Klāt Ziemassvētki, pavisam tuvu arī gadumija, un tas nozīmē, ka ir īstais brīdis atskatīties uz paveikto un piedzīvoto. Olimpiskā centra Ventspils valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis par gada lielāko sasniegumu uzskata sporta un atpūtas bāzu aizpildījumu, bet ne mazāks ir gandarījums par sportistu panākumiem.
Divi miljoni apmeklētāju
«Vislielāko gandarījumu sagādā tas, ka ventspilnieki arvien vairāk nodarbojas ar sportu. To redzu vizuāli, un arī skaitļi to pierāda. Mēs apsaimniekojam arī Ūdens piedzīvojumu parku, Piedzīvojumu parku un slēpošanas kalnu Lemberga hūte, un to apmeklējuma skaitļi ir tiešām iespaidīgi. Piedzīvojumu parkā šogad pabijis vairāk nekā 300 000 cilvēku, bet Ūdens piedzīvojumu parkā – vairāk nekā 200 000,» stāsta Uldis Boitmanis.
Taču Olimpiskais centrs Ventspils – tās,protams, ir arī sporta bāzes, un, rēķinot visu kopā, apmeklētāju bijis pat vairāk nekā divi miljoni, un šādi skaitļi nevar nepriecēt mūsu olimpiešus.
Arī iedzīvotāju aptaujas liecina, ka sports un sportošana ieņem arvien nozīmīgāku lomu ventspilnieku dzīvē, turklāt arī labi parāda viņu prioritātes. Šobrīd populārākā ir riteņbraukšana, un tam Boitmanis saskata pavisam loģisku izskaidrojumu: «Pašvaldība izveidojusi vairāk nekā 40 kilometru veloceliņu, radot apstākļus, un tam ir rezultāts. Cilvēki pērk velosipēdus, kopā braukā pat visa ģimene, jo pa veloceliņiem to var darīt droši un arī maršruti ir interesanti.» Otrā populārākā Ventspilī ir peldēšana, ko var uzskatīt arī par Olimpiskā centra nopelnu, jo regulāri tiek rīkotas iepazīšanās ar dažādām bāzēm, dodot ventspilniekiem iespēju tās izmēģināt bez maksas. Daļa no šo Atvērtu durvju dienu apmeklētājiem ar laiku kļūst par pastāvīgajiem klientiem.
Iespējams, tas pats sakāms arī par atlētisko vingrošanu, kas pēdējā laikā uzsākusi īstu uzvaras gājienu un izvirzījusies trešajā vietā populārāko nodarbību sarakstā. «Pats trīs reizes nedēļā apmeklēju zāli, tāpēc labi redzu, cik tā tiešām ir populāra. Vēl ne tik sen atpakaļ atlētikas zāles nebija ne uz pusi tik noslogotas, bet vasarā faktiski vispār palika tukšas. Turklāt tās apmeklē ne tikai muskuļoti veči, bet arī ļoti daudz sieviešu. Šī feminizācija mani tiešām pārsteidz, jo dažkārt abi dzimumi zālē ir vienādā skaitā. Arī jauniešu ir daudz, un tiešām jūtams, ka atlētiskās vingrošanas zāles ir pieprasītas,» Olimpiskā centra vadītājs nevar nepriecāties par savas sirdslietas popularitāti. Savu uzvaras gājienu turpina arī TRX vingrošana, kurā jau veidojas rindas un kam ir visas iespējas kļūt par vienu no populārākajām sporta nodarbēm Ventspilī.
Vēl, runājot par apmeklējumu, jāatzīmē, ka ar katru gadu šie skaitļi aug arī lielajos pasākumos, piemēram, velosezonas atklāšanā, nūjošanas festivālā, Piedzīvojumu parka pusmaratonā, kas nākamgad jau pārtaps par maratonu.
Pilda savu uzdevumu
Boitmanis atgādina, kāda bija olimpisko centru rašanās vēsture: «Par tiem mēs varam būt pateicīgi bijušajam Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājam Vilnim Baltiņam un Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tāpat kā nevienam olimpiskajam čempionam nevar atņemt titulu, tā mums nevar atņemt ciparu 1 – mēs bijām un esam pirmais Olimpiskais centrs Latvijā. Pēc diviem gadiem svinēsim 20. jubileju. Taču centrs tika izveidots nevis tāpēc, lai tur trenētos profesionāļi, bet gan tāpēc, lai vietējiem ventiņiem būtu iespēja nodarboties ar sportu modernos apstākļos. Vispirms, protams, bija bāzes, taču tā ir tikai viena puse. No tām nebūs jēgas, ja tās nebūs aizpildītas, un šeit jāsaka paldies pašvaldībai, kas to izprot. Nav nekā sliktāka, ja sporta bāzes stāv tukšas, tad kaut kas ir aizgājis šķībi.»
Olimpiskais centrs atver savas bāzes dažādām skolas programmām, piemēram, slidošanas un, kas ir vēl nozīmīgāk, peldēšanas apmācībai. Tāpat tajās notiek arī tehnikuma un citu Ventspils skolu sporta stundas, nodarbojas Ventspils Augstskolas studenti, turklāt mums ir vairāk nekā 30 sporta klubu, no kuriem īpaši var izcelt daiļslidotājus, hokejistus, virves vilcējus, tenisistus, arī bokserus. Klubus finansiāli atbalsta arī pašvaldība, nodrošinot iespēju trenēties modernos apstākļos. Tāpat šīs bāzes izmanto arī sporta skola Spars, kas ar 1200 audzēkņiem ir viena no lielākajām valstī.
