Kaspars Vitenbergs: ''Ir jābūt gatavam!''

Esam pazīstami kopš studiju laikiem Ventspils Augstskolā! Kas kopš tā laika mainījies?

– Studijas Ventspilī man ir visu dzīvi mainījušas! Es uz Ventspili atnācu studēt no Tukuma, toreiz top 3 augstskolā ekonomikas jomā. Tā arī paliku Ventspilī. Šeit gan savu brīnišķīgo sieviņu atradu, gan ģimeni izveidoju, gan karjera īstenojās. Daudzus starp draugiem arī tādus zinu, kas nav iedzimtie ventspilnieki.

Es studiju laikā aktīvi darbojos Ventspils Jauniešu domē. Tur mani ieraudzīja tā laika Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis, lai viņam vieglas smiltis. Viņš mani uzaicināja darbā pie sevis, jau 3. kursā sāku strādāt Izglītības pārvaldē par ekonomistu. Tā soli pa solim es pašvaldībā esmu virzījies.

Kādi šie soļi ir bijuši?

– Sāku Izglītības pārvaldē. Kad darbiniece, kuru es aizvietoju dekrēta atvaļinājuma laikā, nāca atpakaļ, aizgāju strādāt uz domi. Sāku Mārketinga nodaļā Kristīnes Duļbinskas vadībā, bet ātri, jau pēc kādiem trīs mēnešiem, sapratu, ka man cipari ir tuvāki. Pārgāju uz Finanšu nodaļu. Tur strādāju kopš 2005. gada pavasara, un 2009. gada vasarā kļuvu par Finanšu nodaļas vadītāju. Pirms pāris gadiem uzpūta pārmaiņu vēji un domes izpilddirektors Aldis Ābele gāja tādā ilgākā atvaļinājumā, mani paaugstināja par izpilddirektora vietnieku, kurš viņa prombūtnes laikā pildīja izpilddirektora pienākumus.

Ko nozīmē būt domes administrācijas vadītājam un izpilddirektora vietniekam?

– Kad izpilddirektors nav uz vietas, esmu atbildīgs par visu pašvaldības iestāžu darbību un administratīvo vadību. Mums ar citiem no domes vadības ir sadalītas atbildības sfēras, kurš par kuru jomu vairāk atbild, manējā ir sociālā joma. To es pastiprināti pieskatu operatīvā līmenī. Savukārt kā domes administrācijas vadītājs es atbildu par visiem darbiniekiem, kuri strādā visās piecpadsmit domes administrācijas nodaļās.

Vai tie ir grūti amati?

– Viegli nav. Dome ir iesaistīta visos pašvaldības jautājumos un problēmās. Jauni projekti, pie kuriem pašvaldība intensīvi strādā, juridiskie, finanšu vai arhitektūras un būvniecības jautājumi. Mums visās nodaļās vadītāji ir profesionāļi ar spēcīgām komandām! Mums ir labs kodols. Viegli nav, bet lietas iet uz priekšu. Kā jau visur, arī mums atsevišķās jomās trūkst zinošu darbinieku. Pašvaldības rocība ir tāda, kāda tā ir, valsts pārvalde bieži vien var piedāvāt augstākas algas. Ikdienas ritums ir ļoti dinamisks. Ir visā ātri jāielec un jāspēj orientēties, bet ir interesanti!

Vai apzinies, kādas rakstura īpašības ļauj šo nevienkāršo darbu veikt?

– Man patīk komandu sporta veidi: basketbols, futbols, volejbols. Individuālie sporta veidi, kur tu viens pats ar sevi darbojies ilgstošu laika nogriezni, man ne pārāk. Arī profesionāli – es esmu komandas spēlētājs. Dinamika dažādos projektos – tas man labāk patīk un, es domāju, arī labāk padodas.

Kas no pēdējos pāris gados paveiktā dod īpašu gandarījumu?

– Es biju kūdītājs un virzītājs, lai pašvaldībā izveidotu centralizēto grāmatvedību. Tas prasīja salīdzinoši lielu laiku, lai visu domes vadību un visus iestāžu vadītājus pārliecinātu, ka to vajag. Tas bija maratons! Tas ir solis, kurp publiskajai pārvaldei, tajā skaitā pašvaldībām, jāiet. Līdzīgi ir ar lietvedības procesiem, tagad pie tā strādājam. Tāpat arī mēdzu domāt par to, kā mēs sāksim aizvien vairāk izmantot mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas sava darba organizācijā. Tas ir instruments, ar kuru mums jāiemācās strādāt. Līdzīgi kā deviņdesmito gadu beigās tas bija ar datoriem un internetu.

