Aizvadītajā nedēļā teātra nams Jūras vārti pulcēja teātrmīļus, lai noskatītos Dailes teātra izrādi Retrīts. Viss notika kā parasti – neilgi pirms izrādes cilvēki čaloja kafejnīcā, apskatīja gleznu izstādi, sarunājās. Nekas neliecināja, ka izrāde iesāksies citādi, nekā bija plānots.
Dažas minūtes pirms izrādes sākuma skatītāju zālē izskanēja atgādinājums izslēgt mobilos tālruņus, bet jau pēc īsa brīža ieraksta balss kļuva manāmi klusāka, taču uzstājīgi trīs valodās – latviski, angliski un krieviski – aicināja doties uz tuvāko izeju un pamest telpas. Pirmā doma, kas ienāca prātā lielākajai daļai klātesošo, – tā noteikti ir izrādes iestudējuma sastāvdaļa, tā teikt, sava veida performance, līdz ar to skatītāji palika sēžam zālē, taču, tā kā izziņošanas informācija bija gana neatlaidīga un aicināja pamest telpas, skatītāji pamazām cēlās kājās un devās laukā no zāles. Skanēja signalizācija, valdīja neziņa, bet panika netika novērota. Kāds devās uz garderobi pēc virsdrēbēm, lai dotos laukā, taču lielākā daļa skatītāju tomēr izvēlējās palikt iekštelpās, cerot, ka nekas slikts nav noticis.
To apstiprināja arī SIA Kurzemes filharmonija izpilddirektors tehniskajos jautājumos Edgars Šifers. Viņš pastāstīja, ka neilgi pirms izrādes sākuma Jūras vārtu vestibilā nostrādāja manuālā trauksmes poga, kas tiek uzskatīta par uguns trauksmi. «Šo pogu paredzēts spiest ar roku, ja ēkā tiek pamanīta bīstamība, taču nezināmu iemeslu dēļ poga pati bija nostrādājusi. Nekavējoties sistēmā identificējām vainīgo pogu. Tā kā galvenais ugunsdrošības panelis dod signālu uz balss izziņošanu, ēkā sāka skanēt evakuācijas ziņojums. Atslēdzot trauksmes pogu, pārstāj skanēt arī balss ziņojums. Ir jāatzīst, ka šī bija pirmā reize reālajā dzīvē, kad pie tik liela cilvēku skaita – aptuveni 700 – notiek tāds gadījums. Regulāri veicam instruktāžu darbiniekiem, taču viena lieta ir izrunāt visu teorijā, bet cita – reālajā dzīvē, kas parāda pavisam citu informāciju. Mēs noteikti ņemsim vērā gūto pieredzi, izvērtēsim, kādi praktiski uzlabojumi ir nepieciešami, lai šādas situācijas nākotnē varētu risināt ātrāk un efektīvāk,» uzsvēra Šifers. Trauksmes pogu atslēdza apsardzes dienests, kas nekavējoties ieradās notikuma vietā.
Kā izteicās kāda no izrādes apmeklētājām: «Nācām skatīties uz citu retrītu, bet iznāca savs retrīts, iespēja satikties pašam ar sevi un mēģināt rast atbildi uz jautājumu, cik un vai esam gatavi šīm nestandarta situācijām. Ļoti pietrūka informācijas par to, kas ir noticis. Lai nomierinātu cilvēku prātus, pirms izrādes atsākšanas būtu pieticis ar dažiem teikumiem, informējot par negadījumu un ziņojot, ka ārkārtas situācija ir novērsta, lai skatītāji varētu turpināt baudīt vakaru. Šī nestandarta situācija parādīja to, ka mācības ir viena lieta, bet reālajā dzīvē viss notiek citādi. Paldies Dievam, viss beidzās labi un nekas ļauns nenotika, bet mums visiem vēl daudz kas ir jāmācās: cilvēkiem jābūt atbildīgākiem pret savu dzīvību un jāpamet telpas, ja izskan trauksmes informācija. Zolitūdes traģēdija taču vēl ir spilgtā atmiņā. Savukārt atbildīgajām personām ir jādarbojas efektīvāk.»
Komentāri (0)