Saeima galējā lasījumā pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz tiesības vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu interneta vidē. Līdz ar to anonīmo komentētāju visatļautības laiki beigušies.
Varēs sodīt par interneta komentāriem
0Līdz ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā paredzēta civiltiesiskā aizsardzība arī gadījumos, kad personas gods un cieņa tiek aizskarta interneta vidē, tajā skaitā komentāru sadaļās. Līdz šim Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, civiltiesiskā aizsardzība šādās reizēs netika paredzēta.
Arī Ventas Balss nesen rakstīja par gadījumu, kad policija attiecās pieņemt personas iesniegumu par aizskarošu komentāru portālāventasbalss.lv, norādot, ka nav likuma uz, kura pamatoties.
Portāla galvenā redaktore Līga Gabrāne ir gandarīta, ka beidzot ir pieņemtas likumdošanas normas, kas mazinās komentētāju visatļautību interneta portālos. Arī Ventspilī šī problēma nav sveša, jo anonimitāte cilvēkiem rada visatļautības sajūtu. «Tas ir tikai taisnīgi, ka cilvēkiem par savu rīcību jāatbild. Kāpēc, lai internets būtu izņēmums? Pēc būtības nav atšķirības, vai citu personu esi aizskāris internetā vai citā vidē,» savu nostāju pauž Gabrāne.
Portāla darbiniekiem bieži nākas dzēst komentārus un pat liegt komentēšanas iespējas pie rakstiem, jo tie tiek izteikti nevis par aprakstīto problēmu, bet par personu. Nereti tie ir rupji un personas cieņu aizskaroši. Turklāt redzams, ka bieži tie šie komentāri tiek rakstīti no vienas un tās pašas IP adreses, vien komentētājs slēpjas aiz dažādiem segvārdiem.
LR Tieslietu ministrijā skaidro, ka gluži tā, ka aizskartā persona varēs ierasties pie interneta vietnes turētāja un lūgt izpaust informāciju par IP adrešu īpašniekiem, vis nebūs. Vispirms personai, pret kuru vērsts aizskārums, jāiesniedz pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu. Šāda pieteikuma mērķis ir noskaidrot aizskārēju.
Tas nozīmē, ka tiesā vispirms jāiesniedz visa pieejamā informācija par apvainojuma izteicēju – pseidonīmu, interneta vietnes adresi, kurā publicēts apvainojums, un, ja iespējams, ekrān-šāviņu, kurā redzams aizvainojošais izteikums. Ja tiesa konstatēs, ka ir noticis tiesību aizskārums interneta vidē, no vietnes uzturētāja tiks pieprasīta apvainotājā IP adrese, pēc kuras tiks noskaidrota viņa personība. Pēc tam pret šo personu varēs celt prasību.
Civilprocesa likums nosaka, ka prasību nevar celta ātrāk, kamēr nav zināma atbildētāja identitāte. Tāpēc šobrīd likumdošanā ir atrunāta šī priekš stadija – pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu.
Komentāri (0)