Intervija ar Rūdolfu Punkstiņu. Vienmēr gribas izdarīt maksimumu un uzvarēt

Paralēli pamatdarbam ar jauniešiem Rūdolfs strādā arī savā profesijā par teritoriju plānotāju un, spītējot aizņemtībai, atrod laiku teātra spēlēšanai, basketbolam, disku golfam un citiem vaļaspriekiem.

Esat beidzis Ventspils 1. ģimnāziju. Kāds bija jūsu turpmākais izglītības ceļš?

– Pēc vidusskolas uzsāku studijas Rīgas Tehniskajā universitātē reģionālās attīstības un pilsētu ekonomikas inženierijas bakalaura programmā. Pusotru gadu studijām nedaudz patraucēja kovids, bet pēc tam pasniedzēji jau bija pielāgojušies attālinātajam režīmam, līdz ar to es varbūt tik daudz neizbaudīju studijas Rīgā – vairāk biju Ventspilī nekā galvaspilsētā. Pēc izglītības esmu teritoriju attīstības plānotājs. Turpinu studēt maģistrantūrā nekustamo īpašumu un būvuzņēmējdarbības vadīšanu.

Kāpēc izvēlējāties šādu studiju virzienu?

– Nosliecos par labu reģionālās attīstības un pilsētu ekonomikas inženierijai, jo šī programma ir visaptveroša – tajā apgūst projektu vadīšanu, reģionālās attīstības riskus, mikroekonomiku, makroekonomiku, ekoloģiju, zaļo enerģiju, īsi sakot – ilgtspējīgu attīstību.

Saprotu, ka augstskolā iegūtajā profesijā šobrīd jau strādājat paralēli jaunatnes lietu speciālista darbam?

– Jā, strādāju uz pusslodzi Ventspils domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā par teritoriju plānotāju. Tas pārsvarā ir darbs ar dokumentiem, sagatavojot lēmumprojektus, un teritoriju robežu iezīmēšana sistēmā.

Kādi ir jaunatnes lietu speciālista pienākumi?

– Plānot darbu ar jaunatni pilsētā, veicināt jauniešu līdzdalību un pilsonisko apziņu. Viens no lielākajiem paveiktajiem projektiem – ir izveidota Ventspils Jauniešu dome. Šobrīd vairāk nekā 20 jaunieši ir gatavi aktīvi iesaistīties Jauniešu domes darbībā.

Kāpēc ir nepieciešama Jauniešu dome?

– Lai jauniešiem būt iespēja vairāk pārstāvēt savas intereses un ieteikt idejas lielajai domei. Tas, ka viņi nāk, diskutē un mūsu sarunā parādās aktuālās problēmas, arī man palīdz plānot savu darbību. Tiek veidota aktīvāka jauniešu komūna. Brīžiem jaunieši gaida, ka viņiem kaut kas tiks pasniegts uz paplātes, bet jauniešiem pašiem ir jāceļ gaismā savas intereses un problēmas. Ceru, ka nākotnē būs varbūt 50, 60 jaunieši, kuri gribēs aktīvi iesaistīties. Devos uz mācību iestādēm, prezentējot Jauniešu domes ideju. Mans uzstādījums bija censties savākt pēc iespējas lielāku jauniešu skaitu aktu zālē katrā skolā un visiem prezentēt šo ideju, jo, iespējams, kāds, pa ausu galam sadzirdot, izdomā: ā, re kā, varbūt tas ir tas, kas mani interesē! Nepietiek, ka tikai skolotājs vai kāds cits iesaka, kuri ir aktīvie jaunieši. Visaktīvākajiem pārsvarā laiks ir diezgan limitēts un vēl kaut ko papildus uzņemties bieži vien nepietiek laika.

Kādi jautājumi Jauniešu domei ir aktuāli?

– Nesen apspriedām jaunas jauniešu aptaujas veidošanu, domājām, kādus jautājumus vajadzētu pievienot, bet lai aptauja arī nebūtu pārāk apjomīga, jo jauniešiem aptaujas ne visai patīk pildīt, it īpaši, ja ir daudz atvērto jautājumu. Apspriedām arī, vai Ventspilī būtu vajadzīgi mazpulki, vai jauniešiem tas būtu aktuāli.

