Plāno paplašināt pansionātu

Kāda ventspilniece ar redakcijas starpniecību vēlējās noskaidrot, kā turpmāk plānots izmantot bijušās bērnunama telpas Pērkoņu ielā 21. Viņasprāt, būtu lietderīgi paplašināt pansionātu, jo ir dzirdēts par lielo pieprasījumu pēc tā pakalpojumiem. Telpas SAN Selga ceturtajā stāvā atbrīvojušās, jo šoruden bērnunama audzēkņi pārcēlās uz Skroderu ielu, kur izveidota mājvieta ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem jeb sociālās aprūpes centrs Namiņš.

SAN Selga vadītāja Gundega Mekša apstiprināja, ka šobrīd tiek strādāts pie ieceres ēkas ceturtajā stāvā izveidot senioru aprūpes nodaļu. «Iecere, pirmkārt, radusies tāpēc, ka ir atbrīvojies vesels stāvs un būtu loģiski tajā izveidot aprūpes nodaļu. Otrkārt, pieprasījums ir liels, uz aprūpes namu Selga šobrīd ir ievērojama rinda. Tā kā mēs visus gribētājus nespējam uzņemt, diemžēl vienai daļai Ventspils iedzīvotāju nākas šo pakalpojumu saņemt ārpus Ventspils – citās pašvaldībās vai novadā ir apmēram 25 cilvēki, kuri vēlētos šo pakalpojumu saņemt Selgā. Būtu loģiski viņus visus aprūpēt Ventspilī,» skaidroja Mekša.

Iecere paredz SAN Selga ceturtajā stāvā izveidot senioru aprūpes nodaļu, kurā būtu līdz 20 vietām. Šobrīd Selgā aprūpi saņem 138 klienti – seniori un personas ar funkcionāliem traucējumiem. Pašreiz tiek veikti aprēķini, cik varētu izmaksāt telpu remonts un klientu uzturēšanās jaunajā aprūpes nodaļā. Jebkurā gadījumā būšot jāveic diezgan apjomīgi remontdarbi – tie varētu notikt nākamgad, bet šis jautājums vēl būs jālemj Ventspils domei.

Pašvaldība ieceri atbalsta, gan norādot uz to, ka arī valstij būtu vairāk jāiesaistās. «Pansionātā šobrīd ir apmēram 140 vietas, un mēs jau mērķtiecīgi gājām uz to, ka, bērnunamam paceļoties uz citām telpām, paplašināsim pansionāta darbību. Attiecīgi jāizveido pansionātam atbilstoši apstākļi, ir vajadzīgs remonts,» skaidroja Ventspils domes izpilddirektora 1. vietnieks – administrācijas vadītājs Kaspars Vitenbergs. Tas vairākkārt un dažādos formātos esot pārrunāts ar Labklājības ministriju, paužot pašvaldības pozīciju par nepieciešamību pēc valsts atbalsta. «Tai skaitā tad, kad atklāja Namiņu Skroderu ielā, mēs ministrijas valsts sekretāru un valsts sekretāra vietnieku aizvedām parādīt pansionātu. Mēģinām viņiem stāstīt par to, ka būtu vajadzīgi atbalsta instrumenti esošo pansionātu modernizēšanai, attīstīšanai, infrastruktūras un apstākļu uzlabošanai. Jo, gluži tāpat kā valstij ir dažādas fondu programmas, lai būvētu jaunus bērnudārzus, bet esošajiem bērnudārziem nekāda veida atbalstu nedod, līdzīgi ir ar pansionātiem. Jaunām lietām atbalstu dod, bet esošo lietu uzlabošanai – ne. Runa ir ne tikai par Selgas ceturto stāvu, bet par visu pansionātu kopumā, jo laiks iet un vēlmes, vajadzības un apstākļi mainās,» atzina Vitenbergs. Dzirdīgas ausis ministrijā aizvien gan īsti neesot atrastas. Vaicāts, vai tādā gadījumā remontu varētu īstenot par pašvaldības līdzekļiem, Vitenbergs skaidroja, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, pašvaldībai ir daudz izaicinājumu, izsverot prioritātes. «Līdz ar to būs jāizvērtē, no kādiem resursiem varētu esošo pansionātu attīstīt, tai skaitā ceturto stāvu. Es negribētu šobrīd izteikt skaļu apgalvojumu, ka par pašvaldības naudu izdosies visu realizēt. Skaidrs, ka darīsim maksimāli iespējamo, bet jāizsver – vai nogaidīt un vēl turpināt cīnīties, un kurā brīdī realizēt par saviem līdzekļiem. Līdz ar to šodien man vēl nav atbildes uz šo jautājumu, bet decembrī vai janvārī droši vien jau būs apmēram skaidrība.»