Par nesamērīgo elektrības sadales tarifu pieaugumu, Latvijas gatavību reaģēt dabas stihiju gadījumā, Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem skolu tīkla reformai, Saūda Arābijā notikušo Ukrainas miera samitu un citiem aktuālajiem tematiem uz sarunu aicinājām partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētāju AIVARU LEMBERGU.
Klimata pārmaiņas ir viena no karstākajām tēmām Eiropā. Līdz ar pēdējo dabas stihiju tā aktualizējusies arī Latvijā. Vai Latvija ir gatava tam, ka šādas vētras notiks arvien biežāk, jo Valsts prezidents saka, ka mūsu krīzes menedžments nestrādā?
– Mēģināšu atbildēt ļoti īsi. Es atceros, ka pirms divdesmit diviem ar pusi tūkstošiem gadu pasaules okeāna līmenis bija par 125 metriem zemāks, jo kontinentus klāja trīs kilometrus biezs ledus slānis, un es atceros, kā tas nokusa. Ar to es gribu teikt, ka klimats mainās visu laiku un saistīt to tikai ar cilvēka darbību, lai arī es atceros to laiku, ir bērnišķīgi un neprofesionāli. Par to, ka cilvēks piesārņo dabu un tas ir ļoti kaitīgi, nav ne mazāko šaubu, bet par cilvēka ietekmi uz klimatu – tas nav tik vienkārši. Aiz tā visa ir jāredz bizness. Tie, kas ražo elektromobiļus, grib, lai tikai ar elektromobiļiem brauc. Tie, kas ražo vēja ģeneratorus, grib vēja ģeneratorus. Tie, kas ražo saules paneļus, grib saules paneļus. Aiz tā stāv milzīga nauda un cīņa. Visā pasaulē ne pirmo gadu notiek milzīgi mežu ugunsgrēki, kas izdala CO2. Vai tas ietekmē klimatu? It kā ietekmē. Vai esat manījuši, ka pasaule milzīgi koncentrētu resursus, lai ugunsgrēkus nodzēstu? Nē! Katrs pats cīnās. Viņiem neinteresē šis piesārņojums, jo tur nav biznesa. Vajadzētu būt tā – ja valsts nenodzēš meža ugunsgrēku un tas negatīvi ietekmē klimatu, tad tai valstij jāmaksā par klimata pārmaiņu. Bet tā nav.
Tādi notikumi kā Dobelē un Tērvetē ir reti. Pēdējie tiešām lielie orkāni bija 1967., 1968. un 2005. gadā, ko lielākā daļa no mums atceras, – tur bija 36 metri sekundē. Dobelē bija 33. Tur bija tornado, kas, salīdzinot ar Ameriku, nav liels, tomēr noposta. Reaģēšana ir cits jautājums. Latvija galīgi tam nav gatava. Sarkanais brīdinājums no hidrometeoroloģiskā dienesta tika izsludināts, kad viss jau bija noticis. Mana pieredze rāda, ka nekad nav bijis brīdinājums. 2005. gadā arī nebija. Mēs rīkojāmies pēc fakta. Reaģējot uz šādiem postījumiem, kā bija Dobelē, tradicionālās pieejas – iepirkuma procedūras utt. – nestrādā. Ja cilvēkam ir caurs jumts, viņam tas jāremontē momentā. Latvija nav gatava strādāt ārkārtas režīmā. Kučinskis, kurš kā iekšlietu ministrs atbild par glābšanas dienestu, pat neaizbrauca paskatīties. Zelenskis brauc uz fronti, bet šis zaķpastala guļ siltā gultā droši vien kaut kur Valmieras pusē. Ne mana cūka, ne mana druva. Te ir daudz aspektu. Bet klimats uz zemeslodes, kurai ir četri miljardi gadu, mainās visu laiku.
Vai šādās situācijās, kad krusa ir bojājusi mājas un iedzīvi, visiem būtu jāsaņem valsts atbalsts?
