Vītoliņš: Teritorijas plānojuma grozījumi nenozīmē koku izciršanu

Tas nepieciešams, lai izskaidrotu ministram, ka pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi nenozīmē koku izciršanu, atsevišķām teritorijām mainās vien teritorijas izmantošanas mērķis, norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.

Ventspils pilsētas domes 2012. gada 16. martā pieņemtais lēmums par Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma (2006. – 2018.) ar grozījumiem apstiprināšanu un saistošo noteikumu „Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma (2006.-2018.) ar grozījumiem grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izdošanu paredz teritorijas izmantošanas mērķa maiņu atsevišķām teritorijām, tomēr tas nekādā gadījumā nenozīmē tūlītēju un vērienīgu mežu izciršanu, kā to apgalvo opozīcijas deputāti.

Tieši Ventspils brīvostas teritorijā darbojas pilsētas lielākās kapitālsabiedrības, kuras pilsētas pašvaldības budžetā iemaksā vairāk nekā pusi no budžeta ieņēmumiem. Arī visi nozīmīgākie attīstības projekti pēdējo 10 gadu laikā īstenoti tieši Ventspils brīvostas teritorijā.

Konkurencē par investoru piesaisti ļoti svarīgi ir atrast vispiemērotāko vietu jaunām ražotnēm, tādēļ katram potenciālajam investoram tiek piedāvātas 3 līdz 5 iespējamās projekta attīstības vietas. Būtiski ir atzīmēt, ka atsevišķos gadījumos investoriem savas ieceres īstenošanai ir nepieciešama teritorija pat 50 līdz 100 ha platībā. Tieši šī iemesla dēļ, lai būtiski paplašinātu piedāvājumu potenciāliem apjomīgiem investīciju projektiem, ar domes lēmumu daļai brīvostas teritorijas meža zemes mainīts teritorijas izmantošanas mērķis. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes laikā pašvaldība izvērtēja visas pilsētā esošās teritorijas un to izmantošanas mērķus, un, piemēram, 22 ha lielu teritoriju pie Būšnieku ezera izslēdza no apbūves teritorijas un izmainīja tās izmantošanas mērķi uz meža zemi.

Kopējās iespējamās izmaiņas Ventspils brīvostas teritorijā ir izvērtētas pilsētas vides pārskatā, par kuru pozitīvu atzinumu sniedzis Vides pārraudzības valsts birojs. Turklāt ikviens investīciju projekts pirms tā īstenošanas tiek izvērtēts. Visiem nozīmīgajiem investīciju projektiem tiek veikta pilna ietekmes uz vidi izvērtējuma procedūra, kas ietver sabiedrisko apspriešanu un parasti ilgst vismaz gadu, uzsver Vītoliņš.

Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti iepriekš publiski nepatiesi apgalvoja, ka teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti ventspilnieku paraksti pret grozījumu ieceri. Tikai 2012. gada 13. janvāra sēdes laikā deputāts Ivars Landmanis iesniedza vēstuli, kura tai pašā dienā tika reģistrēta domes lietvedības sistēmā un uz kuru likumā noteiktajā termiņā ir sniegta detalizēta atbilde.

Pamatojoties uz Ventspils iedzīvotāju sūdzībām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) pieprasījis pilsētas domei iesniegt gan teritorijas plānojuma grozījumus, gan to skaidrojumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vairākkārt saņēmusi sūdzības par Ventspils teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam grozījumiem. Iebildumi saistīti ar iespējamu liela meža masīva izciršanu Ventspils brīvostā, kas plānojuma grozījumos noteikts par ostas apbūves teritoriju. Pēdējo no sūdzībām ar saviem parakstiem apliecinājuši vairāk nekā 1300 iedzīvotāju.

Ministrs Ventspils domei teritorijas plānojuma grozījumu un to skaidrojumu iesniegšanai atvēlējis desmit darbadienas.