Slimnīcas galvenais ārsts Edijs Ilziņš: Veselība – tā ir vērtība

Kāds, jūsuprāt, bijis aizvadītais gads Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas dzīvē?

– Slimnīcai 2024. gads bija salīdzinoši veiksmīgs un labs – esam turpinājuši attīstīties, stiprināt savus pamatprofilus – internā medicīna, neiroloģija, ķirurģija, traumatoloģija, dzemdības un ginekoloģija, anestezioloģija un intensīvā terapija un bērnu slimības. No šī gada jūnija ir nācis klāt vēl viens – astotais – profils: neatliekamās palīdzības sniegšana oftalmoloģijā jeb acu slimībās Kurzemes Acu centrā Ventspilī, apkalpojot visas Kurzemes pacientus, kuri saskaras ar redzes pasliktināšanos, acu traumām, iekaisumiem, svešķermeņiem. Pacienti ir ieguvēji, jo viņi var vērsties mūsu slimnīcā pēc palīdzības un viņiem nav jābrauc uz Rīgu. Tātad uz vietas slimnīcā šobrīd tiek sniegta palīdzība astoņos profilos. Tas ir panākums, pie kura mums ir izdevies tikt, pateicoties ilgtermiņa investīcijām un attīstības rezultātā. Ir gandarījums par to, ka Kurzemes Acu centrā esam spējuši nodrošināt ne tikai attīstību, diagnostiku un ārstēšanu plānveida pacientiem, bet arī pietiekami daudz jauno oftalmologu, kas sniedz šo neatliekamo palīdzību. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir trešais neatliekamās palīdzības punkts acu slimībās – vēl ir Biķernieku slimnīcā, Stradiņa slimnīcā.

Ko šie astoņi profili dod slimnīcai?

– Slimnīcas galvenā prioritāte ir neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, pacientu diagnosticēšana un ārstēšana stacionārā. Iepriekš minētie astoņi profili nodrošina slimnīcai iespējas – mūsu slimnīca ir ceturtā līmeņa reģionālā slimnīca. Samazinoties un sašaurinoties profilu skaitam, ceturtā līmeņa profils var tikt zaudēts. Mums ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Liepājas Reģionālo slimnīcu. Pateicoties Liepājas Reģionālās slimnīcas atšķirīgajiem darbības pamatprofiliem, pacienti Kurzemē var saņemt neatliekamo palīdzību pilnā apjomā. Vēlētos pieminēt vēl vienu profilu, iepriekš neminētu, proti, mugurkaulāja ķirurģija. To veic Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrs, kurā pieejamas gan ambulatorās konsultācijas, gan stacionāra pakalpojumi. Ventspils slimnīca saņem finansējumu par mugurkaulāja operācijām, kuras veic mūsu mugurkaulāja ķirurgi. Turpinot sadarbību, panākta vienošanās par palīdzības sniegšanu šajā specialitātē, piedāvājot savus resursus, ķirurgus, operāciju zāli, rehabilitāciju. Pakalpojums paredzēts Kurzemes, Zemgales reģiona iedzīvotājiem. Pavisam nesen pie mums nonāca kāda paciente no Jūrmalas. Sievietei bija tuvāk doties uz galvaspilsētu, bet Rīgā nevienā slimnīcā viņa netika uzņemta. Viņu šeit operēja, veica nepieciešamo rehabilitāciju, un mājās viņa devās jau pati savām kājām. Neatliekamās palīdzības profili gan valstij, gan iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgi. Šie profili nodrošina slimnīcai statusu un finansējumu, savukārt pacientiem – nepieciešamos pakalpojumus.

Slimnīca aktīvi strādā pie tā, lai piesaistītu jaunos speciālistus. Kā klājies šogad?

