Laiks atgriezties zālēs

Senākā, ar savu kodolu

Ūdens piedzīvojumu parka jeb, kā agrāk teica, baseina atlētikas zāle ir senākā no joprojām Ventspilī strādājošajām. Tajā pirmo reizi dzelžus cilājuši daudzi joprojām aktīvie atlētikas cienītāji un arī pašreizējie tās darbinieki. Arī tās instruktors Ervins Melngalvis, kurš atzīst, ka šo zāli laikam jau vairāk iecienījuši tie, kam interesē ķermeņa sakārtošana, nevis iespaidīgi sportiskie sasniegumi: «Vienmēr varētu vēlēties, lai nācēju būtu vairāk, taču ir izveidojies tāds apmeklētāju kodols, kas cenšas nākt regulāri. Netrūkst arī vecāka gadagājuma cilvēku, kas šeit atraduši ļoti veiksmīgu veidu, kā risināt dažādas veselības problēmas. Viņi atzīst, ka tā tiešām var uzlabot savu funkcionalitāti, pašsajūtu.» Pat tiem, kas zāli apmeklē jau daudzus gadus un kam tā kļuvusi par ikdienu, brīžiem nepieciešams atrast papildu motivāciju, bet arī tādos gadījumos varot palīdzēt instruktors – jāaprunājas un jāatrod jauni iemesli atrasties zālē.

Šī atlētikas zāle piedzīvojusi vairākas pārbūves, bet nopietnākā no tām veikta vien pirms diviem gadiem, kad ne tikai līdz 180 kvadrātmetriem paplašinātas telpas, bet arī krietni papildināts trenažieru klāsts un pārplānots to izvietojums. Darbdienās Ūdens piedzīvojumu parka atlētikas zāle sāk darbu jau pulksten 6.45 un strādā līdz desmitiem vakarā, bet Melngalvis atzīst, ka netrūkst cilvēku, kas nāk tieši agri no rīta. Brīvdienās zāles darba laiks ir no pulksten 9 līdz 19.

Ūdens piedzīvojumu parka zālē izveidojies stabils apmeklētāju kodols.

Sava zāle arī Pārventā

2017. gada septembrī durvis vēra atlētikas un aerobikas zāle Pārventas sporta kompleksā. Līdz ar to šādas nodarbības kļuva krietni pieejamākas pārventniekiem, kuriem līdz tam bija jātērē laiks un līdzekļi jau nokļūšanai līdz trenažieriem. Un Ventas labā krasta iemītnieki šo iespēju ir tiešām novērtējuši. «Zāli apmeklē ļoti dažādi cilvēki – gan tādi, kuriem ir sportiski mērķi, gan tādi, kas vēlas uzlabot veselību vai kam tas vienkārši ir hobijs. Noteikti lielākā daļa ir tieši no Pārventas, un starp apmeklētājiem ir arī tādi, kas ar sportu līdz šim nekad nebija nodarbojušies,» skaidro zāles uzraugs Kārlis Krūmiņš.

Šīs atlētikas zāles inventāru ražojusi ASV firma Life Fitness, bet starp trenažieriem ir arī inovatīvas iekārtas un tehnoloģiski uzlaboti klasiskie trenažieri. Tā teikt – sev nepieciešamo un labāko atradīs katrs. «Visas Ventspils atlētikas zāles ir atšķirīgas, un tas ir labi. Mūsējo vispirms jau gribas izcelt ar to, ka atrodamies Pārventā, taču apmeklētāji ir atzinuši, ka aura šeit ir kaut kāda citāda. Tāda mierīga. Zāle ir jauna, tāpēc patīkami, ka lielākā daļa apmeklētāju ļoti rūpīgi izturas pret inventāru,» spriež Krūmiņš.

Pārventas sporta kompleksa atlētikas zāle darbdienās darbojas no plkst. 9 līdz 21, bet sestdienās un svētdienās – no plkst. 10 līdz 18.

Pārventas atlētikas zāle atklāta vien 2017. gada rudenī.

Plašāka un efektīvāka

Basketbola halles atlētikas zāle pavisam nesen piedzīvojusi vērienīgāko pārbūvi savā vairāk nekā 20 gadu vēsturē. Tagad tā sadalīta trīs daļās, atsevišķi izvietojot smagatlētikas grupu ar brīvajiem svariem, tā saucamo veselības grupu ar dažādiem trenažieriem un rehabilitācijas trenažierus. Iegādāti 16 kardio, pieci spēka un četri medicīniskās grupas trenažieri, kā arī stiepšanās stienis, spēka stacija un treniņu aprīkojums (stieņi, paklājiņi, jostas). Tāpat uzlaboti un saremontēti 47 esošie trenažieri.

