Grišuņins debitējis profesionāļos

Pasaules boksa sērijā, kurā piedalās četras komandas no Amerikas, Eiropas un Āzijas, vispirms notiek savu reģionu cīņas. Eiropu pārstāv jau minētās Milānas un Parīzes vienības, kā arī Maskavas un Stambulas komandas. Pirmā cīņa ventspilnieka pārstāvētajai Milānas komandai bija pret Parīzes vienību, kurā tika izcīnīta uzvara ar 3:2.

Debija Grišuņinam svara kategorijā līdz 85 kilogramiem bija pret Ludoviku Groū. Uzvarētājs tika noteikts piecu raundu cīņā, kurā tikai par vienu punktu pārāks izrādījās ventspilnieka pretinieks. Tomēr jāpiebilst, ka pirmie divi raundi aizritējuši ar Nikolaja pārsvaru. Noteikti mūsu bokserim vajadzīgs laiks, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem, kur par katru veiksmīgi izdarītu sitienu tiek piešķirts viens punkts un jāaizvada piecu raundu cīņa, nevis kā ierasts trīs raundu mačs.

Nikolajs Grišuņins Ventas Balsij atzina, ka ar savu debiju ir apmierināts un ka šajā līgā nav neuzvaramu bokseru. «Pirms cīņas, loģiski, bija neliels uztraukums, kas kāpjot ringā pazuda, jo nevar jau nobijies iet boksēties, jāiet, lai cīnītos un uzvarētu. Patīkami, ka sacensību organizatori bija parūpējušies, lai būtu pilna zāle, aptuveni 2000 skatītāju, un mūsu cīņas raidīja arī tiešraidē televīzijā. Kā atzina daudzi cilvēki, tad tieši mana cīņa ar Ludoviku bija visskaistākā un skatāmākā, jo spriedze saglabājās līdz pat pašām piektā raunda beigām. Žēl, ka man neizdevās uzvarēt, jo zaudēju pretiniekam tikai par vienu punktu, bet mūs vēl sagaida savstarpēja cīņa, tad redzēsim, kā veiksies otrajā reizē. (Smaida.)

Cīņas sākums man izdevās labs, pirmie divi raundi bija mani, bet tad man kļuva grūtāk elpot, kas daudz vairāk nogurdināja un pretiniekam ļāva ne tikai izlīdzināt cīņu, bet arī uzvarēt. Man stiprāka ir tieši kreisā roka, kas ir mans pluss, jo kreiļu boksā nav nemaz tik daudz. Katrā ziņā secināju, ka nav neuzvaramu pretinieku, galvenais nebaidīties un cīnīties līdz galam. Man vieglāk, ja pretinieks ir mazāks par mani (Nikolaja augums ir 188 cm), tad varu sitienus veikt nedaudz no augšas, kas ir vieglāk. Itālijā vairāk uzturos kopā ar slāvu bokseriem – diviem ukraiņiem un baltkrievu, esmu tur iedzīvojies un jūtos labi. Dienā mums ir divi treniņi, tāpēc nekam citam laika īpaši neatliek. Protams, esmu apskatījis pilsētu, kura ir ļoti skaista.»

Uz jautājumu, vai Nikolajam ir arī kāda jauna iesauka, mūsu bokseris smaidot atbildēja, ka komandas biedri viņu sauc par Nižei, kas ir atvasinājums no Nikolajs.