Ventspils bija viena no pirmajām pilsētām Latvijā, kur 2014. gadā tika izveidota Jauniešu māja. Vai jūs, būdams pusaudzis, uz šejieni nācāt?

– Es biju viens no aktīvajiem jauniešiem, kam ikdiena bija piepildīta – ar basketbola treniņiem, tautas dejām, klavieru stundām skolā. Tajā laikā esmu nācis uz pasākumiem Jauniešu mājā no skolas pašpārvaldes, bet ikdienā pavadīt brīvo laiku ne, jo vienkārši man tā brīvā laika bija diezgan maz.

Jauniešu mājā darbojas biedrība Attīstības fabrika. Kā izpaužas jūsu kopdarbs?

– Attīstības fabrika ir tiešie darba ar jaunatni veicēji, kas veido aktivitātes jauniešiem, dodas uz skolām ar neformālās izglītības piedāvājumu. Ar Attīstības fabriku ik pa laikam kopā īstenojam aktivitātes. Viena no tādām aktivitātēm bija Kafija ar politiķiem. Šobrīd kopā īstenojam projektu par digitālo darbu ar jaunatni pašvaldībā, kur plānojam informatīvo ekrānu izvietošanu mācību iestādēs, jaunieši veidos digitālo saturu sociālajiem medijiem un Ventspils jauniešu mājaslapai, ko arī paredzēts atjaunot.

Jūsu mamma Sinta Daliņa ir 1. ģimnāzijas direktores vietniece ārpusstundu audzināšanas darbā. Vai organizatoriskais talants jums ģimenē ir asinīs?

– Es noteikti esmu ņēmis daudz piemēru no mammas, jo, arī darbojoties skolēnu pašpārvaldē, viņa bija mūsu koordinators. No mammas noteikti esmu daudz mācījies, jo viņai ir liela pieredze jau no deviņdesmitajiem gadiem, organizējot dažādus pasākumus arī pilsētas mērogā – piemēram, Gaismas ceļu, vienu no pirmajiem pilsētā rīkotajiem pasākumiem par godu Latvijas Republikas dibināšanai.

Ventspilī ir plašas iespējas sportot, apmeklēt pulciņus, bet nereti dzird, ka jauniešiem šeit nav ko darīt – piemēram, pietrūkst klubu.

– Jau diezgan sen ir iesēdies šīs uzskats, ka jauniešiem Ventspilī nav ko darīt. Bet piedāvājums, kā jau teicāt, ir plašs. Galvenais ir mēģināt atrast to, kas pašam interesē, un pamēģināt. Svarīgi arī zināt, kur meklēt informāciju, jo bieži vien jaunieši nemaz nezina, ka notiek kāds pasākums, piemēram, erudīcijas pasākumi restorānā Revez – domāju, ka jauniešiem arī tajos būtu interese iesaistīties. Darīt Ventspilī ir ko! Protams, vienā pilsētā iespēju ir tik, cik ir, un, ja tu tās visas jau esi izmantojis, tad tev vairs tiešām nav ko darīt un tu meklē kādā citā vietā. Bet tāpat jau ir arī Rīgā. Protams, tur ir daudz iespēju, bet, izmantojot vienreiz, divreiz un trīsreiz, cilvēkam nedaudz apnīk. Tas ir jebkurā pašvaldībā neizbēgami.

Vai pašvaldība var veicināt arī izklaidējošas aktivitātes?

– Domāju, ka noteikti! Viens veids ir mākslinieku izvēle lielākiem brīvdabas pasākumiem – Jūras svētkiem, Pilsētas svētkiem, Vakara pastaigām. Ja tajos arvien vairāk parādīsies tādi mākslinieki, kas ir jauniešiem saistoši, domāju, ka jaunieši to novērtēs un tas procents, kas stāstīs, ka Ventspilī nav ko darīt, samazināsies. Manuprāt, viens no pēdējā laika labākajiem piemēriem bija pagājušogad Vakara pastaigā, kad Annas ielas pagalmā notika Silent Disco. To jaunieši ļoti novērtēja.

Klusā diskotēka ar austiņām?

