Iepazīsimies – latvietis Jānis Bērziņš no Indijas

Rohitam Guptam jeb Jānim Bērziņam ir 26 gadi, un viņš ir parasts jaunietis, kādi ir daudzi viņa vecumā. Vaicāts, kurā vārdā viņu labāk uzrunāt, jaunietis uzreiz saka, ka priecātos, ja viņu sauktu par Jāni. Šo vārdu viņš izvēlējies, jo tādējādi var paust pateicību savam draugam Jānim, kurš uzņēmās par viņu rūpes, kad tikko bija ieradies Latvijā, Ventspilī. Mūsu sarunas laikā vairākkārt izskanēs: «Man ir sajūta, ka esmu piedzimis nepareizajā valstī, es sevi vairāk izjūtu kā latvieti, indieša mentalitāte man ir sveša.»

Līdzcilvēki – labākie skolotāji

2020. gadā Jānis ieradās Latvijās un uzsāka studijas Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmā Datorzinātnes. Lai arī studijas noritēja angliski, Jānis sāka aktīvi mācīties latviešu valodu. «Apgūt tās valsts valodu, kurā tu dzīvo, – tā ir, pirmārt, cieņas izrādīšana pret vietu, kurā uzturies, otrkārt, tā ir cieņa pret cilvēkiem, kas tevi ir uzņēmuši un pieņēmuši,» pārliecināts Jānis. Jāatzīst, ka indieša latviešu valodas zināšanas ir apbrīnojamas. Teju stundu garajā sarunā izskan vien dažas nebūtiskas kļūdiņas viņa raitajā valodas plūsmā. Latviešu valodu Jānis apguva pašmācības ceļā – izmantoja lietderīgi kovida laiku, kad vajadzēja palikt mājās un studijas notika attālināti. Indietis klausījās Latvijas radio, raidierakstus, dziesmas. Viņam ļoti patīk Maestro Raimonda Paula daiļrade, mīļākā dziedātāja – Nora Bumbiere. Lai apstiprinātu iepriekš teikto, Jānis pēkšņi sāk dziedāt vienu no savām mīļākajām dziesmām Viss nāk un aiziet tālumā. «Kur vien varēju, visur klausījos, kā cilvēki runā, – visi apkārtējie man ir bijuši vislabākie skolotāji, kamēr mācījos valodu,» turpina Jānis, kurš piebilst, ka tagad ikdienā runā tikai latviski, prot ne tikai tajā rakstīt, bet tagad arī jau domāt šajā valodā. Savas latviešu valodas zināšanas Jānis atrāda sociālajos tīklos – TikTok, Instagram un YouTube. Viņu sāk atpazīt ielās, kafejnīcās un citur: «Tu laikam esi tas Jānis Bērziņš no TikTok, es skatos tavus video.» Viņš pat ir pamanījis, ka, kaut arī Latvija ir maza valsts, visi latvieši nerunā vienādi un, piemēram, mūspusē saka: «Es i no Kurzem.» Par studiju laiku Ventspilī Jānim ir vislabākās atmiņas, un viņš ir pārliecināts, ka Ventspils Augstskola ir vislabākā augstskola Latvijā, aicinot ikvienu padomāt par iespēju tajā studēt. Pateicoties tur gūtajām zināšanām, Jānis šobrīd strādā Rīgā IT jomā.

Izvēlas Latviju

Indijā Jānis dzīvoja kopā ar savu ģimeni Mumbajā, viņam ir arī brālis un māsa. Saņēmis atļauju no ģimenes studēt ārzemēs. No visiem bērniem viņš ir visjaunākais, tādēļ viņam arī atļauts vairāk nekā māsai vai brālim. Jānis izvēlējās doties uz Eiropu. Viņš jau no mazotnes zināja – «jo labāk mācīšos, jo lielākas izredzes sasniegt kaut ko vairāk savā dzīvē». Par Latviju uzzinājis, pateicoties videospēlēm. Ieguvis draugus Lietuvā un Latvijā. Sākotnēji par šīm valstīm neko nav zinājis, atradis kartē, sapratis, ka tās atrodas ļoti tālu no viņa mājām. Jānis sāka meklēt informāciju par Latviju internetā, lasīt par mūsu kultūru, svētkiem, paražām un citām tradīcijām. Apbrīnoja Dziesmu un deju svētkus, kur tik daudz cilvēku sanāk kopā, dejo un dzied, ieinteresēja Jāņi, kur lec pāri ugunskuram un dzer daudz alus. «Pats vēl baidos lēkt pāri ugunskuram, arī alus nav mans mīļākais dzēriens, bet, ja reiz esmu izvēlējies būt par Jāni, noteikti to visu apgūšu,» puiša sacīto papildina gardi smiekli.

