Jaunajai AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijai Ventspilī pabeigti apjomīgākie būvdarbi, informēja AST pārstāvji. Jau augusta beigās Ventspils ostā kravas kuģis no Vācijas piegādās pašas iekārtas - vairāk nekā 390 tonnas smago kompensatoru un tā spara ratu.
Kopumā Latvijā tiks uzstādītas trīs Vācijas uzņēmuma "Siemens Energy" ražotās sinhronā kompensatora iekārtas - līdzās Ventspilij arī Grobiņā un Līksnā, un tās kalpos stabilas frekvences uzturēšanai energosistēmā pēc Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu. Grobiņā sinhronā kompensatora iekārtas jau ir uzstādītas.
Sinhrono kompensatoru staciju izbūvi un pieslēgšanu pārvades tīklam AST īsteno sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense".
Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 reaktīvie megavoltampēri (MVAr) un tā nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 megavoltampērsekundes (MVAsec).
Kopējās investīcijas trīs staciju izbūvē ir 114 miljoni eiro, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ("Connecting Europe Facility" - CEF) līdzfinansējumam.
Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiks uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.
AST informē, ka sinhrono kompensatoru staciju izbūve ir daļa no pārvades sistēmas infrastruktūras pastiprināšanas, kas nepieciešama Baltijā vērienīgākā energoneatkarības projekta - sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu - īstenošanai.
Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas, skaidro AST. Tāpat projekta laikā veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.
Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 234,48 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,2% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 36,7% un bija 10,235 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
Komentāri (1)
Vai nav tā , ka AST apgrozījums samazinājās sakarā ar OIK atcelšanu un ap 100 gb mazo hidroelektrostaciju slēgšanu ( nav vairs izdevīgi)?