Pirms sezonas hokejā uzvirmo kaislības

Līdz gada beigām nauda ir

Par pašvaldības finansējumu Ventai 2002 nākamajam gadam domē bija jālemj 21. augustā. Šobrīd ir spēkā sadarbības līgums starp hokeja klubu un Ventspils domes Sporta pārvaldi, kurā turpat 100 000 eiro paredzēti kluba darbības nodrošināšanai līdz šī gada beigām. Savukārt jaunais lēmumprojekts paredzēja finansējumu nevis līdz gada, bet gan sezonas beigām – 197 099 eiro, no kuriem 107 177 eiro bija paredzēti tērēšanai vēl šajā gadā. Taču pretenzijas pret sagatavoto lēmumprojektu bija domes deputātam un arī Ventas 2002 valdes loceklim Aivim Landmanim, tāpēc lemšanu nācās atlikt. Tas nozīmē, ka šobrīd klubs var rēķināties vienīgi ar to naudu, ko garantē iepriekš noslēgtais līgums, bet par jauno skaidrības vēl nav. Turklāt ne tikai Landmaņa pretenziju dēļ. Izrādās, klubs neesot iesniedzis līgumam atbilstošas atskaites par 2019. gadā piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Landmanis gan skaidro, ka atskaites tikušas iesniegtas, bet nav pieņemtas: «Bija veiktas tehniskas korekcijas, kurām bija pamatojums. Piemēram, mums piešķirta nauda X treneriem un nauda Y transportam, bet bija tāda situācija, ka, lai samaksātu treneriem, nācās iegrābties Y naudā. Ko mēs arī saskaņojām ar Sporta pārvaldi, taču papīros uzrādās, ka vienā pozīcijā līgums nav izpildīts, bet citā – pārtērēts. Summā gan nekas nemainās, turklāt dažu mēnešu laikā viss salikās pa vietām. Nebija arī samaksāts Olimpiskajam centram par četrām JAHL spēlēm, kas gan bija jāizdara. Pēc 21. augusta sēdes esam arī precizējuši atskaites, un tagad visam vajadzētu noritēt bez aizķeršanās.»

Pilsētas domas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Blumbergs, kura pārraudzībā mūsu pilsētā ir arī sports, gan norāda, ka hokeja kluba valdes loceklim nav paticis, ka jaunajā līgumā iekļauts punkts, kas paredz uzrādīt kopējo sezonas finansējumu. Tas ir, gan pašvaldības finansējumu, gan vecāku līdzmaksājumu, gan citus no sponsoriem iegūtos līdzekļus. «Neviens jau neprasa nosaukt sponsorus konkrēti vārdā, bet apstiprināt, ka tāda nauda vispār būs. Pēdējās divās sezonās mums vajadzēja piešķirt papildu finansējumu parādu dzēšanai, tāpēc vēlamies zināt skaidrus spēles noteikumus. Tajā pašā laikā, ja rodas kādi pamatoti papildu izdevumi, esam gatavi sēsties pie galda un spriest, kā varam palīdzēt,» skaidro Blumbergs.

Neko jaunu neizveido

Martā Latvijas Hokeja federācija izteica priekšlikumu veidot Ventspilī jaunu uzņēmumu, kas turpmāk rūpētos par bērnu un jauniešu hokeja attīstību. To veidotu pašvaldība, hokeja klubs, Olimpiskais centrs un arī LHF meitasuzņēmums SIA Hokeja akadēmija, kas gan vismaz sākotnēji dalītos nevis ar finansējumu, bet profesionālo pieredzi hokeja jomā. Apmierināta ar tādu pavērsienu bija arī hokeja kluba vadība, kurai nekas neesot iebilstams arī pret to, ka jaunā organizācija turpinās izmantot Ventas 2002 vārdu, kam jau ir zināms svars, turklāt tas arī neradītu papildu finansiālo slogu, kas būtu saistīts ar jaunu formu iegādi.

Ar īpašu pilnvaru darbam pie jaunā uzņēmuma izveides kluba valde deleģēja lielās komandas kapteini Edgaru Cgojevu, kurš tiešām nopietni pastrādāja, sagatavoja redzējumu un stādīja to priekšā pārējiem partneriem, kuriem kopumā iebildumu nebija, taču te arī šis vezums apstājās. Protams, klupšanas akmens atkal bija nauda.

«Bija vairāki izmaksu modeļi, mēs varējām piekrist tam, kurā kopējā summa bija 312 000 eiro, taču gribējām zināt, kas tad to veidos. No mūsu puses bija paredzēti 202 tūkstoši, bet kas vēl? Vai varam rēķināties ar vecāku līdzfinansējumu? Landmanis skaidro, ka tas neesot prognozējams. Vai varam uzrādīt sponsoru pienesumu? Nē, tas jums arī nav jāzina. Tad kurš galu galā samaksās visu paredzēto summu? Ņemot vērā kluba pēdējo sezonu parādus, ir tikai normāli, ka gribējām būt droši, ka tādas lietas neatkārtosies. Tā kā skaidrības nebija, Sporta un Budžeta komisijās šo priekšlikumu noraidīja. Privātam klubam jau nav pienākums uzrādīt statūtus vai biedru sarakstus, bet, ja mēs cenšamies darīt kopīgu darbu, tā tomēr nevajadzētu būt,» stāsta Blumbergs, piebilstot, ka atsevišķa summa ieplānota arī Cgojeva atalgojumam, kas Ekonomikas un budžeta komisijā tika akceptēts jau 4. jūlijā.