– Jā! Trīs kanāli, trīs dažādi dīdžeji, katrs liek sava stila mūziku. Tas, ka ir iespēja nomainīt mūziku, kas tev austiņās skan, arī palielina auditoriju, jo jaunieši var atrast mūziku, kas patīk.

Vai, salīdzinot ar laiku, kad mācījāties skolā, ir mainījušās problēmas, kas uztrauc jauniešus?

– Viena no lielākajām atšķirībām ir tā, ka jauniešiem nepavisam nepatīk jaunā mācību sistēma, projekts Skola 2030, ieskaitot to, ka no šī mācību gada nav vairs iespējas labot pārbaudes darbus. Ja diskusijās sadalāmies četrās grupās, tad trīs no četrām grupām piemin to, ka Skola 2030 ir liela problēma. Manā laikā tā nebija, jo bijām laikam pēdējie, kas izbēga no šī jaunā projekta iestāšanās.

Kādas ir jauniešu iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā pilsētā?

– Ir līdzdalības budžets, kurā arī jaunieši var iesniegt projektus pilsētvides uzlabošanai, ir jauniešu brīvā laika pavadīšanas iniciatīvu projekts, ko rīko Kultūras centrs un kur var saņemt finansējumu līdz 1500 eiro savai idejai. Ir arī sporta un kultūras projektu konkursi, vienīgi šajos Kultūras centra projektos jauniešiem ir jāsameklē kāds sadarbības partneris, kā, piemēram, biedrība Attīstības fabrika, jo projekta pieteikums jāiesniedz juridiskajai personai vai pašnodarbinātajam. Ir arī Attīstības fabrikas piedāvātie iniciatīvu projekti, kur var saņemt finansējumu līdz 400 eiro savas idejas īstenošanai. Ir visas iespējas arī izmantot Jauniešu mājas telpas. Ja ideja ir lielāka un to nevar attīstīt ar mazākiem projektiem, ir iespēja nākt pie manis aprunāties, un mēs varam kopā atrast iespējas, jo finansējums ir. Protams, ir arī dažādi Eiropas Savienības līdzfinansējuma projekti.

Kādu atbalstu saņem skolēnu mācību uzņēmumi?

– Skolēnu mācību uzņēmumiem mēs arī piedāvājam telpas un materiāltehnisko nodrošinājumu. Piemēram, mācību uzņēmums Narffee Coffee, kas ražo ozolzīļu kafiju, Jauniešu mājā krāsniņās grauzdē ozolzīles un pēc tam maļ ozolzīļu kafiju. Esmu skolēnu mācību uzņēmumu reģionālais koordinators, un viens no maniem pienākumiem ir sarīkot braucienus, reģionālos tirdziņus un iespēju tirgoties. Viena no iespējām ir tirgošanās Ventspils publiskajos pasākumos. Skolēnu mācību uzņēmumiem nav jāmaksā nodeva pašvaldībai, līdz ar to var bez maksas piedalīties pasākumos un tirgot savas preces – sveces, ziepes, lelles, kafijas, kūku maisījumus u. c.

Ko jūs savā amatā vēlaties sasniegt, lai vēl vairāk uzlabotu jauniešu dzīvi Ventspilī?

– Viens no mērķiem ir izveidot attīstības programmu Jauniešiem draudzīga pašvaldība, kā ir noteikts Ventspils Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. Līdz 2027. gadam tai būtu jābūt gatavai. Arī veicināt sadarbību un komunikāciju starp visām iesaistītajām pusēm. Iekustināt brīvprātīgā darba sistēmu, lai veidotos brīvprātīgā darba bāze, kur jaunieši reģistrē savas brīvprātīgā darba stundas, lai iegūtu oficiālu apliecinājumu, ko pievienot savam CV.

Kādu jūs redzat jauniešu dzīvi Ventspilī pēc pieciem, desmit gadiem?

– Mana vīzija – ka Ventspils ir pašvaldība, kurā jauniešiem pēc studijām ir vēlme atgriezties un veidot ģimeni un kurā ir aktuālas darbavietas jomās, kurās jaunieši beiguši studijas.

Ar savu piemēru rādāt, ka vēlme atgriezties savā pilsētā ir iespējama.