– Visiem nemaz nevajag, tāpēc ka liela daļa ir apdrošinājuši īpašumu, bet to vajag ārkārtīgi īsā laikā fiksēt, apdrošinātājam vajag fiksāciju. Jāgaida apdrošinātājs, bet kad viņš atbrauks? Viņam jau nav tādu resursu. Ir jābūt speciālai kārtībai ārkārtas situācijā, kad ir jau iepriekš zināms, kā tas tiks fiksēts. Galvenais ir gala rezultāts. Ja cilvēkam ūdens veļas istabā, vispirms vajag palīdzēt noklāt jumtu ar pagaidu materiālu, un pēc tam jau tiks skaidrībā. Nofinansēt un tad skatīties, kas par to norēķināsies. Galvenais jautājums – vai primāri ir palīdzēt cilvēkam krīzes brīdī vai arī – kurš maksās? Tas būtu apmēram tas pats, ka cilvēks iekļuvis autoavārijā, viņam ir nāves briesmas un tagad viņu nemaz nevedīs uz reanimāciju, bet domās, kas to finansēs. Tāda pieeja nedrīkst būt. Primāra ir cilvēka bēda, nevis – kurš maksās.
Liela bēda ir arī jaunie elektrības rēķini. Vai politiķiem būtu jāiejaucas, ja reiz Regulators tarifus ir atzinis par ekonomiski pamatotiem?
– Rīta panorāmā paklausījos ekonomikas ministri Indriksoni. Nevarēju saprast – smieties vai raudāt. No ministres konteksta sanāca, ka tarifi pieauguši, jo tīklos esot elektroenerģijas zudumi. Pēkšņi izlasījusi vai viņai kāds pateicis. Fiziku nav mācījusies, un tagad tāda atklāsme. Pirmkārt, rēķins iedzīvotājiem ir pieaudzis vidēji par 450%. Inflācija pagājušajā gadā pieauga par 20%. 450% un 20%! Indriksone to grib norakstīt uz elektrības zudumiem pārvades tīklos. Absolūts blefs. Tam nav nekāda saprātīga izskaidrojuma. Sadales tīkliem jau nav tādu ārkārtas izmaksu. Piemēram, ja runājam par siltumu, tur apmēram 50% tarifa veido kurināmais. Ja šķelda maksāja 12 un pēc tam pēkšņi 36 eiro/m3 , tad šķelda velk līdzi to tarifu. Kas ir sadales tīkls? Tas sadala, pievada [elektrību]. Tur nekas nav mainījies. Tātad vairāk kā par tiem 20% pieaugt nevarēja, bet pieauga par 450%. Nekādas loģikas. Iedzīvotāju rēķinu milzīgo pieaugumu nosaka Sadales tīkla tarifs, pieslēgumu maksa un pieslēgtā jauda. Nākamais – kam pieder Sadales tīkls? Valstij, Ekonomikas ministrijas personā! Vai tas, ka īpašnieks maina tarifu, ir būtisks vai nebūtisks jautājums? Būtisks, jo tieši skar budžetu. Ekonomikas ministrija ir akceptējusi, ka iedzīvotājiem dzīvokļos rēķini par elektrību pieaug par 450%. Savukārt Regulatoram pēc būtības var iesmērēt praktiski jebko. Viņi gan saka, ka esot samazinājuši tarifu – vairāk nekā 100 miljoni esot bijuši lieko izdevumu. Bet, ja rēķins iedzīvotājiem pieaug par 450%, tad viņi ir atstājuši vēl kaudzi nevajadzīgu izdevumu. Šis gadījums parāda valdības absolūto nekompetenci un mazspēju. Ja mēs būtu Francija, visa tauta būtu ielās. Bet Latvijā ir citas tradīcijas – virtuvē papurpinās un maksās. Protams, var jau teikt, ka Sadales tīklam pagājušajā gadā bijuši 20 miljonu zaudējumi. Bet zaudējumi rodas ne tikai, kad ir mazi ieņēmumi, tie rodas arī tad, ja ir lieli izdevumi. Viņi ir monopols. Apstiprinot budžetu, ir jābūt augstai kompetencei – šajā gadījumā Ekonomikas ministrijai – un ārkārtīgi stingri jāgriež izmaksas katru gadu, tikai tad šo monopolu var noturēt kaut kādos rāmjos, jo viņiem ir tendence dzīvot maksimāli komfortabli un ērti.