Vēl indietim ļoti patīk tas, ka Latvijā ir četri gadalaiki. Dienā, kad notika mūsu saruna, Ventspilī pūta diezgan stiprs un brāzmains vējš, un, kā Jānis atzina, šāds laiks viņam atgādinot ziemas dienu Indijā. Pirmās ziemas Latvijā viņam bijušas izaicinošas – vilcis rokās trīs pārus cimdu, tinies garās, siltās šallēs. «Tagad jau esmu nedaudz pieradis, ziema man sāk patikt, jo īpaši sniegs, ko Latvijā ieraudzīju pirmo reizi,» smejoties saka Jānis. Viņa dzidrie smiekli caurvij visu sarunu – Jānis ir atklāts, nebaidās paust savas emocijas. «Iepazīstoties ar cilvēkiem, jūtu, cik sākumā latvieši ir saspringti, stīvi, aizvērti, neuzdrošinās pielaist sev tuvāk, bet, kad sadraudzējamies, uzreiz sastopos ar latviešu draudzīgumu un atbalstu.»

Latviju viņš izvēlējies arī tādēļ, ka šeit ir mazāk iedzīvotāju nekā Lietuvā, savu lomu nospēlēja arī jūra. Indijā ir vairāk nekā 1,4 miljardi iedzīvotāju, lieli cilvēku pūļi, grūti pārvietoties. «Indijā ir šausmīgi daudz cilvēku, grūti elpot. Lai kaut kur aizbrauktu ar sabiedrisko transportu, ir jāgaida trešais autobuss vai ceturtais vilciens, citādi tas būs pārbāzts ar pasažieriem,» saka Jānis.

Lai ātrāk kļūtu par latvieti

Neraugoties uz to, ka jau no paša sākuma Jānim Latvijā viss ļoti paticis, zināmu kultūršoku tomēr viņam sagādāja ēdiens. Indijā ēdiens ir asāks, piesātinātāks ar dažādām garšvielām, kamēr Latvijā pārtika ir vienkāršāka, un viņam nācies pie tās pierast. «Lai ātrāk kļūtu par latvieti, sapratu, ka man visiem ēdieniem ir jāpievieno dilles, piemēram, kartupeļiem, salātiem. Biezpiens man joprojām negaršo, bet mīļākais latviešu ēdiens ir pelēkie zirņi ar speķi, dzēriens – kvass, sāk iegaršoties arī kefīrs. Sklandrausi arī vēl mācos saprast, bet ir sajūta, ka tas ir garšīgs. Vēl man garšo biešu aukstā zupa,» priecīgi saka Jānis. Ir arī kāds pārsteigums, ko Jānis pamanījis starp latviešiem, jo īpaši jauniešiem, – lielais alkohola patēriņš. YouTube vietnē Jānis Bērziņš pauž: «Es biju ar draugu veikalā. Viņš nopirka divas lielas pudeles. Es prasīju viņam: Kāpēc mums vajadzēs tik daudz alkohola? Mēs būsim tikai četri cilvēki. Viņš saka: Nē, nē, nē, tie ir tikai par mani. Jums jānopērk savas pudeles.»

Jānis var ilgi runāt par Latvijas virtuves īpatnībām, latviešu raksturīgākajām iezīmēm, Latvijas skaisto dabu, skaistajām vietām, vēsturi: «Jūs visi esat piedzimuši laimīgā zemē, apbrīnoju latviešu gudrību, talantus. Nepilni divi miljoni iedzīvotāju, bet tādi sasniegumi mūzikā, sportā, zinātnē. Lepojieties ar to, kas jums ir, un novērtējiet to katru dienu!»