Kafejnīcas Bērzos coffee saimniecei Līvai Švarcai (no kreisās) kopā ar ģimeni ir izdevies sakopt skaistu stūrīti Užavā, pie ceļa uz jūru, un radīt šeit mājīgu vidi, kur baudīt pankūkas, kādu uzkodu, kafiju vai kokteili. Šovasar viņai kafejnīcā strādāt palīdz Kristiāna Mertena.
Līva Švarca trešo sezonu darbojas vasaras kafejnīcā Bērzos coffee, piedāvājot ēdināšanas pakalpojumus Užavā, skaisti iekoptā vietā pie ceļa, kas ved uz jūru.
Līva ir užavniece, bet šobrīd dzīve norit starp Užavu, Vārvi, kur ģimene dzīvo, un Ventspili, kur bērniem ir skolas un pulciņi. Astoņus gadus ģimenei ir savs uzņēmums, kas kopj mežus, bet kafejnīca jau trešo gadu ir kā hobijs vasarā. Savulaik abi ar vīru divus gadus nodzīvojuši Anglijā, bet izvēlējušies atgriezties, lai neiedzīvotos svešumā. Pēc atgriešanās Līva Liepājas Universitātē studējusi biznesa vadību– šīs jomas studijas gan izvēlējusies tāpēc, ka bijusi iespēja mācīties par budžeta līdzekļiem. Līva atzīst, ka iegūtās zināšanas tagad noder savā biznesā, lai gan viņai vēl joprojām esot grūti sevi saukt par uzņēmēju. Taču vislielākā universitāte esot dzīves pieredze.
Saglabāt dabisku vidi
Ir grūti noticēt, ka vieta, kur šobrīd atrodas nelielā kafejnīca un staltu bērzu ielokā izkārtoti koka galdi un krēsli, ilgus gadus bijusi nekopta. Uzņēmēja stāsta, ka zemes gabals piederējis vīra Edgara vecmāmiņai. Gadus 50 šeit nebija notikusi nekāda darbība– viss bijis tā aizaudzis ar kokiem un krūmiem, ka nav bijis iespējams iziet cauri. Lai vietu sakoptu, ieguldīts ļoti liels darbs, palīgā nākuši zemnieki ar smago tehniku. Tomēr, sakārtojot teritoriju, saimnieki neplāno šeit visu nobruģēt kā pilsētā– viņi vēlas saglabāt dabisku lauku vidi un priecājas par tiem cilvēkiem, kas to novērtē. Līva piebilst, ka to, kas šeit paveikts, vislabāk saprot un novērtē tie, kuri paši kaut ko dara.
Ideju par vasaras kafejnīcu Līva sākusi īstenot pirms trim gadiem, kad gaidījusi trešo bērniņu. Viss tiek darīts pašu spēkiem un ar lielu ģimenes atbalstu. «Mums ir palīgi, bet idejas ir mūsējās. Vīrs daudz dara, pati krāsoju mājiņu un esmu piedalījusies pilnīgi visos procesos– varu pateikt, kur ir ievilkta elektrība, kā te ir rakts un laukums veidots,» stāsta uzņēmēja. Namiņš tapis no tā, kas palicis pāri, būvējot ģimenes māju, piemēram, logi ir no pašu vecās mājas, bet dēļu apšuvums tāds pats kā mājai. Viss tapis pašu rokām.
Ļoti daudz palīdz vecāki: tētis gādā, lai viss ir vienmēr nopļauts, bet mamma rūpējas par puķēm, lai tās būtu uzčubinātas. Viņa arī Užavas svētkos palīdzējusi tirgoties. «Ģimenē ir spēks, kopā visu noorganizēsim,» teic Līva, piebilstot, ka ļoti lielu atbalstu un sirsnību saņem arī no vietējiem cilvēkiem, uzņēmējiem, kaimiņiem, pašvaldības. Arī Užavas alus darītava ir ļoti pretimnākoša ar inventāru.
«Man visvairāk patīk šeit vakaros, kad saule dodas uz rietu– ļoti skaisti caur kokiem spīd. Tad liekas, ka acīm ir uzlikts kāds filtrs– nevar būt tik labi,» stāsta Līva. Uz sakopto teritoriju labprāt nākot spēlēties arī vietējie bērni. «Un es arī neaizliedzu, kamēr bērni ir pieklājīgi un nedara muļķības,» teic uzņēmēja.
Pankūkas– īsti latvisks ēdiens
Līva stāsta, ka pirmajā sezonā ar darbiem neveicies tik raiti, cik gribējies, tāpēc kafejnīcu izdevies atklāt tikai augusta sākumā. Jūnijā un jūlijā bijuši lieliski laikapstākļi, bet dienu pirms atklāšanas uzņēmēju pārsteigušas lietusgāzes un birstošas koka lapas. «Bet atklāšanā laiks pažēloja mūs un norimās. Atvēršanas pasākums izdevās,» stāsta Līva.