Itālija nolēmusi bankām piemērot ievērojamu virspeļņas nodokli. Arī Latvija sāk to nopietni apsvērt. Vai atbalstāt tāda nodokļa ieviešanu Latvijā?
– Aiz visa atkal stāv ļoti skaists bizness. Ir izdarīts viss, lai cilvēks nevarētu norēķināties skaidrā naudā, lai visi norēķini notiktu caur banku, lai banka, uzliekot lielas komisijas maksājumiem, kāstu mums naudu un faktiski minimizētu kreditēšanu, kurā ir riski. Vienkārši slauc kā starpnieks visus, kas maksā rēķinus. Tas ir speciāli radīts, lai bankām būtu liela peļņa. Jāsāk ir ar kaut ko citu. Mums bankām ir monopolstāvoklis. Ir jāievieš regulācija. Es darītu tā: norēķinu sistēmu iedzīvotājiem par visa veida pakalpojumiem vajadzētu atdalīt no banku sektora. Tā kā Latvijā izveidojusies ļoti neveselīga banku situācija, valstij šajā procesā ir jāiejaucas. Cilvēkam interesē, lai viņš nemaksātu nesamērīgu komisiju. Banku darbībai ir jāpieiet pilnīgi no cita – klienta, patērētāja – aspekta. Faktiski man nav ne mazāko šaubu, ka viņi savā starpā ir noslēguši karteļa līgumu un tagad slauc visus – gan fiziskas, gan juridiskas personas –, un ar tautsaimniecības stimulēšanu absolūti nenodarbojas. Faktiski tādu pieeju ļoti nostimulēja diemžēl tad, kad bija Kučinska valdība, un Dana Reizniece-Ozola diemžēl bija finanšu ministre tajā laikā. Tam jāpieiet radikāli savādāk. Uzliks lielāku nodokli – viņi palielinās jums tarifu. Kāds jums labums no tā?
Izglītības ministrija nākusi klajā ar priekšlikumiem par skolu tīkla reformu, ko pašvaldību pārstāvji nodēvēja par «bēru dienu lauku reģioniem». Vai ir tik skarbi, un kā šis piedāvājums var ietekmēt Ventspils skolas?
– Mazliet statistikas. Latvijā iedzīvotāju skaits, lai arī nav bijis kara, samazinājies par vienu trešdaļu. Notiek Latvijas anoreksijas process, izņemot atsevišķas nelielas Pierīgas teritorijas. Loģiski, ka skolu tīkls, kāds bija uz 2,7 miljoniem iedzīvotāju, un skolu tīkls uz 1,8 miljoniem iedzīvotāju, ir milzīga starpība. Ņemsim kā piemēru Ventspils 3. vidusskolu, kas tagad ir pamatskola. Tur bija divas maiņas, skola bija pārpildīta. Tagad nav vidusskolas tāpēc, ka nav bērnu. Pie tam iedzīvotāju skaits mazākumtautību grupā ir samazinājies vairāk kā divas reizes. Latviešu skaits ir samazinājies daudz mazāk. Mazākumtautības skolas pirmās maina statusu. Ventspilī vairs nav 3. un 5. vidusskolas, jo nav skolēnu vidusskolas grupā. Tas ir objektīvs process, mēs piekārtojamies faktiskajam skolēnu skaitam. Bet šobrīd jau ir runa par to, ka, lūk, likvidējot skolas, uzlabosies izglītības kvalitāte, un ka, jo vairāk skolēnu klasē, jo labāki mācību rezultāti. Šo idiotismu mēs dzirdam no Izglītības un zinātnes ministrijas! Protams, no ekonomiskās efektivitātes viedokļa klases piepildījumam ir jābūt optimālam, bet viņi uzskata, ka visoptimālāk, ja klasē būs vairāk nekā 26 skolēnu. Taču ir sanitārās normas, minimālā norma ir 2 m2 uz skolēnu. Ja klasē ir 25 skolēni, mācību telpai jābūt vismaz 50 m2. Turklāt CO2 līmenim jābūt zem 1000 ppm. Mēs visās skolās uzlikām [gaisa kvalitātes mērītājus]. Līdz 1000 ppm ir OK. Ja ir virs 2000 ppm, iedegas sarkanā [lampiņa] – jāpārtrauc mācīšana. Ja saliksiet vairāk audzēkņu klasē, strauji pieaugs CO2 un bērni gulēs, būs kā apdullušas mušas. Lielākais skolēnu skaits, kas var būt klasē, – 26 skolēni, Ventspilī ir 6. vidusskolā. Visās pārējās vairāk par 24 nevar būt – klases nav tik lielas. Kučinska valdība noteica, ka 2028. gadā drīkstēs pastāvēt tikai vidusskolas, kur centralizētā eksāmena rezultāts nav zemāks par 60%. Švakākais rezultāts vienmēr ir matemātikā. Iepazinos ar statistiku par 2022. gada centralizētā eksāmena rezultātiem matemātikā. 