– Aktīvi darām visu, lai ilgtermiņā novērstu speciālistu trūkumu, piesaistot arvien jaunus speciālistus. Ir panākta vienošanās par papildu speciālistu piesaisti gan internajā medicīnā, gan neiroloģijā. Ar speciālistu piesaisti šī gada laikā ir izdevies nostabilizēt pacientu plūsmu. Nav noslēpums, ka nereti pacienti dodas nevis vienkārši pie ārsta, bet pie konkrēta speciālista ar konkrētu uzvārdu. Un šie uzvārdi kļūst aktīvāki tad, kad pacienti sāk viens otram stāstīt labo. Patiesi priecājos, ka slimnīcā veiksmīgi attīstām uroloģisko profilu, nodrošinot pacientiem mūsdienīgu un kvalificētu uroloģisko slimību izmeklēšanu un ārstēšanas procesu. Pacienti ļoti iecienījuši mūsu ārstu uroloģijas profilā. Tāpat saņemam atzinības vārdus par Kurzemes Rehabilitācijas centru, kurā darbojas plaša profesionālu speciālistu komanda. Ar lielāku valsts finansējumu rehabilitācijas centra potenciālu izmantotu vēl plašāk. Slimnīcā ir ievērojami pastiprināts vizuālās diagnostikas jeb radioloģijas profils – viena daktere ir pabeigusi rezidentūru un sākusi pie mums strādāt. Tāpat slimnīcā ir pieejamas ambulatorās konsultācijas pie ķirurga, kas kādu laiku nebija pieejams. Vizītes pie ķirurga ir saskaņotas ar Ventspils poliklīniku, lai pilsētā katru dienu būtu nodrošinātas ķirurgu ambulatorās pieņemšanas. Ventspils slimnīcā darbu sācis kardiologs Kristaps Šablinskis, kurš pacientus konsultē divas reizes nedēļā. Ir ļoti nostabilizējusies pacientu plūsma pie mūsu flebologa, asinsvadu ķirurga Pāvela Žibenko, kurš Ventspils slimnīcā konsultē vēnu saslimšanu gadījumos un veic ārstēšanu ar mūsdienīgām metodēm. Gan šeit, gan Talsu slimnīcā ārsts ir iekarojis pozitīvu popularitāti pacientu vidū un pierādījis sevi kā īstu profesionāli. Tāpat Kurzemes Acu centra kolektīvam pievienojās oftalmoloģe Elīza Avotiņa, kas specializējas plakstu un asaru aparāta slimībās un veic plakstu plastisko un rekonstruktīvo ķirurģiju. Līdz ar dakteres pievienošanos komandai Kurzemes Acu centrā var veikt gan estētisku plakstiņu korekciju, gan dažādas citas operācijas, tai skaitā plakstiņa noslīdēšanas novēršanai un dažādu veidojumu likvidēšanai. Pietiekami daudz pacientu izvēlas veikt plakstiņu operāciju, kas mūs ir patīkami pārsteidzis. Svarīgi, ka rezultāti ir ļoti labi. Jāatzīst, ka esam ne tikai pieņēmuši darbā jaunus speciālistus, ir arī ārsti, kas nolēmuši pievērsties citiem izaicinājumiem. Taču, manuprāt, svarīgs ir līdzsvars – pie mums nāk vairāk, nekā dodas prom.

Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas izbūves tika pārbūvēta arī Laboratorija. Kā rit šīs nodaļas ikdiena?

– Reizē ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas izbūvi tika izbūvētas arī Diagnostikas nodaļas telpas – rentgenogrāfiskie un datortomogrāfijas izmeklējumi tagad ir ērtāk pieejami apmeklētājiem. Tāpat tika pārbūvēta arī Laboratorija, izveidojot modernas atvērtā tipa laboratorijas darba telpas un apvienojot tās ar dežūrlaboratoriju un ambulatoro laboratoriju, tā nodrošinot, ka viss darbs tiek organizēts vienuviet. Tika radītas jaunas, gaišas telpas arī analīžu pieņemšanai. Laboratorijā šobrīd strādā trīs ārsti, darbības process ir nostabilizējies. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Laboratorijā aktīvi rit modernizācija, aprīkojot to ar jaunākās paaudzes hematoloģiskajiem, bioķīmiskajiem, urīna un infekciju izmeklējumu analizatoriem, nodrošinot vēl ātrākus, plašākus un precīzākus izmeklējumu rezultātus. Laboratorijā ir uzsākta dažādu infekcijas slimību ierosinātāju diagnostika. Vēl būtisks jaunums ir dažādu reimatoloģisko un saistaudu slimību diagnostikas uzsākšana.