Landmanis norāda, ka šobrīd tiešām nav gatavs paziņot konkrētas summas, bet, redzot, kuras pozīcijas nav nosegtas, sezonas gaitā strādāt pie finansējuma piesaistes tām: «Bijām gatavi tam, ka pašvaldība izveidos jauno organizāciju, bet mēs palīdzēsim, cik nu spēsim. Protams, kaut kādu naudu izdevies piesaistīt, bet neesmu gatavs ierakstīt līgumā konkrētas summas un pozīcijas, kuras nosegšu. Savu nostāju jau esmu skaidrojis, taču ar to acīmredzot nepietika. Ja būtu agrāk uzzinājuši, ka jaunā veidojuma nebūs, iespējams, būtu skatījuši vēl kādus variantus, varbūt atrastu risinājumu privātā partnerībā. Katrā ziņā mēs būtu iztaustījuši arī šo virzienu.»

Vai pietiks ledus?

Landmanis neslēpj, ka vislabprātāk redzētu hokeju zem sporta skolas jumta – vienalga, vai tā būt kopējā vai atsevišķa skola sporta spēlēm. Tas tiešām šķiet labs risinājums, turklāt tad kā profesionālās ievirzes izglītības programmai būtu iespējams piesaistīt valsts finansējumu. Tomēr sporta skolā un Sporta pārvaldē uz šo variantu skatās skeptiski. «Hokeja klubs strādā ar interešu izglītības programmu, ko apstiprinājusi pilsētas Izglītības pārvalde. Tas nozīmē, ka uz ledus katra grupa ir ne vairāk kā vidēji trīs stundas nedēļā, bet sporta skola strādā pēc profesionālās ievirzes izglītības programmas, kas jau paredz lielāku treniņu stundu skaitu. Taču Ledus halle paredzēta arī citu sporta veidu treniņiem un pasākumiem, tāpēc atrast vairāk laika hokejam būtu sarežģīti,» norāda Sporta pārvaldes vadītāja Daina Paipala. Tam piekrīt arī Blumbergs, piebilstot, ka pašvaldība neizskata iespēju atteikt Ledus halli citiem sporta veidiem.

Landmanis šos argumentus gan sauc par atrunāšanos un ir pārliecināts, ka laikus var sadalīt tā, lai pietiktu visam. Piemēram, halle pavisam nav noslogota rīta stundās, un to atzīst arī Paipala, taču, lai varētu izmantot tās, nepieciešams pārkārtot mācību procesu. «Varianti ir un idejas arī, bet tas viss ir jārisina kompleksi. Viens variants būtu savilkt hokejistus vienā skolā. Jāsaprot arī, ka ne jau katru dienu vajag divus treniņus, tāpēc mācības tik ļoti traucētas netiks, taču saplānot visu vajag. Esmu daudz par šo runājis, bet droši vien jau vēl jāpaiet kādam laikam, lai pie tā nonāktu.»

Līdz šim skarbā tonī

Hokeja kluba un pašvaldības attiecībās runa vienmēr tomēr bijusi ne tikai par sportu, bet arī par politiku. Tā nu tas ir sanācis, ka hokeja dzīves organizatori reizē ir arī pilsētas domes opozīcija, tā ka aplaudēt par visiem pašvaldības vadītāju lēmumiem hokeja kluba sakarā tiem vienkārši nepieklājas. Lai arī finansējums ar katru gadu aug, kluba vadība turpina apgalvot, ka piešķirtie līdzekļi ir nepietiekami un ka hokeja attīstība Ventspilī tiekot bremzēta, pieprasot 100% apmērā finansēt ne tikai infrastruktūras izmaksas, bet arī transporta un treneru apmaksu.