30 vidusskolās no 281 ir virs 60%. Visās pārējās ir zem šī normatīva. Pie tam, jo tuvāk [augšgalam], jo mazāks skolēnu skaits. Labākais rezultāts ir Rīgas Tehniskās universitātes vidusskolai, kurā ir tikai 20 skolēnu. 2. vietā ir Rīgas 1. ģimnāzija, kurā eksāmenu kārtoja pāri par 180 skolēniem. Tam nav nekāda sakara ar to, cik skolēnu klasē. Visbeidzot – piemēram, bērns dzīvo Ugāles pagastā un grib mācīties vidusskolā. Lai aizbrauktu no Ugāles līdz Ventspilij, viņam vēl jānokļūst Ugālē. Ja dzīvo 10 kilometrus no Ugāles, ar ko viņš tur nokļūs? Kājām? Ar sabiedrisko transportu, kas tur neiet? Tas ir nāves spriedums Latvijai ārpus Lielrīgas.
Kā vērtējat Saūda Arābijā notikušo Ukrainas miera samitu? Vai ir pamats bažām, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus?
– Ventas Balsī man jautāja par Ukrainas karu. Tas bija 2022. gada marts, karš tikko bija sācies. Pirmais, ko teicu,– [vajadzīgas] miera sarunas. Tad mani norēja, kāpēc es runāju par miera sarunām – ka tikai karš vedīs pie miera. Šajā samitā piedalījās vairāk nekā 40 valstis. Man ir prieks, ka ne tikai Romas pāvests runāja par mieru un sarunām, bet jau vairāk nekā 40 valstis. Saūda Arābijā formulēja bāzi, kāds varētu būt miera sarunu pamats. Tāds bija rezultāts, kaut gan kopējs dokuments netika pieņemts. Bet tas, ka civilizācija jau kolektīvi virzās uz to, ka karam jāpieliek punkts un jānoformulē miera iznākums, un kā to sasniegt, ir pozitīvs signāls. Mani atkal nories, ka es esmu par sarunām, bet es neesmu vientuļš. Ne tikai Romas pāvests tāpat domā, bet vairāk nekā 40 valstis, ieskaitot ASV, Ķīnu, Brazīliju, Indiju un daudzas citas. Nekā labāka par miera sarunām nevar būt. Kamēr sarunu nav, tikmēr diemžēl notiek karš. Par atomieročiem – es domāju, ka šobrīd civilizācija ir vistuvāk pasaules kodolkaram kā jebkad un kodolkara draudi pieaug ar katru dienu, un Latvija diemžēl nebūs vientuļa sala, ja šāds kodolkarš izraisīsies. Tas, ka Krievija jau ne pirmo reizi Medvedeva personā runā par kodolieroču pielietošanu, protams, ir ļoti slikti, un tur vinnētāju nebūs, bet es domāju, ka vienā brīdī tas var notikt. Man tas nebūs pārsteigums.
Kā jums pagāja šī vasara?
– Mocījos ar roku, nevarēju peldēt.
Vai makšķerēt sanāca?
– Makšķerēt arī nevar. Kaut kas jāuzliek uz āķa vai vizulis jāuzliek, jānoņem. Ja tu noķer zivi, tev viņa jāpaņem. Tagad jau kaut ko daudzmaz varu, bet divus mēnešus tas man tādu zīmogu uzlika. Protams, tas viss ir sīkums. Es vienmēr priecājos par vasaru. Tagad priecājos, ka kolosāli zied hortenzijas, visādas rudens puķes. Ir sēnes, un baravikas mežā var griezt ar vienu roku, nekādas vainas. Es katru gadalaiku baudu ar pilnu krūti. Tagad visnepacietīgāk gaidu, kad decembrī aizsals Venta.
