Pirmo Latvijas satelītu "Venta-1" varētu palaist Zemes orbītā šīs vasaras vidū, izmantojot Krievijas nesējraķeti. Par to šodien, tiekoties ar žurnālistiem, Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova Ventspils apmeklējuma laikā informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
"Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju Ventspilij ir ārkārtīgi sena un daudzveidīga. Pamatā tas, protams, saistīts ar tranzītu. [..] Ar Krieviju mums sadarbība ir arī zinātnē, un mēs redzam lielu attīstības potenciālu sadarbības attīstībai. Bez tam pašlaik norit sarunas par to, lai pirmo Latvijas mākslīgo Zemes pavadoni palaistu orbītā ap Zemi, izmantojot Krievijas nesējraķeti. Mēs domājam, ka izdosies vienoties par visiem nosacījumiem, un pašlaik ir prognoze, ka tas varētu būt vasaras vidū," informēja Lembergs.
Vešņakovs šodien apmeklēja arī Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru.
"Es tam pievēršu uzmanību, jo Krievija pagājušā gada jūlijā ar Latviju parakstīja deklarāciju, kas ir vērsta uz to, lai mēs attīstītu sadarbību augsto tehnoloģiju jomā, zinātnē. [..] Ja šī mazā, bet nozīmīgā satelīta projekts izdosies, pēc tam droši vien būs nākamais, lielāks," norādīja Vešņakovs. Tāpat Latvijai ar Krieviju iespējami citi sadarbības projekti zinātnes jomā, norādīja vēstnieks.
Vešņakovs atzinīgi vērtēja Ventspils augstskolas un pašvaldības spēju piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem, lai sakārtotu un modernizētu no padomju armijas pārņemtā Ventspils Starptautiskā radioastonomijas centra infrastruktūru.
Indiešu "Polar Satellite Launch Vehicle" (PSLV) nesējraķetes starts, ar kuru bija plānota Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" un itāļu satelīta "Maxvalier" palaišana orbītā, tika atcelts uz nenoteiktu laiku. Tādēļ tiek meklēti alternatīvi risinājumi satelīta palaišanai, iepriekš informēja satelīta "Venta-1" izstrādes koordinatore Dana Reizniece-Ozola.
""Venta-1" ir gatava, un negribam gaidīt, tāpēc intensīvi meklējam alternatīvas," norādīja Reizniece-Ozola. Reālākais variants esot krievu nesējraķete "Cosmos".
Sarunas notika arī ar indiešiem. Tika izskatīta arī iespēja palaist Latvijas satelītu ar amerikāņu nesējraķetei "Falcon9", taču maksa par šādu pakalpojumu būtu pārāk liela, norādīja Reizniece-Ozola.
Meklējot iespējas palaist orbītā satelītu "Venta-1", svarīgas ir ne vien palaišanas izmaksas, bet arī orbīta. Ekvatoriālā orbīta neder, jo ir būtiski, lai "Venta-1" lidotu virs Latvijas, skaidroja Reizniece-Ozola.
Pagājušā gada nogalē plānotais citas indiešu polārās orbītas nesējraķetes starts piedāvāja iespēju palaist satelītu, kura svars ir četri kilogrami, bet "Ventai-1", kas sver 7,5 kilogramus, tas neder. "Izlēmām nesamazināt "Ventu-1", jo uz tās ir svarīgi eksperimenti - "Plug-And-Play" modulis un jauna "Luxspace" Automātiskās identifikācijas sistēmas antena," piebilda Reizniece-Ozola.
Satelīts "Venta-1" paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas realizācijai ar pavadoņu sistēmu, kuru izstrādā Vācijas kosmosa tehnoloģiju uzņēmums "OHB-System AG". Projektā iesaistīta arī Brēmenes universitāte, bet no Latvijas puses piedalās Ventspils augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.
Brēmenes universitātes pasniedzējs un uzņēmuma "OHB Technology AG" zinātnieks Indulis Kalniņš, kurš līdz 1989.gadam dzīvojis un strādājis Latvijā, informēja, ka satelīta "Venta-1" galvenā krava būs Automātiskās identifikācijas sistēmas uztvērējs. Šī sistēma nodrošina iespēju reālā laikā iegūt informāciju par kuģu satiksmi visā pasaulē.
Atsevišķs modulis uz satelīta "Venta-1" būs zviedru uzņēmumam "Microtec AAT", kas testēs amerikāņu militāristu vajadzībām izstrādāto tehnoloģiju "Plug-And-Play", informēja Kalniņš.
Satelītam "Venta-1" būs trīs Zemes stacijas, kas uztvers tā raidītos signālus. Galvenā Zemes stacija būs Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē, rezerves stacija atradīsies Vācijas pilsētā Brēmenē. Plānots, ka nākotnē būs arī trešā Zemes stacija Itālijā, Dienvidtirolē.
LETA
Komentāri (0)