Domē norāda – tas jau tiek darīts, taču, ja kaut kur gribas tērēt vairāk, par papildu finansējumu jārūpējas pašam klubam. «Piemēram, treneriem apmaksājam vienu likmi, kas šobrīd ir 710 eiro, un tas ir tieši tāpat kā sporta skolā. Starp citu, pagājušajā gadā vēl arī nodrošinājām piemaksas un arī neiebilstam, ka algu budžets ir kopīgs, bet tālāk jau klubs lemj, kā to sadalīt treneriem. Pretenzijas ir arī pret transporta izmaksu finansējumu, un es labi saprotu, ka to garās sezonas laikā tiešām ir grūti prognozēt, taču tieši tāpēc šādos gadījumos piedāvājam sēsties pie galda un visu risināt,» norāda Blumbergs, piebilstot, ka viņam nav izprotami kluba vadības apgalvojumi, kuros regulāri izskan, ka pašvaldība atbalsta nevis hokeju, bet gan savas sporta bāzes. «Agrāk bija gadījumi, kad klubam ledus apmaksai nauda ir piešķirta, bet kaut kas tomēr nav samaksāts, tāpēc hokejisti netiek uz ledus. Tāpēc vienojāmies, ka naudu infrastruktūras izmantošanai 100% apmērā skaitām pa tiešo Olimpiskajam centram. Var jau to saukt par savdabīgu dotāciju sporta bāzēm, bet ir jāsaprot, kā tā ir tikai daļa, un ne tā lielākā, no naudas, kas tiek piešķirta hokeja klubam. Tā ka mēs atbalstam bērnus, kas nopietni trenējas hokejā, par ko, protams, paldies arī klubam!»

Paipala piebilst, ka arī kluba izdevumu tāmē redzamas pozīcijas, kurās klubs varot ietaupīt līdzekļus: «Izdevumos minēti 8000 dalībai starptautiskos turnīros, taču ar šādu summu faktiski pietiek, lai nodrošinātu visu vecuma grupu komandu startu Latvijas čempionātā. 10 000 nepieciešami hokejistu mājas uzturēšanai, lai gan mēs esam piedāvājuši iespēju izmantot Ventspils Augstskolas kopmītnes.» Interesanti, ka Landmanis piekrīt, ka spēlētāju apmešanās kopmītnēs būtu labākais variants, un apgalvo, ka tāda iespēja arī ir lūgta. Savukārt jautāts, kur tad ir problēma, ja tā ir pieņemama arī pašvaldībai, viņš bilst, ka esot tādas lietas, kuras tā arī paliekot vien runu līmenī.

Landmanis neuzskata, ka klubs šobrīd nostājies kategoriskā pozā un gaida, kad dome padosies, bet reizē arī neslēpj savu nostāju, ka bērnu un jauniešu hokejs ir pašvaldības atbildība: «Tas ir tas pats stāsts par vēlmi ieguldīt betonā, nevis cilvēkos. Būtu taču jocīgi, ja, piemēram, ar saturu nenodrošinātu jauno koncertzāli. Ar hokeju ir līdzīgi, jo mums ir teicama bāze, kurā arī jābūt saturam, tāpēc tā ir pašvaldības kompetence. Iespējams, līdz šim problēma bijusi tajā, ka mēs visu laiku esam šturmējuši tajā virzienā, kuru paši uzskatījām par pareizu, bet īsti nav bijis definēts, ko grib pašvaldība. Mūsu pārliecība ir, ka nevar nodarboties ar pulciņu, bet jātaisa kārtīga komanda, kas, protams, nozīmē, ka aug izdevumi un arī pašvaldības finansējums. Starp citu, viens no ieguvējiem šajā ziņā ir Olimpiskais centrs, jo hokeja Ledus hallē tagad ir ļoti daudz.»

Gatavi strādāt tālāk

Labākā ziņa visā šajā jezgā ir tā, ka gan hokeja klubs, gan pašvaldība nešaubās, ka darbs pie hokeja attīstības jāturpina. Landmanis ir pārliecināts, ka viss izdosies, bet labākā risinājuma meklēšanai arī jāvelta šī sezona: «Kopīgiem spēkiem, piedaloties gan pašvaldībai, gan Olimpiskajam centram, gan klubam un sponsoriem, paveikts labs darbs, bet tagad jānonāk pie kopsaucēja, kā tam visam jāizskatās nākotnē. Var jau būt, ka mēs kaut ko līdz galam nesaprotam un nedomājam pareizi, tāpēc šajā sezonā esam gatavi pilnvarot cilvēku, kurš strādās sadarbībā ar pašvaldību un palīdzēs iztaustīt visu hokeja drēbi. Domāju, tas abām pusēm palīdzēs saprast, cik pamatotas ir kādas izmaksas vai prasības. Tam būtu jānāk par labu hokeja tālākajai attīstībai, kas arī būtu galvenais.»

Arī Blumbergs izsaka cerību, ka visiem iesaistītajiem izdosies vienoties par tālāko darbu: «Diemžēl attieksme no hokeja kluba visu laiku ir tāda, it kā mums tiktu izdarīts kāds pakalpojums, bet pašvaldība netiek uztverta kā sadarbības partneris. Visu laiku tiek uzsvērts, ka mums jāizdara tas un jārīkojas šādi, piemirstot, ka runa ir par privātu sporta klubu un tā attīstību, ko mēs jau tā atbalstām. Neskatoties uz to, esam ļoti norūpējušies par hokeja nākotni, tāpēc ceram, ka kluba vadība darīs visu, lai varētu turpināt sadarbību. Līdz gada beigām līgums ir spēkā, bet mēs esam gatavi izskatīt arī sezonas līgumu un turpināt strādāt.»