Intervija notika 2023. gada 10. augustā.
Komentāri (18)
Galvenais, ka vārds un uzvārds ar lielajiem burtiem. VB pat neprot nolīdzināt teksta malas vienā rindā.
Kas ir šis mazpilsētas domes deputātelis,grupējuma,kuru par partiju paši piereģistrējuši,barvedis?
Vai nevarētu būt tā,ka tas ir vienkārši kriminālnoziedznieks,pirmajā līmenī jau notiesāts par sevišķi bīstamu noziegumu veikšanu?
Par komūnistu būšanām nemaz nepieminot...
Un kas viņš tāds ir,ka viņa viedoklis par gandrīz vai globāliem jautājumiem būtu popularizējams plašsaziņas līdzekļos?
Kad būsiet kādā darbā, pilsētā tik daudz paveicis, tad arī jūsu viedoklis būs interesants citiem
Le tig būt taisities apakaļ uz Čokk.Un tur ar palikt.Pavissam,le zinat.
Jūs ,dirsēji, atcerēties ,kāda bija Ventspils 80 gados ?Kāda tā izskatās tagad ? Apdirst ir viegli , bet vajag mazliet padomāt un analizēt, ja ir smadzenes un kaut kāds QK līmenis. To kāda izskatās Ventspils , varēja izveidot komanda , ko vadīja šis cilvēks ar domāšanu nākotnē. Jā , viņam bija kļūdas, bet viņam bija vēlme, lai mēs izskatoties un dzīvotu labākajos apstākļos.Man ir jautājums dirsējiem-ko tu( sp. ar mazo burtu) esi izdarījis pilsētas labā ?Vai spļāvienus, papīra gabalus , izsmēķus esi iemetis vienmēr atkrituma urnā ?
Zini, kāda sajūta ir, kad pirms gadiem 20, līdz šim nekas nav mainījies, tev iebraucēji jautā uz ielas - "Kādēļ jums tiks nesakopta Vecpilsēta?" Atlika tikai noplātīt rokas, tas notika pie pienotavas drupām, kas stāv, stāv...Pastaigā pa vecpilsētu!!!!!!!!!!
Akai- bet Tu pastaigā pa Rīgu! Vai pabraukā! Ja nebaidīsies salauzt kājas sev vai riteni mašīnai! Par pienotavu- tās grausts pieder pašvaldībai vai Lembergam? Gan jau kādam grābējam, kurš grāba ko vien var sagrābt un pēcāk nezin, ko ar to visu iesākt!
Opapiņ, astoņdesmitajos gados Ventspils bija tieši tāda kā visas citas pilsētas Latvijas PSR, bet šodien lielākā daļa pilsētu ir tikpat vai pat labāk sakoptas un tur noteikti nav ne kripatiņas Lemberga nopelnu.
Gudrs cilvēks, labs ekonomists, ko nevar teikt par vairumu, padomju laika traktoristu līmeņa, komentētāju.
Stāvoklis valstī traģisks, gribētos teikt, bezcerīgs. Skumji, kādēļ tad tāda valsts vispār bija vajadzīga?
Vienu gan zinu droši, tāds mazs cerības stariņš sadzīvē- nākošajās pašvaldību vēlēšanās Lemberga kungs būs mērs. Vo ne, janis zvejnieks, analfabets, Ikskitis- planpratins?
To Opaps
Protams, ka atceros kāda bija Ventspils 80. Visa osta rūca, SVT dega gandrīz katru nedēļu, vannā gāju, kur vannas dibenu nevarēja redzēt. Nafta pumpēja ar gigavatu sūkņiem, kā zeme trīc, 2milj. tonnu mēnesī, kur bija 800 strādnieku. Tagad ja 100 var salasīt tad labi. Par pārējiem ostas uzņēmumiem paklusēšu. Un dzīvokļu privatizēšana? Visa Ventspils pavērtām mutēm gaidīja, kā beigsies Gorbuzovas tiesāšanās pret domi, kamēr sertifikātu cena uzskrēja debesīs.