Viens no tiem, kas izstrādāja zāles jauno koncepciju, ir fizioterapeits Raivis Aršauskis, kurš uzsver, ka nekas tajā nav parādījies nejauši: «Galvenais bija panākt, lai šī zāle būtu tiešām efektīva. Šobrīd tā ir piemērota jebkuram – sākot no cilvēka, kam bijusi kāda trauma, un beidzot ar augstas klases sportistiem. Šeit nav rindiņā salikti vienādi trenažieri, bet katrs ir ar savu domu un katrs noteikti ir viens no labākajiem šobrīd pieejamajiem.» Interesanti, ka pat rehabilitācijas trenažieri nav domāti tikai atlabšanai pēc traumām, bet arī nodrošina iespēju ilgstošāk strādāt pie kādām specifiskām niansēm, tajā pašā laikā netraumējot saites un muskuļus.

Patiesībā tieši tāda vienmēr bijusi un arī tagad ir Basketbola halles zāles ikdiena, jo tajā plecu pie pleca trenējas gan vienkārši fizkultūrieši, gan atlēti ar lieliem plāniem sportā. Darbdienās šī zāle ir apmeklējama no pulksten 9 līdz 21, bet sestdienās un svētdienās – no 10 līdz 16.

Pavisam nesen Basketbola halles zāle tika gan pie plašākām telpām, gan jauna aprīkojuma.

Nevis adīklis, bet dzelži

Viena no Ūdens piedzīvojumu parka atlētikas zāles regulārajām apmeklētājām ir māksliniece un pedagoģe Mārīte Kluša, kura atzīst – piespiest sevi sākt darboties īpaši nevajadzēja, bet nu jau šķiet, ka slodzes ir par maz.

«Ar sportu sāku nodarboties uzreiz pēc aiziešanas pensijā. Faktiski kopš pirmās dienas, jo dzīve piespieda. Tad sākās meklējumi, ar ko nebija nemaz tik viegli, jo senioriem jau piedāvā gandrīz vai tikai adīt un apgūt datoru, bet ne kustēties. Protams, tāds piedāvājums kopumā ir un tas ir pat ļoti liels, taču tad vēl jāsaprot, kas der tieši man,» skaidro Mārīte Kluša, piebilstot, ka pirms tam četrus gadus apmeklēja fizioterapeitu un peldbaseinu, taču juta, ka nepieciešams kaut kas vēl. Atbilde nākusi gluži nejauši: «Pirms tam nezināju, kas ir atlētikas zāle, bet kādu reizi, atgriežoties no fizioterapijas, redzēju, ka kaut kur dodas muskuļaini vīri, un es palūdzu, lai man ļauj apskatīties, kas tur augšā notiek. Te es satiku sešdesmitgadnieci un, pateicoties viņai, viņas informācijai, jau nākamajā nedēļā sāku nākt arī pati. To daru joprojām, nu jau divarpus gadus.»

Protams, uzreiz pie trenažieriem ķerties nevarēja, vispirms bija jāiegūst informācija, ar ko nodrošināja zāles instruktors Ervins Melngalvis: «Viņš nolasīja lekciju par spēka vingrinājumu nepieciešamību vecumā, jo senāk visi taču strādājuši fizisku darbu. Tā tas arī. Paskatieties kaut vai uz tām zviedru burātājām, kas piestāj mūsu ostā. Ne viņām sarkani nagi, ne īpašas frizūras, bet kādi viņām ķermeņi! Tam nepietiek tikai ar naudu vien, nepieciešams arī darbs.» Mārīte atzīst, ka šaubu par to, ka jāturpina iesāktais, nav bijis nekad, jo lielisks piemērs bija pirmajā vizītē satiktā Elita: «Viņai bija lielas problēmas ar muguru, invaliditāte, un, tieši darbojoties zālē, viņa faktiski piecēla sevi kājās. Pēc tam jau cēla tādu svaru, ka nespēju pat noticēt. Tāds piemērs ļoti motivē.» Šobrīd Kluša apmeklē atlētikas zāli divas reizes nedēļā, bet spriež, ka slodzi vajadzētu palielināt un jāpieliek klāt vēl viena reize. «Muskuļu masa ar gadiem pamazām zūd, bet tā ir nepieciešama, tāpēc, kā saka Ervins, vajag sakārtot ķermeni, un tad kļūst labi,» pārliecināta ir māksliniece.