«Sapnim ir jābūt lielākam par bailēm, un tad tas piepildīsies,» saka Raimonds Požarskis, kurš kopā ar sievu Sandru šovasar bija devies neparastā 80 dienu ilgā ceļojumā pa pasauli. Viņi īstenoja izaicinājumu – no ceļojuma tālākā punkta nokļūt mājās, neizmantojot aviotransportu.
Ceļojumos atklāj sevi, viens otru un pasauli
214. decembrī plkst. 18.30 ventspilnieki Sandra un Raimonds Požarski viesosies Pārventas bibliotēkā, kur ikvienam interesantam būs iespēja dzirdēt pāra aizraujošo stāstu par piedzīvoto šīs vasaras ceļojumā. Taču, pirms viņi pošas satikt klausītājus Pārventas bibliotēkā, uz sarunu abus ceļotājus aicināja arī Ventas Balss.
Piedzīvojumu Sandra un Raimonds sāka 12. maijā, kopā ar ģimeni un draugiem lidojot uz Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc tam divatā sekoja pārlidojumi uz Baku (Azerbaidžāna) un Tbilisi (Gruzija), lai sāktu izaicinājumu. Tā kā Azerbaidžānā kara dēļ ir slēgta sauszemes robeža, ceļu mājup bez pārvietošanās ar lidmašīnu pāris sāka Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, kas pa gaisa līniju ir vistālāk no Ventspils. Jāpiemin, ka visu ceļojuma laiku katram līdzi bija tikai viena mugursoma ar pašu nepieciešamāko. «Sapratu, ka sākas posms, kurā nāksies atteikties no saviem ikdienas ieradumiem, visa ierastā. Notiks tā, kā notiks. Bet cilvēka varēšanai un izdomai nav robežu. Zinājām, ka, ja nu kas, varēsim palūgt citu palīdzību vai lidot mājās, bet es nebiju gatava ļauties salūzt vai padoties. Nav tāds – es nevaru. Mums bija svarīgi pašiem tikt ar visu galā,» saka Sandra. Un tā 80 dienu laikā apceļotas 19 valstis, neskaitot tās, kurām sanāca tikai braukt cauri. «Gribējām piedzīvojumu. Ko tādu, lai dzīvē būtu, ko atcerēties,» saka Raimonds, pieminot teicienu, ka īstā dzīve sākas ārpus cilvēka komforta zonas.
Raimonds un Sandra ir kaismīgi ceļotāji ar vairāk nekā desmit gadu kopīgu ceļošanas pieredzi. Kopā redzēts un piedzīvots ļoti daudz, taču šis bijis pāra ilgākais ceļojums kopā. Lai īstenotu sapni, Sandra pieņēma drosmīgu un reizē gana ilgi pārdomātu lēmumu – aiziet no darba. Savu lēmumu ne mirkli nav nožēlojusi, un jo īpaši tāpēc, ka, atgriežoties mājup, dzīve pavēra jaunas iespējas.
Dodoties ceļojumos, pāris nekad nav izmantojis tūrisma kompāniju pakalpojumus. Plānošanu un ideju ģenerēšanu uzņemas Raimonds, un Sandra ir viņa lielākais atbalsts. «Mana mūza,» abiem veroties vienam uz otru, mīļi nosaka Raimonds. Starp viņiem valda paļāvība, tāpēc Sandra nebīstas piekrist Raimonda idejām pat tad, ja pašai līdz galam viss vēl nav zināms. Drošības sajūtu viņai sniedz arī vīra spēcīgais plecs gan emocionāli, gan fiziski, kas nav mazsvarīgi šādos ceļojumos. «Brīžos, kad man kļuva par grūtu, vīrs nesa savu un vēl manu mugursomu,» pateicībā stāsta Sandra.