A tagad mūsu pilsētu salīdzina ar Valmieru. Ja Valmierā būtu tāda osta tur ceļi būtu izklāti ar zelta klucīšiem.
A tagad pilsētā ar rītdienu no bezizejas lec Ventā," Nafta" tikmēr shēmoja, kamēr holandieši nopirka. Pus Ventspils zemes pieder svētmoceklim (reņķene tai skaitā).
Kāds kļūdas Opap attopies. Te personāžs spēlējās ar cilvēku likteņiem!
Tikai nevajag te uzzvelt vainu uz valsti.
"Es atceros, ka pirms divdesmit diviem ar pusi tūkstošiem gadu pasaules okeāna līmenis bija par 125 metriem zemāks, jo kontinentus klāja trīs kilometrus biezs ledus slānis, un es atceros, kā tas nokusa.
Ar to es gribu teikt, ka klimats mainās visu laiku un saistīt to tikai ar cilvēka darbību, lai arī es atceros to laiku, ir bērnišķīgi un neprofesionāli."
Kaščejs?
Opap,mans mammuks vel atceras kad bij Ventspils 40 gados :)))darit vinam nav ko $a vai ta un ir pie labs atmins,taka vi$ tev var viss smuk izklaret :)))A pa to kju limen smadzenes,labak uztraucies par sav :)))Nu ko var teikt pa pilsets sakoptib.Tad pat ka viss pilsets,kuram nav tads budzets un ost.$i cilvek komand ir zem si cilvek tupels un viniem nav nekad teiksan agrak bijus(to tev vaidzet zinat).Komandiers vienmer ir tikai domajs,ka sav labum gut un cilvekiem acs aizmalet ar baigo darbo$anos,vin laba :)))Paskaties vecpilseta,tur puss i palikus no 80 gadiem,tad kad es atceras.Pilset ar ritdien?vakaros iels tuk$,gandriz ka nabagmaja.Un pa to izdarisan pilsets laba :)))nu neviens nav bez grek,dro$ ka pats ari ir kad majs stur apcurajs un kad bonbong fantik nomets garam musarnikam :)))))
herberts,un ari cit,kam satrauc mans analfabetisms :)))man jus doms ir pie pakals :)))8 klass un fraks ir pabeidzs :)))Talaja 1982 gada,pirms latvies valods eksamen,skolotaj(sieviet labos gados un ar liels dzivs pieredz)Zvejniek,vai tu vidsskola ies,kad ir tav talakie dzivs plan?Uz ko es atbildej,ka ies macities frakene profesij.Vin saprat,ka sito frukt nav verts mocit :)))alfabet ir iemacijus un algs lapa ari maces parakstities :)))un ja kadreiz dzive gribes iet instituta,tad bus analfabetisms japaplasin pasam :))))Taka dzive, man nav bijs merks klut pa profesor vai pareizrakstitaj :)))tad es sav merk i dzive sasniedzs,domat ar galv un lab pelnit ar savam rokam.Neviss ka vienam otram pareizrakstitajam rokss aug no pakals :))))Un ja grib, pie to rok augsans no pakals apelet,tad rakst no sav vard un uzvard,ko mamms i devs pie dzimsans,lai ikskits savs fans vaiga zin :)))mosk kad grass atmetis :)))))))
Par ' Sadales Tīkls'' varētu piekrist bet mūsu vietējie pakalpojumu sniedzēji- vietējie monopolisti arī paaugstina cenas bet ne tik sāpīgi bet tomēr paaugstina. Un kam viņi pieder?.
Nevajag tagad nidēt pats liki ZZS balsot par Kariņu.
Kartejie komentar ir izdzest :))))))))))))))ikskis kantors rulle :)))))))))))))))))))))))
Vents bals zurnalistiem(ja tad vel ir palikus)muk atr no to lapel prom ja grib pelnit ar zurnalistik.Jus pas tad redz,ka tas lapels pardosan ir nokritusies zem majs pamatiem.Jabuve augsa i aviz,ko cilvek atkal pasutis un pirks.Sita lappel ir nolemt aizgajibai,kamer ikskits bus noteicejs :))))