Profesija, kas prasa nemitīgu pilnveidošanos

Arturs Ventspilī dzīvo 35 gadus. Dzimis un skolā gājis Vitebskā, Baltkrievijā. Tolaik, drauga iedvesmots, sācis apmeklēt radioamatieru pulciņu. «Joprojām atceros lodēšanas kalafonija smaržu, žurnālus Zinātne un Tehnika. Likām kopā shēmas, diskogaismas, tas mani ļoti interesēja,» atminas Arturs. Skolas laikā praksi radiotehnikas jomā guvis arī mācību ražošanas kombinātā. Pēc armijas, kur dienējis sakarniekos, ieguvis profesionālo izglītību Bobruiskas pilsētā. «Cilvēki mūs sauc vienkārši par televizoru meistariem, bet profesijas pilnais nosaukums ir radio un televīzijas aparatūras mehāniķis.» Lai gan viņam bijusi pieredze ar dažādas tehnikas remontu, visvairāk vienmēr paticis televizoru remonts. Pārsvarā tas arī bijis viņa maizes darbs – gan remontdarbnīcā, gan dodoties pie klientiem uz mājām.

Kopš 1988. gada Arturs dzīvo Ventspilī. Pirmos piecus gadus kā televizoru meistars nostrādājis uzņēmumā Elektrons. Šobrīd viņš darbojas kā individuālais komersants, dodoties uz izsaukumiem mājās. Arturs atminas, ka padomju laikos kad bija deficīts un televizori arī maksāja tam laikam lielu naudu, ap 600–700 rubļiem, cilvēki saudzīgi izturējās pret tehniku un, cik iespējams, centās to remontēt. Tehnika kalpoja ļoti ilgi. Tagad tā kļuvusi daudz pieejamāka. Mūsdienās, piemēram, televizors vidēji nokalpo 5–10 gadus, pēc tam tiek pirkts jauns. «Jāsaka gan, ka mūsdienās tehnika ir ļoti interesanta, gudra, bet arī grūti remontējama. Vecie televizori arī bija vairāk piemēroti remontam,» atzīst Arturs. Tagad pie klienta mājās var veikt TV tehnisko apkopi, uzregulēt iestatījumus, saremontēt tālvadības pulti, barošanas bloku vai veikt citus remontdarbus, bet nopietna defekta gadījumā palīdzība jāmeklē darbnīcā. «Gadās, ka klients saka, ka jaunajam plakanajam televizoram ir skaņa, bet nav bildes, un tad man jāsaka – atvainojiet, diemžēl nevaru palīdzēt, un iesaku vērsties darbnīcā.»

Strādājot ar mūsdienu zīmolu televizoriem, meistars nevar izcelt, kurš no tiem būtu labāks kvalitātes ziņā. «Ja agrāk, pieņemsim, varēju ieteikt – pērciet televizoru Rekord, tad tagad, ja man prasa, kuru no izplatītākajiem vidējas klases un vidējas cenas televizoru ražotājiem izvēlēties, kurš no tiem ir labāks, saku – tā ir kā loterija, atkarībā, kur, no kādām detaļām tas komplektēts,» savos novērojumos dalās Arturs. Aizvien gadās arī remontēt vecos kineskopa televizorus. «Kādam tāds televizors ir vasarnīcā, kāds no garāžas izvelk veco televizoru un prasa, vai var saremontēt.»

Nereti klienti vispirms lūdz konsultāciju un noskaidro, cik maksātu remonts. Secinot, ka tas izmaksās pārāk dārgi, viņi mēdz arī nosliekties par labu jaunam pirkumam, jo piedāvājums ir plašs un cenas – pieņemamas. «Kad mans brālis divtūkstošo gadu sākumā aizbrauca strādāt uz Īriju, viņš brīnījās, ka tur jau tajā laikā cilvēki īpaši neieciklējās uz sadzīves tehnikas remontu, jo vienkāršāk nopirkt jaunu,» stāsta Arturs. Nu šāda tendence aizvien biežāk vērojama arī pie mums.

Vēl jāņem vērā tas, ka mūsdienās daudzi jaunieši vairs televizoru neskatās. «Manā bērnībā Baltkrievijā dzīvojām sešas ģimenes vienā komunālajā dzīvoklī, uz visiem bija tikai viens televizors, bija tikai viena divas programmas, cilvēki pulcējās kopā, un tas bija kaut kas – tas bija brīnums! Tagad ir kaudzēm programmu. Negribas teikt, ka šī ir izmirstoša profesija, taču arī līdz tam var nonākt. Bez dažādiem gadžetiem gan mēs nekad nepaliksim. Šajā profesijā visos laikos ir vajadzējis pilnveidoties, mācīties, un tieši tāpēc tā ir tik interesanta,» atzīst Arturs.