Tu pamanies ne tikai veikt savus tiešos darba pienākumus, bet arī nāc ar jauninājumiem. No kurienes tev iedvesma?

– Par tehnoloģiju pusi man arī pašam ir interese. Esmu par to, ka mums ir jākomunicē ar citām pilsētām, arī ārpus Latvijas. Mums ir jāskatās, ko mēs varam pārņemt. Vairākas lietas esmu noskatījis dažādās Latvijas pašvaldībās. Izpilddirektoriem regulāri ir savas sapulces, kurās apmainīties ar pieredzi. Tur var būtiski iedvesmoties!

Ko tavi augstie amati dod tavai pašapziņai?

– Es ceru, ka neesmu kļuvis ne iedomīgs, ne lepns. Kurzemniekiem jau bieži tā ir, ka viņu sākotnējo vēsumu novērtē kā lepnību. Jo augstāks amats, jo vientuļāks tu esi.

Kā tā?

– Atskatoties uz savu karjeras izaugsmi, tādas sajūtas man ir. Esošajos amatos ir sajūta, ka vienmēr jābūt gatavam, zinošam par visām tēmām. No manas rīcības vai varbūt bezdarbības var būt atkarīgas daudzas lietas. Nav runa par X vai Y stundu, bet gan par jebkuru varbūtēju krīzes notikumu. Ir jābūt gatavam nevis aiziet haosā vai bezspēcībā, bet gan konstruktīvi apzināties, kurš un ko darīs.

Tāda apziņa, ka jābūt vienmēr gatavam?!

– Jā.

Vai var mazliet vairāk par domu, ka – jo augstāks amats, jo vientuļāks esi?

– Kad izaudz par vadītāju organizācijas iekšienē, dabīgi tev iepriekš ar kādu kolēģi bija labākas attiecības, ar kādu ne tik labas. Kad esi kļuvis par vadītāju, tev pret visiem ir jāattiecas vienādi neatkarīgi no tā, kādas jums bija attiecības iepriekš.

Aizvadītajos mēnešos karstais temats bija budžeta pieņemšana. Vai tas iekrāsoja arī tavu ikdienu?

– Protams! Pats process ir līdzīgs, neatkarīgi no tā, vai ir jādomā, kā varam ieekonomēt, vai arī varam plānot, ko lietderīgu varam darīt vairāk. Ar skaidru prātu ir jāizdiskutē un jāatrod iespējamie risinājumi. Tādu situāciju, kad risinājuma nav, var teikt, ka gandrīz nav. Jautājums ir – kurš risinājums ir labākais.

Pašvaldībai joprojām nākas savilkt jostu?

– Jā. Galvenokārt to darām jomās, kas mazāk skar iedzīvotājus. Skatāmies, kā patērēt mazāk elektrību vai siltumu. Viens piemērs. Elektrības patēriņš pašvaldībai par visu ielu un parku apgaismojumu gadā ir 3000 megavatstundas, tas ir tikpat, cik visas pašvaldības iestādes, ieskaitot skolas, patērē tādā pašā laika posmā. Ielu apgaismojuma patēriņu Komunālajai pārvaldei, tur ir direktora Andra Kausenieka liels nopelns, ir izdevies pēdējo trīs gadu laikā samazināt no 3000 megavatstundām uz 2000. Mums ir jābūt efektīvākiem, jo mūsu kļūst mazāk. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās.

Kur jūs ar sievu satikāties?

– Mums bija dienesta romāns. Kad es Izglītības pārvaldē strādāju par ekonomistu, bija tur arī jaunas grāmatvedes. Viena no viņām iekrita man sirdī. Sākās mūsu kopīgais stāsts ar Inesi, kas ir rezultējies ar trīs brīnišķīgiem bērniem. Vecākā meita Sonora šogad jau absolvēs vidusskolu, otra meita Renāte mācās 10. klasē, un dēls Viesturs šogad absolvēs 6. klasi. Visi trīs ir malači, es lepojos ar viņiem.

Kā jūsu ģimenei patīk pavadīt brīvo laiku?

– Visa ģimene aktīvi ejam skatīties basketbolu. Ja sākumā, kad bērni bija mazi, vairāk pavadījām laiku kopā, tad tagad jau katram ir savi hobiji. Viesturs apmeklē basketbola treniņus, Renāte – mūsdienu dejas nodarbības, savukārt Sonora šobrīd ir iepauzējusi – visa uzmanība vidusskolas pabeigšanai. Mums ar sieviņu patīk garākas pastaigas ar suni Pepu.