Dzīve mūs dažkārt pārsteidz ar negaidītiem izaicinājumiem, kas prasa ātru reakciju, skaidru domāšanu un emocionālu līdzsvaru. Šīs situācijas var būt dažnedažādas - konflikts darbā, saspringts ceļu satiksmes negadījums vai pat lēmuma pieņemšana, kad likmes kazino online ir augstas.
Šīs situācijas atgādina mums, cik svarīgi ir iemācīties pārvaldīt savas emocijas un saglabāt vēsu prātu.
Kas notiek ar ķermeni stresa situācijās?
Lai labāk saprastu, kāpēc dažkārt ir tik grūti palikt mierīgiem, ir jāizprot, kas notiek ar mūsu ķermeni un prātu stresa situācijās. Ķermenis reaģē automātiski, aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, izdalās hormoni, piemēram, adrenalīns un kortizols. Sirds sāk pukstēt straujāk, elpošana kļūst seklāka, muskuļi saspringst – organisms gatavojas cīņai vai bēgšanai. Šī reakcija ir dabiska, tas ir mūsu izdzīvošanas mehānisms. Tomēr mūsdienās tā ne vienmēr ir noderīga, jo bieži vien stresa situācijas neprasa fizisku reakciju, bet gan mierīgu prāta spēju pieņemt pārdomātus lēmumus.
Lūk, daži noderīgi padomi, kas palīdzēs saglabāt vēsu prātu spriedzes pilnās situācijas:
Viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā ātri nomierināties, ir elpošanas kontrole. Apzināta, dziļa elpošana signalizē smadzenēm, ka nav briesmu, un palīdz nomierināt simpātisko nervu sistēmu. Izmēģiniet dažādus elpošanas vingrinājumus līdz atrodiet sev efektīvāko.
Viena metode: ieelpojiet lēni caur degunu četras sekundes, aizturēt elpu četras sekundes, izelpojiet caur muti četras sekundes un atkal aizturiet elpu četras sekundes. Šo ciklu var atkārtot vairākas reizes, līdz paliek labāk.
Mūsu emocijas bieži ir atkarīgas ne tik daudz no pašas situācijas, cik no tā, kā mēs to uztveram. Stresa situācijās izmēģiniet skatīties uz problēmu kā uz izaicinājumu, nevis kā uz apdraudējumu. Šāda pieeja var izmainīt gan mūsu sajūtas, gan reakciju. Piemēram, publiskās uzstāšanās laikā Jūs varat uzskatīt situāciju par iespēju uzlabot savas komunikācijas prasmes, nevis par iespēju izgāzties, ja kaut kas noiet greizi.
Ja zināt, ka tuvākajā laikā var nākties sastapties ar stresu, piemēram, svarīga darba prezentācija vai uzstāšanās lielas publikas priekšā, veltiet laiku iepriekšējai sagatavošanai. Tas nozīmē ne tikai izplānot, ko teiksiet vai darīsiet, bet arī pārdomāt, kā Jūs vēlētos justies šajā konkrētajā situācijā. Vizualizējiet pozitīvu iznākumu, šī mentālā simulācija samazina trauksmi un dod drošības sajūtu. Pat neliela sagatavošanās palīdz radīt stabilitātes sajūtu, kas stresa brīdī ļauj rīkoties apdomīgi.
Spriedzes pilnos brīžos mēs nereti reaģējam impulsīvi – paceļam balsi, pieņemam pārsteidzīgus lēmumus vai sakām ko tādu, ko vēlāk nožēlojam. Lai to novērstu, ir vērtīgi iemācīties iepauzēt pirms jebkādas reakcijas. Piemēram, pirms atbildat uz asu piezīmi vai pieņemat svarīgu lēmumu, ieelpojiet dziļi un skaitiet līdz pieci. Šī pauze palīdz atgūt kontroli un ļauj rīkoties, nevis reaģēt – ar nodomu, nevis emocijām.
Apzinātības jeb "mindfulness" prakse palīdz atgriezties šeit un tagad – tā vietā, lai domātu par pagātnes kļūdām vai nākotnes iespējām, kas izraisa trauksmi. Vienkāršs veids, kā to darīt, ir pievērst uzmanību savām sajūtām – ko Jūs dzirdat, redzat, jūtat? Fokusa maiņa palīdz atslēgt automātiskās reakcijas un veicina līdzsvarotāku, apzinātāku attieksmi pret notiekošo.
Bieži vien mēs cenšamies apspiest stresu, dusmas vai bailes, it kā tās būtu “sliktas” emocijas. Patiesībā daudz efektīvāk ir tās pieņemt – atzīt, ka šobrīd jūtaties saspringts, sarūgtināts vai uztraucies. Apzināta emociju pieņemšana mazina to ietekmi un dod iespēju tikt ar tām galā efektīvāk.
Mūsu domas veido mūsu pasaules uztveri. Ja iekšējais dialogs ir negatīvs, piemēram, “Es to nevaru”, “Viss noies greizi” , tad arī emocionālā reakcija būs haotiska. Mēģiniet šīs domas aizstāt ar uzmundrinošām frāzēm: “Es darīšu visu iespējamo”, “Es spēju saglabāt mieru”. Pozitīvs iekšējais dialogs ilgtermiņā nostiprina emocionālo noturību.
Galvenais, atceraties, ka spēja saglabāt vēsu prātu stresa situācijās nav iedzimta īpašība – tā ir prasme, ko ikviens var attīstīt!
