Vukičevičs: "Nesaprotu, kā varējām palikt bez titula"

– Pirms pēdējās spēles teicu komandai, ka mums ir jāpasniedz laba dāvana līdzjutējiem, faniem, kas visu sezonu bijuši kopā ar mums. Aicināju spēlēt skaistu futbolu, un tas viss arī tika izdarīts. Šo spēli tiešām varēju skatīties ar baudu un ceru, ka arī līdzjutēji to izbaudīja. Sāncenšiem neļāvām gandrīz neko, paši izveidojām ļoti daudz momentu, daudzus no tiem arī nerealizējām, tomēr bija redzams, ka komanda līdz pat pēdējai sekundei gribēja iesist vēl un vēl. Sezonu pabeidzām ļoti labā veidā, par ko visiem spēlētājiem pēc mača pateicu paldies. Paldies visiem, kas bija mums blakus! Esmu tiešām ļoti gandarīts strādāt Ventspilī, tie bija kā svētki visas sezonas garumā.

Vai var teikt, ka sezonas pēdējās spēlēs mēs varējām redzēt to futbolu, uz ko komanda būtu spējīga, ja visu laiku varētu palīdzēt Amansiu Fortešs?

– Jā, arī agrāk teicu, ka tas mums bija ļoti nopietns zaudējums. Tagad tiešām redzam, cik labs ir šis spēlētājs un kā var palīdzēt komandai. Mēs to jau zinājām, gatavojoties sezonai, un Amansiu noteikti bija pēdējais spēlētājs, no kura bijām gatavi atteikties kaut vai tikai uz laiku. Labi, ka līdz sezonas beigām viņam izdevās atgūties un pēdējos mačos tiešām parādīt savu meistarību, tāpēc ceru, ka pēc kārtīga darba nometnēs nākamajā sezonā viņš atkal būs gatavs palīdzēt komandai ar savu labāko sniegumu.

Droši vien pirms sezonas analizējāt, cik punktu vajadzēs izcīnīt, lai tiktu pie titula. Vai tad varējāt iedomāties, ka ar 60 punktiem nepietiks?

– Ja godīgi, tas ir dīvaini. Pirms sezonas, kad man uzdeva šo jautājumu, teicu, ka vajadzētu savākt ap 60, kas arī ir izdevies. Viesos ieguvām 32 punktus, tā ka nav īsti saprotams, kā varējām nekļūt par čempioniem. Pēdējos divus apļus komanda tiešām aizvadīja tā, kā tas bija nepieciešams. Divas reizes spēlējām neizšķirti, vienā mačā piedzīvojām zaudējumu, bet visos pārējos uzvarējām un demonstrējām tiešām nopietnu futbolu. Tā visa nedaudz pietrūka otrajā aplī, kurā arī zaudējām svarīgus punktus. Patiesībā no titula mūs šķīra kāds nerealizēts 11 metru soda sitiens. Protams, atkārtot šādu sezonu nebūt nebūs viegli, jo gan jau konkurenti kļūs stiprāki, bet tas noteikti jāizdara arī mums. Taču darāmais mums ir skaidrs, jo tieši tādu Ventspili kā pēdējā pusgadā grib redzēt gan komandas vadība, gan treneri, gan līdzjutēji. Var jau teikt, ka sezona nebija par visiem 100% laba, jo pie titula netikām, tomēr sudraba medaļa šajā konkurencē arī nav slikts rezultāts. Mēs spēlējām arī Latvijas kausa finālā, cienījami cīnījāmies Eirokausos, tā ka sezona nebija slikta, tomēr gribētos, lai nākamā būtu kaut nedaudz labāka.

Jums šī bija pirmā sezona Latvijas futbolā. Kāds vispār radies priekšstats par to, varbūt kaut kas pārsteidza vai izbrīnīja?

– Kaut kas jādara ar līdzjutēju piesaistīšanu, lai stadionos viņu būtu vairāk. Šis bija pēdējo gadu spēcīgākais čempionāts, labākie spēlētāji, tāpēc nav saprotams, kāpēc līdzjutēju ir tik maz. Tāpat būtu labi, ja komandās būtu vairāk labu vietējo spēlētāju, no kā iegūtu gan čempionāts, gan viss Latvijas futbols. Tas gan nozīmē, ka ļoti daudz jāstrādā ar jaunajiem futbolistiem, kas ir pilnīgi kaut kas cits nekā darbs ar pieredzējušajiem. Arī pašu spēlētāju attieksmei ir jābūt citādai. Var jau būt, ka viņiem agrāk to neviens nav teicis, bet futbols ir ļoti nopietns un smags darbs. Ja tev brīvdienās ir spēle, tad jau kopš pirmdienas tev jādomā tieši par to – kāda komanda nāks pretī, kā to var apspēlēt. Tāpēc uzskatu, ka ne visi šeit ar futbolu nodarbojas profesionāli, lai gan mums ir arī lieliski piemēri tam, kā tas jādara. No viņiem arī ir jāmācās, sevišķi jaunajiem, un jāstrādā daudz vairāk un smagāk.

Ko starpsezonā noteikti vajadzētu pastiprināt?

– Pats galvenais ir uzbrukums, t.i., uzbrucēji un uzbrūkoši pussargi. Nevar teikt, ka mēs guvām maz vārtu, taču tie tika sadalīti uz vairākiem spēlētājiem. Pēc Adelekes pārdošanas bija bažas, ka rezultativitāte kritīsies, tomēr, pateicoties tam, ka puiši spēlēja labu kolektīvo futbolu, turpinājām regulāri gūt vārtus. Tomēr būtu labi tikt pie viena meistarīga uzbrucēja un arī uzbrūkoša pussarga, kas varētu spēlēt zem viņa. Nav jau tā, ka spēlētājiem un visiem citiem klubā tagad sākas brīvdienas. Ar katru futbolistu runāsim, lai viņš zinātu, ko vēlējāmies redzēt un ko turpmāk sagaidām no viņa, spēlētāji saņems individuālās programmas, kā strādāt šos divus mēnešus, lai saglabātu formu un janvāra sākumā uzreiz varētu sākt kārtīgi strādāt, gatavojoties jaunajai sezonai.