Šīs vasaras ceļojumam viņi iedvesmojušies no kāda ārzemju televīzijas realitātes šova, kurā dalībniekiem tiek iedota konkrēta naudas summa, lai nokļūtu galamērķī, neizmantojot aviosatiksmi. Arī Sandra un Raimonds ir pierādījums tam, ka ir iespējams ceļot, neizdodot kaudzi naudas. Piemēram, esot Dubaijā, viņi izvēlējās nakšņot kādā vietējo guļamrajonā, kur pārim naktsmītne maksā vien dažus desmitus eiro par nakti un kas atrodas tikai 15 minūšu braucienā no centrālajām tūristu vietām, un rezultātā ietaupīto naudu var iztērēt tam, lai iegūtu emocijas un atmiņas. Tāpat var meklēt izdevīgākās iespējas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ko katrā no valstīm izmanto vietējie iedzīvotāji, nevis kas paredzēti tūristu pārvadāšanai. Pēc Sandras un Raimonda pieredzes, var ietaupīt arī uz pārtiku, maltītes ieturēšanu kafejnīcā vai restorānā pa kādai reizei aizstājot ar vienkāršāku, veikalā pirktu ēdienu. Pensionāriem ES tiek piemērotas atlaides sabiedriskajā transportā, muzejos un citās maksas vietās – līdzīgi, kā tas ir Latvijā. Pāris iedrošina arī citus ceļot un nebaidīties no tā, kas visbiežāk satrauc cilvēkus – valodas prasmes, kur un kā meklēt transporta biļetes, kāda ir sadzīviskā kārtība katrā valstī. Šim mērķim – lai iedrošinātu ceļot – vairākos savos ceļojumos Sandra un Raimonds aicinājuši līdzi ceļabiedrus.
Visu ceļojuma laiku daudzi Sandras un Raimonda piedzīvojam sekoja līdzi sociālajā tīklā Facebook, kur viņi katru dienu rakstīja dienasgrāmatu par piedzīvoto un dalījās fotogrāfijās. Ja kādu dienu jaunākā informācija izpalika, saņēmuši zvanus no tuviniekiem un vēstules no draugiem un paziņām ar jautājumiem, vai viss ir kārtībā, stāsta pāris. Tāpat latvieši no dažādām pasaules vietām piedāvājuši naktsmītnes un aicinājuši satikties. «Cilvēki mums dzīvoja līdzi,» priecājas ceļotāji.
Vaicāti par neaizmirstamāko šā ceļojuma notikumu, Sandra un Raimonds sāk stāstu par lidojumu ar gaisa balonu rītausmā Kapadokijā. Tā ir neparasta vieta Turcijas vidienē, kas ir elpu aizraujoša gan virs zemes, gan zem. Katru rītu, kad ir piemēroti laikapstākļi, vienlaicīgi gaisā paceļas ap 100 gaisa balonu. Viņiem laimīgā kārtā šo sapni izdevās piepildīt teju pāris stundu, pirms atiet autobuss uz Ankaru, kas bija nākamais galamērķis. Pirmajās divās dienās lidojums ar gaisa balonu pēdējā brīdī tika atcelts nepiemērotu laikapstākļu dēļ.
Sandra nenoliedz, ka šāda veida ceļojumos brīžiem ir psiholoģiski grūti, bet tādās reizēs, kā šajā, kad sēžām un sarunājamies, vienas no spilgtākajām atmiņām reizē ar gandarījumu vijas tieši ap tiem. Sievas sacīto papildina Raimonds, piebilstot, ka iespēja redzēt un izbaudīt pasaules skaistumu atsver grūtumus. Tāpat, pieredzot pasauli visā tās dažādībā, vairāk var novērtēt labo, kas ikdienas solī jau kļuvis pašsaprotams – tīrību, drošību, bezmaksas autostāvvietas, sabiedrisko transportu, zaļo vidi.
Latvijā pāris atgriezās 30. jūlijā. «Nenožēloju nevienu mūsu ceļojumu. Ir vērts pamainīt savu ierasto vidi, jo mēs pierodam pie ikdienas, pie komforta. Man šķiet, ka manā dzīvē ceļošana ir pavērsusi uz labu visu – vairojusi izaugsmi, pozitīvismu. Bet es varēju sēdēt, baidīties, nekam nepiekrist un domāt, ka gan jau...» iedvesmo Sandra.
Požarskiem ir tradīcija no katras valsts atvest mājās kādu magnētiņu. Gadu laikā to sakrājies tik daudz, ka speciāli tika iegādāts jauns – lielāks – ledusskapis, lai būtu, kur likt. Šobrīd ledusskapja trīs iespējamās puses ir noklātas no augšas līdz grīdai – kopā ap 400. Viņi solās, ka daļu no magnētiņiem paņems līdzi uz Pārventas bibliotēku, kur būs iespēja tos apskatīt. Katrs no tiem glabā savu stāstu un atmiņas.
Komentāri (2)
Tō ir makten fein,le zinat.
Akurāt ka no Žil Vern kung.
Raimond, vai jūs neesat dzimis 1971 gadā 16. jūlijā? Uz bibliotēku nenākšu , mazliet pieslimus