Reģistrēt partnerību var arī divas kaimiņienes

Informācijas vakuumu Ventas Balss centās aizpildīt sarunā ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu. Atgādinām – minētie grozījumi Latvijā ievieš jaunu attiecību formu fizisko personu starpā – partnerību. Deputāts atzina, ka ir bijis pārsteigts par daļas sabiedrības negatīvu reakciju uz pieņemtajiem grozījumiem Notariāta likumā. Viņš norādīja, ka divi cilvēki arī agrāk varēja atnākt pie notāra un noslēgt līgumu. Tomēr daudzās situācijās līgums bija saistošs tikai pusēm, kas to noslēgušas.

Jaunais regulējums paredz tiesiskās sekas, jo vienlaikus ar grozījumiem Notariāta likumā grozījumi ieviesti arī dažos citos likumdošanas aktos. Piemēram, informācija par partnerības līgumu nonāk Fizisko personu reģistrā. Informāciju par partnerību tāpat nepieciešams iekļaut gada ienākumu deklarācijā. Ja viens no partneriem ir nodarbināts diplomātiskajā dienestā, tad otrs var viņam sekot un arī rēķināties ar apdrošināšanu. Agrāk tas attiecās tikai uz laulātajiem, tagad – arī uz partneriem.

«To izdarīt [legalizēt partnerību] bija nepieciešams tādēļ, lai divu cilvēku gribu, kas savstarpēji noslēguši partnerības līgumu, ņemtu vērā arī trešā puse,» skaidroja Saeimas deputāts. Piemēram, ja viens no partneriem nonāk slimnīcā, tad ārstniecības iestādes vadība nedrīkst liegt otram iegūt informāciju par viņa veselības stāvokli.

Jaunais regulējums nosaka partnerības reģistrācijas kārtību un noteiktus ierobežojumu, piemēram, partneri nevar būt laulībā vai būt tuvi radinieki. Tajā pašā laikā daudzi baidās, ka jaunais likums pieņemts speciāli viendzimuma attiecību reģistrēšanai. «Jā, mēs ļaujam divām viena dzimuma personām reģistrēt šādas attiecības,» apstiprināja deputāts, piebilstot, ka partnerību savstarpēji var noslēgt arī vīrietis un sieviete. Jaunais regulējums dod iespēju izvēlēties, kur abiem reģistrēt savas attiecības – baznīcā, Dzimtsarakstu nodaļā vai pie notāra. «Kāds kaitējums var būt no tā, ja divi cilvēki negrib savas attiecības saukt par laulību?» iespējamajiem oponentiem vaicā Saeimas deputāts. Viņš atgādināja, ka katram ir tiesības uz privāto dzīvi.

Grozījumi saistībā ar partnerību neatrisina visus jautājumus, kas var rasties. Daudzus interesē, vai viens no partneriem var kļūt par otra partnera īpašuma mantinieku. Judins precizēja, ka tas ir iespējams, ja ir testaments. Tāpat daudzus interesē, vai partnerībā var adoptēt bērnus. Jaunais regulējums to neparedz. Tajā pašā laikā jebkurš cilvēks var adoptēt bērnu vispārējā kārtībā. Turklāt vienam vai abiem partneriem attiecību reģistrēšanas brīdī jau var būt savi bērni.

Konservatīvi noskaņotā sabiedrības daļa grozījumus saistībā ar partnerību uztver ar neuzticību un protestu. Pret grozījumiem jau publiski iestājusies daļa garīdzniecības. Pēc Judina domām, šādu reakciju izsaukuši divi iemesli – informācijas trūkums un bažas par turpmākajām darbībām, kas, iespējams sekos tiesiskajā jomā. Piemēram, baznīcas kalpotāji baiļojas, ka partnerības regulējums var apdraudēt ģimenes pamatus. Saeimas deputāts ir pārliecināts, ka visas bažas ar laiku pagaisīs, kad likums stāsies spēkā un visi pārliecināsies, ka ar to nekas slikts netiek nodarīts.

Partnerattiecību motīvi var būt visdažādākie, tajā skaitā ekonomiskie. Piemēram, ja kaimiņos dzīvojošas divas tantes nolemj, ka viņām kopā būs vieglāk nodzīvot, apvienojot savas saimniecības, tad arī viņas var aiziet pie notāra un reģistrēt partnerību. Kā tādā gadījumā būt ar tuvību, kas ir viens no partnerības nosacījumiem? «Runa nav par intīmu tuvību. Runa ir par to, ka divi nav vienaldzīgi viens pret otru,» skaidroja deputāts.

Daudzi iedzīvotāji nesaprot, par ko šobrīd notiek parakstu vākšana. Judins skaidroja, ka parakstu vākšana notiek par referenduma rīkošanu. Taču, lai to izdarītu, jāsavāc aptuveni 155 tūkstoši parakstu. Ja šāds parakstu skaits tiks savākts, tad notiks referendums pret partnerības grozījumiem. Pēc deputāta domām, parakstu vākšana sākta pēc dažu politisko spēku iegribas, kuri vēlas pievērst sev uzmanību. Tam nepiekrīt daži reģionālie plašsaziņas līdzekļi. Kurzemes radio žurnāliste atgādināja, ka aiz katra Saeimas deputāta stāv vēlētāji, kuru intereses deputāts pauž un aizstāv.

Noteikto slieksni referenduma rīkošanai – 155 000 balsstiesīgo pilsoņu parakstu – daudzi uzskata par nereālu, kas kavē referenduma rīkošanu jebkurā jautājumā. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs deputāts Judins uzskata – ja jautājums būs patiesi svarīgs visai sabiedrībai, nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts. Kā piemēru viņš minēja parakstu vākšanu par referendumu saistībā ar valsts valodu, kad tika savākts nepieciešamais parakstu skaits.

Informē Ventspils vēlēšanu komisija

Lai nodrošinātu parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta 2023. gada 13. novembrī apturēto likumu Grozījumi Notariāta likumā, ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 30. novembra lēmumu nr.192 Par parakstu vākšanas vietu noteikšanu Ventspils valstspilsētas pašvaldībā noteiktas sešas parakstu vākšanas vietas:
     1. Ventspilī, Kuldīgas ielā 138 – Gāliņciema sabiedriskais centrs (Gāliņciema bibliotēka);
     2. Ventspilī, Inženieru ielā 101 – Ventspils Augstskola;
     3. Ventspilī, Kuldīgas ielā 18 – Ventspils Kultūras centrs;
     4.Ventspilī, Lielajā laukumā 1 – koncertzāle Latvija;
     5. Ventspilī, Tārgales ielā 4 – Pārventas bibliotēka;
     6. Ventspilī, Tārgales ielā 61 – Ventspils Pārventas pamatskola.

Parakstu vākšanas vietu darba laiki no 2023. gada 7. decembra  līdz 2024. gada 5. janvārim ieskaitot:
-pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās no plkst. 9.00–13.00;
-otrdienās, ceturtdienās, sestdienās no plkst. 15.00–19.00.

Svētku dienās:
-24.12.2023. no plkst.10.00 līdz 14.00;
-25.12.2023. no plkst.15.00 līdz 19.00;
-26.12.2023. no plkst. 15.00 līdz 19.00;
-31.12.2023. no plkst. 10.00 līdz 14.00;
-01.01.2024. no plkst. 15.00 līdz 19.00.