Pirmdienās un otrdienās kafejnīca ir ciet, bet pārējās dienās labprāt sagaida klientus, kas pārsvarā ir garāmbraucošie uz jūru– gan Latvijas iedzīvotāji, gan mūsu valsts viesi. Daudzi tūristi brauc ar velosipēdiem, citi iet kājām Jūrtakas maršrutu, kas ved cauri Užavai. Baudīt ēdienus nāk arī vietējie jaunieši, zemnieki, apkārt esošo naktsmītņu klienti. Kafejnīcas specializācija ir svaigi ceptas pankūciņas. Sākuši ar mazajām– panna savulaik pirkta pašiem, lai cienātu bērnus dzimšanas dienā, bet galu galā izdomājuši to izmantot šeit. «Šogad sākām cept lielās, pildītās pankūkas, par ko daudzi ir sajūsmā. Mēs tās taisām kā brangu paēdienu. Pankūku es uzskatu par īsti latvisku ēdienu. Lai arī tā ir visā pasaulē, latviešiem pankūkas ir bērnības garša,» teic Līva.
Pašvaldības uzrunāta, viņa piekritusi iesaistīties Mājas kafejnīcu dienās 19. augustā, kā vienīgā pārstāvot Užavu. Viņasprāt, Užavā ir viss atpūtai nepieciešamais– jūra, kur paēst, kur nakšņot, turklāt nav tik dārgi kā, piemēram, Pāvilostā.
Strādā vietējās jaunietes
Strādāt kafejnīcā Līvai palīdz vietējās skolnieces, kurām pārsvarā šī ir pirmā darbavieta. Otro gadu uzņēmēja jaunietes nodarbina ar Ventspils novada jauniešu nodarbinātības programmas atbalstu– pašvaldība sedz darba algu, bet uzņēmēja nomaksā nodokļus.
Pērn, kad uzņēmējai sanācis arī diezgan daudz pašai strādāt kopā ar mazulīti, sanācis piedzīvot izdegšanu. Bērni vairāk slimojuši, un meitas slimības dēļ nācies sezonu pabeigt ātrāk. «Šogad nosolījos, ka vairāk paļaušos uz meitenēm, kas strādā,» saka uzņēmēja.
Dienās, kad klientu ir mazāk un rokas nolaižas, palīdz katrs mazākais uzmundrinājums vai feisbukā nospiestais patīk īkšķītis. Iepriecinājis arī pērn no pagasta pārvaldes saņēmtais apbalvojums.
«Vienmēr pirmais jautājums ir– kā tu tiec galā? Netieku jau– visu laiku kāda no jomām cieš. Mēģinu visu laiku balansēt. Sev esmu nosolījusies veltīt vairāk laika ģimenei, kamēr bērni ir mazi un vīrs ir prom jūrā,» saka Līva.
Plānos– noliktava un trauku mašīna
Pagājušajā gadā sākuši kafejnīcā piedāvāt kokteiļus. Lai atvieglotu darbu, šogad iegādājušies ledus mašīnu. Tagad top jauna noliktava, uz kurieni no vecāku garāžas varēs pārvietot saldētavas produktu uzglabāšanai. Ar novada pašvaldības konkursa Solis atbalstu plānots iegādāties trauku mazgājamo mašīnu, lai traukus nevajadzētu katru dienu vakarā vest uz mājām, lai no rīta nomazgātus vestu atpakaļ.
Uzņēmēja domājusi arī par pasākumu rīkošanu, jo vieta ir tam pateicīga, taču, kamēr bērni vēl mazi, šis plāns nav īstenots. Saprotot, ka ēdiena dēļ diez vai kāds speciāli brauks uz šejieni, Līva plāno paplašināt aktivitāšu piedāvājumu bērniem. «Ja bērniem būs, ko darīt, tad arī vecāki brauks,» pārliecināta ir uzņēmēja.
Vaicāta par sadarbību ar dažādām kontrolējošajām institūcijām, Līva saka: «Daudzi cilvēki īstenībā baidās kaut ko uzsākt, jo liekas– ir tik sarežģīti ar valsts institūcijām. Bet man gribētos teikt, ka arī tas ir mainījies. Valsts institūcijas arī ir palikušas cilvēcīgākas. Ja mēs esam godīgi un nedarām neko tādu, par ko būtu kauns, tad arī viņi ir pretimnākoši. Visu paskaidro. Es pat viņus ļoti katru gadu gaidu, lai zinātu, ka daru visu pareizi.»
Komentāri (0)