Desmitkārtējo čempionu pirmais uznāciens

Sezona sākās Igaunijā

Tā nu sanācis, ka šajā sezonā BK Ventspils startēs pat trijos turnīros, jo vispirms tiks izspēlēti visi jaunās Latvijas un Igaunijas apvienotās līgas mači, tiem sekos Latvijas čempionāta izslēgšanas spēles, un, tāpat kā iepriekšējās divās sezonās, arī šogad komanda spēlēs FIBA Čempionu līgā. Oficiālie mači sākās ar divām Latvijas–Igaunijas līgas spēlēm pie ziemeļu kaimiņiem – atklāts jaunais turnīrs tika ar cīņu pret igauņu desmitkārtējo čempioni Kalev/Cramo, bet pēc tam sekoja vēl viens mačs Tallinā, tiekoties ar vienību TTU. No pagājušās sezonas čempionu sastāva komandā palikuši Rihards Lomažs, Ingus Jakovičs, Māris Gulbis, Ronalds Zaķis, Roberts Freimanis, Artūrs Grīnbergs un Kristaps Ķilps, bet klāt nākuši Lauris Blaus, Jānis Antrops, Jānis Bērziņš, kā arī leģionāri Ārons Džonsons, Entonijs Bīns un Džonatans Arledžs. Nesen pievienojies arī bijušais ventspilnieku kapteinis Mareks Jurevičus. Tomēr tik kuplā sastāvā Ventspils ne tikai nedevās pirmajā izbraukumā, bet arī pirms sezonas neaizvadīja pārbaudes spēles un treniņus. Bērziņš pēc nopietnas traumas sadziedēšanas vēl pauzē ar atgriešanos laukumā, Antrops pārbaudes mačā iedzīvojās pleca traumā, bet Zaķim tika salauzts deguns. Komandas kapteinis Māris Gulbis, kurš Ventspilī aizvadīs jau savu septīto sezonu, neslēpj, ka sagatavošanās posms šoreiz bijis neierasts: «Sākumā trūka izlases spēlētāju, pēc tam no ierindas izsita traumas. Tā īsti visi kopā neesam nedz uzspēlējuši, nedz pat trenējušies, bet sastāvs tomēr ir pamainījies un nepieciešams laiks, lai saspēlētos. Jāpierod pie jauniem komandas biedriem, jāsaprot, ko vēlas treneris, un tas viss prasa laiku. Šobrīd var just, ka esam tālu no vēlamā, sevišķi komandas aizsardzībā.»

Kapteinis gan atklāj, ka mačs ar spēcīgo Kalev/Cramo sanācis gandrīz vai labāks, nekā varēja cerēt, tiesa, ar uzvaru sākt jauno sezonu tomēr neizdevās. Pirmajās trīs ceturtdaļās vadībā bija te viena, te otra komanda, bet pēdējā izšķirošais izrāviens padevās mājiniekiem, kas svinēja uzvaru ar 97:85. 19 punktu un 11 atlēkušās bumbas Arledža rēķinā, bet ar 16 atzīmējās Jakovičs. «Lai arī netrūka muļķīgu kļūdu, kopumā nebija nemaz tik slikti, taču mūs nogalināja cīņa par atlēkušajām bumbām. Tā ir lieta, ar kuru pēc iespējas ātrāk jātiek skaidrībā. Šobrīd ārā ir Zaķis, skaidrs, ka arī Čempionu līgā nebūsim tā garākā komanda, bet cīņa par atlēkušajām bumbām ir ļoti svarīga. Mačā ar Kalev tā pat izšķīra visu, jo, ja igauņi nebūtu tikuši pie bumbām pie mūsu groza un nebūtu iemetuši atkārtotos uzbrukumos, sāktos mazā panika, bet viņi iemeta un uzreiz sajutās komfortablāk,» spriež Gulbis.

