Darbu atsāk bērnu alergoloģe Bormane

Ārste īpaši specializējusies molekulārajā alergoloģijā pārtikas alerģiju jomā, darbā ar atopiskā dermatīta pacientiem, taču konsultē pacientus arī ar citām alerģiskām slimībām, tostarp alerģisku rinītu, astmu, nātreni u. c. Vizītes laikā ir iespējams arī veikt ādas testus ar dažādiem alergēniem, bet pacientiem ar elpceļu simptomiem – arī elpošanas testus. «Pateicoties molekulārajai alergoloģijai, tagad molekulārā līmenī varam noteikt alergēnu komponentus, kas palīdz atšķirt krusteniskas reakcijas, pārtikas alerģijas, lai katram pacientam piemeklētu precīzu imūnterapiju. Izmantojot šo diagnostiku, ir vieglāk saprast, vai cilvēkam ir īsta alerģija, vai arī kaut kas krustojas, tāpat iespējams atšķirt pacientus, kam alerģija varētu pāriet bērnībā un kam var turpināties visu mūžu,» stāsta alergoloģe.

Laine Bormane absolvējusi Rīgas Stradiņa universitates Tālākizglītības fakultāti, iegūstot gan pediatra, gan bērnu alergologa specialitāti. Pieredzi un zināšanas papildinājusi Itālijas klīnikā Bambino Gesu: «Šajā klīnikā mācījos trīs mēnešus, lai uzzinātu vairāk par pārtikas alerģiju – mani interesēja pārtikas provokācijas testi. Atgriežoties Latvijā, varējām uzsākt šādus testus arī pie mums.» Vaicāta, kuras ir tās problēmas, ar kurām visbiežāk pacienti vēršas pie ārstes, alergoloģe norāda, ka tās ir mājas putekļu ērcīšu alerģijas, ziedputekšņu alerģijas, kas īpaši aktuālas kļūst pavasarī un vasarā, tāpat arī alerģijas pret dzīvniekiem, pārtikas alerģijas. «Lielai daļai bērnu pārtikas alerģija pazūd trīs četru gadu vecumā, arī elpceļu aleģija ar laiku var pāriet, bet tas ir atkarīgs no tās smaguma un apjoma. Ja runājam par bīstamajām alerģijām, piemēram, nātrene, tūska, anafilakse, kurai raksturīga smakšana, ķermeņa pampums, samaņas zaudēšana, ir lielāka iespēja, ka šīs alerģijas saglabājas ilgstoši – līdz pat pusaudžu vecumam, tādēļ šie pacienti ir regulārā uzraudzībā un novērošanā. Ja tā ir pieaugušo alerģija, piemēram, riekstu nepanesamība, tad šāda alerģija lielākoties saglabājas uz mūžu,» uzsver alergoloģe, piebilstot, ka alerģijai ir raksturīga sava gaita – kādai alerģijai pazūdot, var sākties cita. «Imūnterapija var kļūt par lielu palīgu alerģisko iesnu, alerģiju pret kukaiņu kodumiem, alerģiju pret mājdzīvniekiem ārstēšanā. Svarīgi apzināties, ka alerģiskā diagnoze nebūt nenozīmē, ka ar šo diagnozi vajadzēs sadzīvot visu mūžu. Tādēļ, laikus vēršoties pie speciālista, iespējams rast risinājumu problēmai,» uzsver Bormane.

Kā pediatre un bērnu alergoloģe kopš 2009. gada Laine Bormane strādā Rīgas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, tāpat ārste strādā arī Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrā. Darbam Ventspils poliklīnikā bērnu alergoloģe piesaistīta 2016. gadā, ņemot vērā bērnu vecāku ieteikumus pašvaldības īstenotajā programmā Ventspils – mazulim draudzīga pilsēta. «Ventspils poliklīnikā turpmāk pieņemšu reizi mēnesī. Vizītes laikā nepieciešamības gadījumā veiksim ādas testus ar dažādiem alergēniem, un rezultāts būs zināms piecpadsmit minūšu laikā. Ikdienā sastopamies ar dažādām ādas problēmām, nereti alergologi sadarbojas arī ar citiem speciālistiem. Parādoties kādai alerģijai, noteikti būtu jādodas pārbaudīties pie alergologa, jo alerģija var izraisīt smagas sekas, ja tā netiek ārstēta un kontrolēta. Diemžēl esam aizgājuši no normālās mikrofloras, dzīvojam paši savā nocietinājumā, kuru vēl pamanāmies piepildīt ar dažādiem aromatizatoriem, kas var veicināt alerģiju rašanos. Ir mainījusies ārējā vide, tāpat mainījies mūsu mikrobioms saistībā ar uzturā lietojamo pārtiku, antibiotiku lietošanu. Vide ietekmē to, kas ar mums notiek. Lai izvairītos no alerģijas, jau no mazotnes pēc iespējas vairāk laika būtu jāpavada svaigā gaisā,» saka alergoloģe Bormane.

Ar ģimenes ārsta nosūtījumu bērnu alergoloģes konsultācija Ventspils poliklīnikā ir valsts apmaksāta. Lai pieteiktos konsultācijai, jāsazinās ar poliklīnikas reģistratūru, zvanot pa tālruņa numuru 63622131 vai rakstot ziņu uz e-pastu: [email protected].