980 Summer Olympics in Moscow, USSR. British athletes have competed in every Summer Olympic Games. 219 competitors, 149 men and 70 women, took part in 145 events in 14 sports.[1]
Against the objections of the UK Government, the British Olympic Association allowed each sporting federation to decide on their participation in Moscow. Equestrian, hockey, sailing and shooting decided to follow the American-led boycott. There was a partial boycott of the opening ceremony with Britain being represented solely by the General Secretary of the British Olympic Association, Dick Palmer, carrying the Olympic flag, and no athletes being present. In addition, the Olympic flag was raised for the British medal winners and the Olympic anthem played for the five gold medalists.
Skatos Oskara komentāram vairak mīnusu,nekā plusu,laikam jau bērni saspaidījuši:)Bērneļi,lai tiktu tajā laikā psrs izlasē bija jābūt īpašam talantam,nenormālākā konkurence.Tā nav latvijas izlase kur no 3jiem viens tiek,protams es pārspīlēju par latvijas izlasi,bet,tās nav salīdzināmas lietas,kā diena pret nakti.
Ja... PSRS laikā bija labi. Sportistiem visu deva bezmaksas. Treniņnometni, ēšana dzīvošana... Viss bija... o un darbs bija....
Nedomāju ka Sportistiem šodien kā trūkst. Maz gan viņu, ar lielo burtu rakstāmi ;)
PSRS deva arī sabeigtu veselību un nožēlojamu pensiju.
Par pensiju nekas nav mainījies! Kas attiecas uz veselību, tad kaut kā neatceros, ka PSRS laikā mirtu tik daudz sportistu spēka gados kā tagad, pat sacensību laikā!
Tāpēc ka PSRS laikos lielais sports nebija tik daudz bizness,
vairāk starptautisks prestižs - lielīšanās ar sociālistiskās iekārtas priekšrocībām.