Otrajā mačā Ventspils pirmajā puslaikā guva precīzi 50 punktus un panāca 18 punktu pārsvaru, bet visā spēlē svinēja uzvaru ar 92:78. Šoreiz Arledžs un Bīns guva pa 16 punktiem, bet 15 punktu Lomažam. Jāpiebilst, ka amerikāņu saspēles vadītājs Džonsons divās spēlēs kopā izcēlās ar 15 rezultatīvām piespēlēm. Jau šodien komandu gaida jaunās līgas trešais mačs, kas būs arī pirmais savu līdzjutēju priekšā, bet pretī atkal nāks igauņi – Parnu Sadam.

Jau pēc nedēļas startē Čempionu līga

Nākamajā trešdienā Ventspili gaida atklāšanas mačs Čempionu līgā, un arī tas jāaizvada savā laukumā. Uz Ventspili brauks poļu Anwil, ar kuru savulaik ventspilnieku ceļi jau krustojušies un kas nav sveša nedz galvenajam trenerim Robertam Štelmaheram, kurš strādājis Polijā, nedz leģionāriem. Bīns pagājušajā sezonā bija Polijas čempionāta rezultatīvākais spēlētājs, bet Džonsons – labākais piespēlētājs un līgas finālā tikās tieši ar Anwil. Jau pēc izlozes kļuva skaidrs, ka Ventspils grupā spēlēs arī Turcijas Banvit, jau iepazītā vācu MPH Riesen, Francijas Le Mans un itāļu Sidigas Avellino, bet vēl divas komandas tiks noskaidrotas kvalifikācijas mačos, kas noslēgsies šonedēļ. Ar katru gadu joprojām jaunā turnīra sastāvs kļūst arvien iespaidīgāks, ko nenoliedz arī Gulbis, piebilstot, ka tas nebiedējot: «Tā runā katru gadu, bet nav jādomā par to, kas nāk pretī, bet gan par savu spēli. Ja nespēlējam katrs par sevi, ja visi esam kopā un nospēlējam savu labāko spēli, varam vinnēt ikvienu, un tas bija redzams arī pagājušajā gadā. Protams, bijušas arī pretējas situācijas, bet problēmas sākas tad, kad priekšplānā izvirzām savas, nevis komandas intereses.» Līdzjutējiem pilnīgi noteikti būs daudz interesantu maču, turklāt ne tikai Čempionu līgā, jo nākamajā pavasarī komandu gaida arī cīņas par čempionu kausa nosargāšanu. Kapteinis neslēpj, ka tas ir tāds īpašāks izaicinājums, turklāt ne tikai tāpēc, ka citas komandas pret čempioniem gatavojas ar citādāku noskaņojumu: «Būtu labi, ja saglabātos vismaz vietējo spēlētāju kodols, pavisam labi – ja paliktu arī kāds leģionārs. Mūsu gadījumā tā īsti nav. Piemēram, Aigars Šķēle noteikti bija viens no stūrakmeņiem, bet tagad viņa loma jāuzņemas kādam citam. Jācenšas atgūt visu to, kas mums jau ļoti labi sanāca maijā, kad visi tiešām cīnījās cits par citu. Mums vajadzēja visu sezonu, lai saprastu, ka pa vienam neko mēs nepanāksim, un arī tagad pēc iespējas ātrāk jāpanāk tas pats. Tas nav viegli, bet pie tā jāstrādā, un, kad komanda jau ir kaut cik pilnā sastāvā, viss notiek daudz ātrāk. Pāris nedēļās noticis liels progress.»

Līdzjutēji: Par cīņu katrā mačā!