Ar kādiem izaicinājumiem slimnīcai nāksies saskarties nākamgad?

– Visticamāk, izaicinājumu patiešām netrūks. Ir iecerēts virzīt vairākus jaunus projektus. Viens no tiem – Ambulatorā centra būvniecība, tādējādi nodalot stacionāro un ambulatoro pacientu plūsmu. Līdz ar to pacientiem būs iespēja ambulatoros pakalpojumus saņemt vienuviet slimnīcas pirmajā stāvā. Otrs projekts saistīts ar Ķirurģijas nodaļas telpu atjaunošanu. Lai uzlabotu ārstniecības personāla apmācības iespējas, valdība lēmusi iegādāties klīniskajām universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām simulāciju tehnoloģijas. Projektu finansē Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds. Simulāciju tehnoloģiju iegāde uzlabos ārstniecības personāla apmācību iespējas un nodrošinās virzību uz simulāciju pieeju izglītības procesā visu līmeņu izglītības posmos. Simulācijās balstītas apmācības ir nozīmīgas pacientu drošības uzlabošanā, jaunu metožu vai tehnoloģiju apguvē, ārstniecības personu rotācijā, piesaistot jaunus darbiniekus. Plānojam šādu simulācijas pieejas ieviešanu veselības aprūpes mācību procesā uzsākt jau nākamajā gadā. Slimnīca turpina augt un attīstīties, pakalpojumu grozs kļūst arvien plašāks, sniedzot pacientiem nepieciešamos pakalpojumus.

Ko jūs novēlētu ventspilniekiem šajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā?

– Gribētu mudināt iedzīvotājus ne tikai sekot līdzi savai veselībai, bet arī saprast, ka tā ir mūsu lielākā vērtība. Ikdienā dzīvojam, domājot par dažādām vērtībām – kustamajām un nekustamajām, materiālajām un nemateriālajām, bet līdzās šīm vērtībām pastāv arī paliekošās un gaistošās. Veselība – tā ir vērtība, kas katram kā dāvana ir iedota, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka par šo dāvanu noteikti ir jārūpējas. Šīs rūpes ikdienas skrējienā nereti paliek otrajā, trešajā vai pat ceturtajā plānā. Tāpēc vēlos aicināt aktīvus cilvēkus, kas dzīvo darba dzīvi, par šo aizdomāties. Viens piemērs – kad dodamies vakcinēt savus bērnus pret dažādām saslimšanām, būtu svarīgi neaizmirst arī pašiem par sevi un saviem senioriem, kuru veselībai arī noteikti ir vērts pievērst uzmanību, lai slimību, ja tāda piemeklē, atklātu jau sākotnējā stadijā un sniegtu nepieciešamo palīdzību. Paturēsim prātā – veselību kā vērtību varam pazaudēt ļoti ātri, ja kaut ko neizdarām no tā, ko mēs varam izdarīt. Slimnīcas darba ikdienā ļoti bieži saskaramies ar pacientu stāstiem, ka pēdējo reizi ārstu apmeklējuši pirms trīs četriem gadiem, ka piemirst ikdienā lietot izrakstītās zāles. Svarīgi ir dzīves prioritātes sakārtot tā, lai uzmanība tiktu pievērsta visām jomām. Veselība ir gaistoša vērtība. Ja nepievērsīsim tai pietiekami daudz uzmanības, vienā dienā tā var izgaist, sagādājot milzum daudz problēmu.