Olimpiskā centra vadītājs atzīst, ka ļoti priecē uzņēmumi, kas sarūpē saviem darbiniekiem iespēju vakarā pasportot: «Par to ļoti aģitēju. Ne vienmēr pats darbinieks to var atļauties, bet uzņēmums gan var izpirkt, piemēram, peldbaseina celiņu vai basketbola zāli. Šogad esam aizsūtījuši īpašus piedāvājumus 80 uzņēmumiem un ceram, ka būs interese par tiem.»
Labāka vingrošana, ātrāks ieskrējiens
Katru gadu tiek ieguldīts darbs un līdzekļi infrastruktūras pilnveidošanā, bet šogad realizēti divi lielāki projekti. Pavasarī stadionā tapa ielu vingrošanas stadions, ar kādu nevar lepoties neviena cita Latvijas pilsēta. «Lielākais gandarījums, ka tā nebija mūsu vai pilsētas domes iniciatīva, bet gan pašu jauniešu priekšlikums. Kādu dienu pie manis atnāca Pārventas puikas, sāka stāstīt par ielu vingrošanu, rādīja dažādus attēlus, kā visam būtu jāizskatās. Tad sākām par to interesēties, sazinājāmies ar federāciju, un nu Ventspilī ir modernākais ielu vingrošanas stadions Baltijā. Tur vienmēr ir kustība, veidojas arī klubs, kas ir ļoti svarīgi,» skaidro Boitmanis.
Savukārt kvalitatīvus uzlabojumus piedzīvojusi BMX trase, kas tagad atbilst visām starptautiskajām prasībām. Augstāks kļuvis ieskrējiena kalns, un pārveidotas arī virāžas, kas padara treniņus vērtīgākus, bet mačus – aizraujošākus. Zema ieskrējiena kalns Ventspils BMX braucējiem bija visai liels mīnuss, jo citās trasēs startēt vajadzēja no augstāka punkta, kas bija ne tikai neierasti, bet arī pat bailīgi. Tas nu ir izlabots, bet sezonas beigu rezultāti pierādīja, ka uzlabojumi jau dod rezultātu.
Uz Rio un vēl tālāk!
Olimpiskais centrs turpina realizēt arī augstas klases sportistu atbalsta programmu, kurā ir šobrīd ir vairāk nekā 20 dažādu sporta veidu pārstāvju. Patīkami, ka jau pieci no viņiem – vieglatlēti Sinta Ozoliņa, Madara Palameika, Valērijs Žolnerovičs, Rolands Štrobinders un Arnis Rumbenieks – kvalificējušies 2016. gada olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, bet svarcēlājam Artūram Plēsniekam faktiski atlicis vien sagaidīt oficiālu apstiprinājumu. Boitmanis spriež, ka tas jau ir panākums, bet tas vēl neesot viss: «Uz Londonas olimpiādi aizbrauca septiņi mūsu atbalstītie sportisti, bet Rio vajadzētu būt vairāk. Ceru uz vismaz astoņiem un domāju, ka tas ir reāli.» Olimpiskā centra vadītājs uzsver, ka rezultātu jau sāk dot arī šogad uzsāktais Latvijas mēroga pilotprojekts par sporta internāta izveidi. Pie mums tāds ir svarcelšanā, šorttrekā un vieglatlētikā, un tajā darbojas 18 sportistu. «Visspilgtāk šāda centra lietderību parāda mūsu svarcēlāji treneru Andruškēviča un Ščerbatiha vadībā. Šādu internātu ideja ir apvienot labākos trenerus, talantīgākos audzēkņus un labus apstākļus. Šo visu saskaitāmo summa ir Eiropas, pasaules čempionātu un olimpisko spēļu medaļnieki. Lepojos, ka Ventspils ir viena no tām pilsētām (vēl ir arī Valmiera), kam uzticēta šāda pilotprojekta realizēšana. Ja mums veiksies un mēs izpildīsim Izglītības ministrijas prasības, šādi reģionāli centri pārklās visu Latviju. Tā ir tiešām moderna pieeja, nevis uzturēt tikai vienu vietu, kur saplūst daudzi sporta veidi, bet nav tik labi apstākļi,» skaidro Boitmanis, atgādinot, ka olimpiskie centri tiek veidoti un uzturēti par valsts naudu, tāpēc tiem arī vajadzētu pildīt valsts pasūtījumus. Jauno talantu audzināšana neapšaubāmi ir viens no tādiem, tāpēc tiešām lieliski, ka tas tagad tiek darīts.
Un kas gan tā būtu par gadumiju bez novēlējuma? Tāds ir arī Boitmanim: «Vispirms jau jānovēl astoņiem ventspilniekiem tiešām aizbraukt uz Rio, lai mēs visi, mājās palicēji, varam ar viņiem lepoties. Un ventspilniekiem jāatceras, ka visskaistākais meitenes vārds ir Dzīve, bet nodzīvot to vajag ģimeniski, sportiski un veselīgi!»
Komentāri (0)