Jau daudzus gadus pilsētas Sporta pārvalde īsteno tautas sporta programmu Nāc un sporto!, kas sākotnēji ļāva ventspilniekiem iepazīties ar jaunajām sporta bāzēm un to piedāvājumu, bet pamazām pārtapa par sacensību seriālu.
Atnāca un sporto!
0Šajā programmā ir gan dažādi skriešanas un nūjošanas mači, gan orientēšanās, gan citas sportiskās aktivitātes. Tām netrūkst arī uzticīgo apmeklētāju, kas cenšas neizlaist nevienu pasākumu, un tāda ir arī Ināra Lepse.
Bijusī rīdziniece aktīvi sportojusi jaunībā, bet, sākoties darba gaitām (viņa 25 gadus bijusi ātrās palīdzības šofere), izbrīvēt laiku tam īsti nav sanācis. «Tomēr centos izkustēties, piemēram, vairāk braukāju ar riteni. Kad pārcēlos uz Ventspili, sāku meklēt domubiedrus, ar kuriem kopā paskriet vai panūjot, jo vienai īsti nepatīk. Tā nu aizgāju uz Nāc un sporto! skrējienu Reņķa dārzā, un man ļoti iepatikās, jo tur bija ļoti laba kompānija. Ir ļoti labi, ka ir sporta pasākumi, kuros var piedalīties bez maksas un pabūt kopā ar domubiedriem. Labprāt izmantoju iespēju pasportot vieglatlētikas manēžā, pavasarī sākšu skriet Reņķa dārzā, kur var arī izmantot trenažierus. Dzīvoju Pārventā, un mums solīja izvietot jaunus trenažierus Talsu ielā. Tos noteikti arī izmantošu,» stāsta Ināras kundze, norādot, ka sportisku mērķu šajos pasākumos viņai nav, jo galvenais ir atpūta labā kompānijā.
Tagad viņa cenšas tikt uz visiem Nāc un sporto! pasākumiem, uzskriet ar Mazbānīti, kā arī tiešām lepojas ar dalību visos trīs nūjošanas festivālos un Piedzīvojumu parka pusmaratonos. Kad no Rīgas ciemos ierodas mazmeitiņa, Ināra arī viņu ņem līdzi uz Nāc un sporto! pasākumiem: «Rīgā mazmeitai šādu iespēju nav, tāpēc viņai šie pasākumi ļoti patīk.» Starp citu, ar vienu no Nāc un sporto! pasākumiem sanācis neliels kuriozs. «Pirmo reizi nolēmu piedalīties skrējienā apkārt Būšnieku ezeram. Tajā laikā strādāju ezera laivu stacijā, tāpēc kolēģiem tikai pateicu, ka uz brīdi aiziešu, bet drīz būšu atpakaļ. Nebiju iedomājusies, ka apkārt tam ezeram ir tik daudz kilometru, tāpēc pirmais skrējiens sanāca smags. Knapi tiku līdz galam, toties tagad zinu, kam jābūt gatavai,» smejoties stāsta Ināras kundze.
Komentāri (0)