– Jā. Tas ir arī lokālpatriotisms, jo es vispār esmu diezgan patriotisks cilvēks gan Latvijas, gan Ventspils, gan savas skolas kontekstā. Varbūt arī tas mums ir nedaudz jāveicina un jāaudzina. Ja jaunieši sapratīs, ka viņi var kaut ko mainīt, būs lielāka piederības sajūta. Tas kaut kur sirsniņā vai zemapziņā paliek – šī piederības sajūta, kas arī veicina cilvēku atgriešanos.

Vai atliek laiks saviem vaļaspriekiem?

– Šobrīd viens no maniem hobijiem ir dalība Ventspils amatierteātrī, kur iestudējam izrādi Kuražas māte. Pirmizrāde plānotā 28. martā. Kopš atvēršanas aktīvi izmantoju disku golfa laukumu – tā ir mana jaunā aizraušanās. Ziemā, ja uzsnieg sniegs, ar slēpēm un slidām katrā brīvajā mirklī mēģinu doties ārā svaigā gaisā. Piedalos pilsētas basketbola čempionātā ar sevis savāktu komandu Ventspils 36ers. Brīvajā laikā mājās cenšos pamuzicēt, paspēlēt klavieres, ģitāru, padziedāt.

Kāpēc jums ir svarīgi spēlēt teātri?

– Teātris arī nāk no ģimenes, jo gan tētis, gan mamma ilgus gadus ir aktīvi darbojušies teātrī. Tagad tētis gan teātrī ir retāk, jo viņš brauc jūrā. Vēl viens faktors noteikti ir tas, ka skolas laikā katru gadu piedalījos runas konkursos gan pilsētā, gan novadā. Laikam man tā daiļrunāšana un aktiermāksla ir pārmantojusies no tēta un mammas. Teātris ir lieliska iespēja, kā uzlabot pareizu izrunu, komunicēt un uzstāties lielākas publikas priekšā, ko man palīdzējušas arī tautas dejas.

Vai neesat apsvēris profesionāli apgūt aktiera profesiju?

– Pirms uzsāku studijas RTU, viens no variantiem bija, ka varbūt jāpamēģina aktiera ceļš, bet sapratu, ka tad iespējas atgriezties Ventspilī būs mazākas, jo šeit pelnīt naudu ar to nevarētu. Bet ir bijusi doma kādā citā gadā mēģināt vienkārši iestāties aktieros, pārbaudīt sevi, vai es tiktu uzņemts. Iespējams, kādu dienu realizēšu šo ideju.

Tātad arī lokālpatriotisms ietekmēja profesijas izvēli?

– Rīgā es arī nemaz negribētu dzīvot, jo tā mani nepiesaista kā pilsēta. Varbūt ne tik daudz lieluma dēļ, bet kopumā dzīve Rīgā man šķiet pelēcīgāka nekā Ventspilī. Te tomēr viss šķiet svaigāks, blakus jūra. Jā, lokālpatriotisms arī nostrādāja studiju izvēlē.

Regulāri esat redzams erudīcijas spēles Ventspils QUIZ dalībnieku rindās. Esat azartisks cilvēks?

– Man ļoti patīk erudīcijas spēles! TV katru pirmdienu skatos Veiksme. Intuīcija. Prāts. Ik pa laikam paskatos 15 jautājumus, kur arī pats piedalījos. Nedaudz gan nepaveicās ar jautājumiem un netiku nākamajā kārtā. Es esmu ļoti azartisks cilvēks, man vienmēr gribas uzvarēt, izdarīt maksimumu. Ventspils QUIZ ir lieliska iespēja pavadīt ceturtdienas vakarus katru otro nedēļu tepat Ventspilī. Kad sanāk, mēģinu tikt.

Savā karjerā virzīsieties pilsētplānošanas virzienā vai tomēr jauniešu lietas vēl ilgāku laiku būs jūsu prioritāte?

– Es sev esmu nospraudis mērķi iekustināt jauniešu lietās zobratus tik tālu, ka jebkuram, kurš atnāktu manā vietā, nebūtu sarežģīti turpināt jau iesākto. Līdz ar to no jaunatnes lietu speciālista amata laikam es negribētu atkāpties un aiziet jau uz šo teritoriju plānotāja darbu pilnā apjomā, kamēr neesmu iekustinājis šos zobratus tā, lai tā sistēma aktīvi un labi darbojas.