Trīs vieglatlēti trāpa desmitniekā

Ikauniecei tas bija vien otrais starts daudzcīņas disciplīnā pēc traumas sadziedēšanas un tas padevās tiešām labs. Laura sāka teicami, 60 m barjerskrējienu veicot ar trešo labāko rezultātu un jaunu personīgo rekordu (8,29 sek.), bet augstlēkšanā pārlecot 1,84 m, kas ir tikai par vienu centimetru mazāk nekā personīgais rekords. Lodes grūšanā tika sasniegts vien devītais labākais rezultāts 12 sportistu konkurencē (13,31 m), kas kopvērtējumā ļāva ieņemt piekto vietu. Toties pašai piederošā Latvijas rekorda grafiks tika jau pārsniegts par 62 punktiem.

Teicams bija 6,33 m tālais lēciens, kas kopvērtējumā deva jau trešo, bronzas medaļas pozīciju. Tiesa, ne pārāk drošu, jo turpat vien bija arī sīvākās sāncenses – britu daudzcīņniece Niama Emersone, Solene Niama no Francijas, kā arī Ivonna Dadiča no Austrijas. 800 m Laura veica ātrāk nekā 2014. gadā, kad sasniedza Latvijas rekordu – 2:14,01 – taču sāncenses šoreiz bija nedaudz ātrākas un arī veiksmīgākas. Laura sakrāja 4701 punktu, kas ir jauns Latvijas rekords, taču Eiropas čempionātā finišēja piektajā vietā, par punktu atpaliekot no ceturtās, par 20 punktiem no bronzas medaļas un par 30 – no sudraba. Pārliecinošu uzvaru ar 4983 punktiem izcīnīja britu daudzcīņniece Katrīna Džonsone-Tomsone.

Jānis Leitis 400 metru distancē priekšskrējienu veica sezonas labākā laikā – 47,34 sekundes – un kā devītais iekļuva pusfinālā. Tajā viņš skrēja tikai nedaudz lēnāk ( 47,36) un kādu brīdi pretendēja uz iekļūšanu finālā astotniekā, pateicoties laikam. Tomēr otrais pusfināls bija ātrāks, un Leitim šajā Eiropas čempionātā devītā vieta.

Dāmu tāllēkšanā veiksmīgākā no māsām Grīvām izrādās Eiropas čempionāta debitante Māra, kas labākajā mēģinājumā sasniedza savu sezonas labāko rezultātu 6,41m, taču līdz iekļūšanai finālā nedaudz pietrūka – viņai desmitā vieta 18 tāllēcēju konkurencē. Lauma, kurai šoziem tas bija vien trešais starts, lēca 6,34 m un ieņēma 14. vietu.

Vēl jāpiebilst, ka 400 metru distancē sievietēm Gunta Vaičule savā priekšskrējienā ar rezultātu 52,66 sekundes izcīnīja otro vietu un laboja Intas Kļimovičas 1976. gadā uzstādīto Latvijas rekordu. Diemžēl pusfināls viņai padevās gandrīz par sekundi lēnāk, tāpēc finālā iekļūt neizdevās, kopvērtējumā izcīnot 14. vietu.