Katru sezonu BK Ventspils atbalsta lielāks vai mazāks aktīvo līdzjutēju pulks – fanu klubs A Sektors. Var droši teikt, ka komanda un tās fani ir kopā gan prieka brīžos, gan smagākās situācijās, kad tieši fani ir tie, kas var palīdzēt ātrāk piecelties. Protams, arī karsējiem ir savas vēlmes par spēlēm un visu sezonu, taču vienīgi uzvaras A Sektors nepieprasa: «Līdzjutēji no fanu sektora un visas Ventspils šajā sezonā laukumā cer sagaidīt cīņassparu katrā spēlē, neatkarīgi no tā, kāds pretinieks stājas pretī un vai tā būtu jaunajā Latvijas–Igaunijas līgā vai Eirokausos. Saprotam, ka uzvarēt katrā mačā nespēj neviens, pat pasaules spēcīgākais klubs, taču censties to izdarīt vajag. Vēlamies sezonas katrā mačā piedzīvot tās pašas fināla sajūtas, kad visi tieši sitās cits par citu. Mēs tieši nevaram izšķirt nevienas spēles likteni, bet centīsimies palīdzēt to izdarīt spēlētājiem!» Ventspilnieki vismaz kādu laiku būs pēdējie Latvijas Basketbola līgas čempioni, jo šāds turnīrs šosezon vairs netiks organizēts, bet faniem nekas nebūtu pretī pret ne mazāk patīkamu ierakstu komandas vēstures grāmatā: pirmie Latvijas– Igaunijas līgas uzvarētāji.

Starp citu, A Sektors nav kāds slēgts draugu un domubiedru pulciņš, tam pievienoties var ikviens. Vienkāršākais veids, kā izbaudīt aktīvāku līdzjušanu, ir pievienoties faniem spēļu laikā. Kļūdīties nav iespējams – nāc uz Ventspils spēlēm Basketbola hallē un dodies uz A sektoru!

Īstā komandas spēka mēraukla būs Čempionu līga
Aivars Lembergs, BK Ventspils prezidents

– Pirms sezonas galvenais uzdevums ir veikt sastāva komplektāciju, un tas arī veiksmīgi tika izdarīts, protams, ņemot vērā ne tikai mūsu vajadzības, bet arī iespējas. Komandas sastāvu cenšamies komplektēt sabalansēti, kas sākumā arī izdodas, taču pēdējās sezonās ātri vien sākušās grūtības. Vai tās ir traumas vai citas veselības problēmas, un līdzīgi tas ir jau arī šogad. Piemēram, Zaķim pārbaudes draudzības spēlē salauž degunu, viņš varētu nespēlēt divus mēnešus, bet, kā zināms, centri apkārt nemētājas. Sports, protams, ir saistīts ar traumām, taču jācer, ka vairs nepiedzīvosim tādu situāciju kā pagājušās sezonas beigās, kad gandrīz vai pietrūka, kas varētu doties laukumā. Prieks, ka Rihards Lomažs neizvēlējās mesties kādā ārzemju izaicinājumā, kur, iespējams, būtu tikai trešais uz savu pozīciju un vajadzētu gaidīt izdevību. Protams, ceram uz viņa progresu un tiešām līdera cienīgu sniegumu. Tomēr, lai arī kāda ir komplektācija, to, uz ko komanda ir spējīga, visprecīzāk parādīs parkets, bet oficiālā sezona jau ir sākusies.

Šobrīd grūti pateikt, ko gaidīt no jaunās Latvijas un Igaunijas līgas. Labi, ka neesam vieni paši, bet pagaidām nav skaidrs, kādu līmeni piedāvās Igaunijas klubi. Biju viens no tiem, kas savulaik aktīvi mudināja Latvijas Basketbola savienību izveidot Baltijas līgu ar spēcīgākajām Lietuvas un Latvijas komandām, kā arī kādu vienību no Igaunijas. Kādu laiku tāda tiešām bija, bet nu turnīrs pazudis pavisam. Tiesa, var jau saprast lietuviešus, kas šādā turnīrā negrib spēlēt, un kauna lieta Rīgai, kas šajos gados nav izveidojusi vienu Eirolīgas līmeņa komandu. Toties jau trešo gadu spēlēsim FIBA Čempionu līgā, kas ar katru sezonu kļūst arvien spēcīgāka. Mūsu mērķi sezonai nav mainījušies, lai gan skaidrs, ka viegli nenāksies ne cīņā par Latvijas čempionu titulu, ne izkļūšanā no apakšgrupas Čempionu līgā. Vieglas dienas komandu negaida, bet tas tikai nozīmē, ka līdzjutējiem netrūks interesantu maču. Tāpēc aicinu visus atbalstīt Ventspili klātienē!