Kurzemes loka posms Grobiņa-Ventspils ir unikāls projekts

Tā atzīst AS "Latvenergo" meitasuzņēmuma AS "Latvijas Elektriskie tīkli" valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis, kurš amatā stājies pirms dažiem mēnešiem. Viņš teica, ka vēsturiski pēdējā jaunbūvētā līnija bija Padomju Savienības laikos, pēc tam tika celti kādi nelieli posmi.

Iepirkuma uzvarētājs SIA "Latvijas energoceltnieks" un SIA "Empower" apvienība veiks projektēšanas, celtniecības, materiālu piegādes un montāžas darbus un nodos objektu tādā stāvoklī, kādā tas ir paredzēts. Iepriekš kā viens no bremzējošiem faktoriem vērienīgā projekta attīstībā tika minēta nepieciešamība vienoties ar līnijas izbūves tuvumā esošo zemju īpašniekiem. Stafeckis teica, ka sarunas sokas diezgan sekmīgi un lielākajā daļā gadījumu ir noslēgti servitūtu līgumi, tomēr ir arī zemesgabali, kuriem nevar atrast īpašniekus. Viņi tiek meklēti caur policiju, Uzņēmumu reģistru. 

"Ir arī cilvēki, kas iedomājušies, ka šī zeme nesīs viņiem "zelta olas", un prasa neadekvātas kompensācijas," atzina Stafeckis. Viņš uzsvēra, ka tas tiek uzskatīts par stratēģisku objektu, tāpēc nevar būt tā, ka pāris iedzīvotāju dēļ tas iestrēgst. Turklāt lielā kompensācija tiktu ierēķināta tarifā, un tas nebūtu pareizi. 

LET vadītājs piebilda, ka veiktas izmaiņas arī likumos, kas atvieglo meža zemju transformāciju. "Tā kā netaisām jaunu līniju, bet rekonstruējam veco, paplašinot aizsargjoslu, ir iespēja juridiskos jautājumus risināt pēc tam, iepriekš informējot iedzīvotājus par plānotajiem darbiem," teica uzņēmuma vadītājs. 

Viņš norādīja, ka visi ietekmes uz vidi novērtējumā norādītie ieteikumi ir ņemti vērā. Dažos posmos esot liegums veikt darbus, jo tur ligzdo noteiktas putnu sugas. Trasi gan īpaši nav plānots mainīt, būs vienīgi ierobežojums būvniekiem darbus veikt vai neveikt kādā laika periodā.

Vaicāts, vai tiek sagaidīts, ka Kurzemes reģionā pieaugs pieprasījums pēc elektrības un būs vairāk ražošanas uzņēmumu, Stafeckis norādīja, ka projekts ir saistīts ar Baltijas Enerģijas tirgu starpsavienojumu plānu (BEMIP), tostarp ar Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades projektu "NordBalt", bet tālākā nākotnē, iespējams, būs savienojums ar Igauniju.

"Pirmais posms paredz uzlabot drošību, ņemot vērā, ka Ventspils ir industriāls rajons un elektrības pārtraukumi nebūtu pieļaujami. Reģions attīstās, bet ir vēl viens aspekts - paredzēti vēja parki, kurus pieslēgt pie esošajām līnijām ir neiespējami. "Kurzemes loka" projekts atrisinās arī šo problēmu," skaidroja Stafeckis.

Pirmajiem diviem no trīs "Kurzemes loka" posmiem ir piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, un to plānots izmantot arī trešajam posmam. No ES plānots piesaistīt 50%. Kā atzina Stafeckis, investīcijas ir diezgan lielas un pašreizējā situācijā nav plānots projektu pabeigt tikai par saviem līdzekļiem.

"Kurzemes loka" projekts sastāv no vairākiem posmiem - tā saucamā Rīgas loka stiprināšanas, 330 kilovoltu (kV) līnijas izbūves no Grobiņas uz Ventspili, kā arī 330 kV līnijas izbūves no Ventspils caur Dundagu un Tumi uz Rīgu. "Rīgas loka" projekta kopējās izmaksas lēstas ap 30 miljoniem eiro (21 miljonu latu), no kuriem pusi līdzfinansē ES. Otrā posma izbūvē kopumā tiks ieguldīti līdz 37,67 miljoniem latu, no kuriem 13,6 miljoni latu ir ES līdzfinansējums. Trešais posms būs dārgākais, un iepriekš lēstās kopējās "Kurzemes loka" izmaksas ir 200 miljoni eiro (140 miljoni latu). Projektu plānots īstenot līdz 2018.gada beigām.