Lembergs: Gar robežu būtu jābūvē nocietinājumi, kas var mūs reāli aizsargāt (VIDEO)

Partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs atbild uz lasītāju jautājumiem un mudina valdību risināt pārtikas cenu problēmu.

Nesenie notikumi Krievijā saasinājuši mūsu valsts drošības jautājumu. Kā vērtējat situāciju?

– Es biju slimnīcā un sekoju līdzi. Lai arī Vagner kolonna virzījās uz Maskavu, bija vairāki varianti. Viens – tiešām uz Maskavu, otrs – kādā frontes sektorā, uz Ukrainu, tad bija variants – Baltkrievija, bet bija arī variants – uz Latviju. Tur bija runa par 25 tūkstošiem vīru, tomēr tā kolonna tik liela nebija! Iedomājaties, ja 15 tūkstoši dumpinieku būtu pagriezušies Latvijas virzienā – ar tankiem, ar citu atbalsta tehniku!? Jūs dzirdējāt, ka Latvijā būtu bijusi izsludināta trauksme un mobilizācija, lai mūsu armija varētu aizšķērsot ceļu iespējamajiem iebrucējiem? Vai dzirdējāt ko tādu no mūsu armijas galvenā virspavēlnieka Egila Levita, no mūsu iekšlietu ministra? Ja dumpinieki būtu pagriezušies mūsu virzienā, viņi pēc 12 stundām būtu iesoļojuši Rīgā. Mierīgi! Un neviens viņus nebūtu aizturējis! Pēc būtības Latvija pacēla rokas un paļāvās dumpinieku izvēlei! Taču viņi joprojām jebkurā brīdī no Baltkrievijas var pagriezties uz Latviju. Lukašenko un Putins teiks – tie ir dumpinieki, mēs par viņiem neatbildam. Vai jums ir starpība, kas iekaro Latviju? Man nav. Kur ir NATO brigādes, kurām tagad būtu jābūt izvietotām gar Krievijas un Baltkrievijas robežu, lai aizsargātu mūs pret tādiem vai citādiem iebrucējiem? Mēs nebijām un neesam gatavi atvairīt uzbrukumu!

Ir pagājuši 32 gadi, kopš Latvijā runājam par robežu sakārtošanu. Vai tā ir izbūvēta? Nav! Nav izbūvēts pat žogs, nerunājot par ierakumiem, dzelzsbetona nostiprinājumiem, dotiem, dzotiem un tamlīdzīgiem elementiem. Ukrainā jau gadu un četrus mēnešus notiek karš, bet mūsu valsts iekšlietu ministrs Māris Kučinskis paziņo, ka žoga būvēšana pēdējo trīs gadu laikā nav notikusi, tā apturēta! Tās ir rūpes par drošību? Mums blakus dzīvo huligānu bars, bet viņi mierīgi paziņo, ka žoga otrā kārta tiks izbūvēta 2024. gadā. Trešajai un ceturtajai kārtai pat grafiks vēl neesot apstiprināts!

Levits stāsta, ka bijis Briselē un bijis Berlīnē, bet – kur ir pretraķešu aizsardzības sistēma, kur ir prettanku aizsardzības sistēma? Gar robežu būtu jābūvē nevis žogs, bet gan nocietinājumi, kas var mūs reāli aizsargāt. Pie tam ne tikai gar Krievijas un Baltkrievijas robežu, jo var notikt tā, ka pirmais trieciens ir Igaunijai un pēc tam pie mums nāk iekšā pa Tallinas–Rīgas šoseju. Vai tur ir kaut kas izdarīts, lai tādu scenāriju novērstu? Nekas nav izdarīts. Tukša muldēšana! Latvijā būtu jātur divīzija pie austrumu robežas un divas brigādes rezervē, kas aizsargā valsti no ziemeļiem un dienvidiem.

Latvijas armija arī šobrīd piedalās miera uzturēšanas misijās citviet pasaulē. Vai uzskatāt, ka pareizāk viņiem būtu palikt pie mums?

– Viņu skaits nav liels, turklāt tas vairo mūsu karavīru kaujas pieredzi. Un viens pieredzējis karavīrs ir desmit mazāk pieredzējušu vērts. Šajā ziņā dalība Irākas un Afganistānas misijās stiprināja Latvijas aizsardzību. Protams, tā bija cīņa drīzāk ar partizāniem un teroristiem, bet tā tik un tā ir pieredze. Taču, protams, šobrīd galvenā ir Latvija. Eksāmenu, kas bija Jāņos, Latvija nav izturējusi, un par šādu bezdarbību armijas galvenais virspavēlnieks Egils Levits būtu jātiesā par dzimtenes nodevību, jo nekas netika izdarīts, lai aizsargātu Latviju pret iespējamo dumpinieku iebrukumu.

Jūlija vidū Ventspils Augstskolā (VeA) sāksies jauno studentu uzņemšana. Liepājas Universitāte tiek pievienota Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Cik lielas ir Ventspils Augstskolas izredzes saglabāt autonomiju?

– Padomju laika Polittehniskajam institūtam, vēlākajai RTU bija filiāle Ventspilī. Tā ka augstskola ar filiāles statusu mums jau ir bijusi. Tas bija piedēklis; tur nebija pilns mācību cikls, nebija laboratoriju. Tāpēc mēs, nu jau pirms gandrīz 30 gadiem, virzījām jautājumu par augstskolas nodibināšanu Ventspilī, un 1997. gadā mums tas arī izdevās. Lai arī mūsu augstskola tika dibināta kā valsts augstskola, visu sākotnējo finansējumu deva Ventspils pilsētas dome. Esmu dziļi pārliecināts, ka, ja VeA pievienotu RTU vai Latvijas Universitātei, pēc būtības tas nozīmētu, ka augstāko izglītību Ventspilī iegūt vairs nevarētu. Filiāle – tas ir pārbaudīts, un tas ir ceļš uz nekurieni. Ventspilij līdz pēdējam elpas vilcienam ir jācīnās par to, lai mums būtu sava augstskola. Ja tās nebūtu, mums būtu daudz sarežģītāka situācija ar izglītotiem, tajā skaitā vadošiem, cilvēkiem, kadriem.

Neskatoties uz milzīgu emocionālo pacēlumu, Dziesmu un deju svētku dalībniekus apgrūtina sadzīviskas problēmas – garas rindas pēc ēdiena, aizliegums svētku teritorijā ienākt ar savu ūdeni u. tml. Kādas ir ziņas no ventspilniekiem?

– Šie nav pirmie, šie ir jau kādi trešie vai ceturtie Dziesmusvētki, kuru organizācija ir zem katras kritikas. Noskaņa ir ārkārtīgi pacilāta un tie patiešām ir svētki, bet līdz gājienam, kā man teica, vajadzēja gaidīt divas ar pusi stundas. Jūs domājat, ka tur bija tualetes? Nebija. Kad tovakar pēdējo reizi ieskatījos televizorā uz gājiena tiešraidi, bija septiņi! Gājienam bija jābeidzas trijos! Dziedātāji un dejotāji – tā ir ļoti organizēta publika. Disciplīna korī, dejā ir numur viens, bez tā nekas neskan un neviens deju solis nesanāk. Arī mēs Ventspilī esam organizējuši, piemēram, olimpiādi, kurā piedalījās 3 tūkstoši cilvēku. Ir svarīgi, lai gājiens ir iespējami kompakts, īss un – vienā elpas vilcienā! Ja iet pa divi, tas ir četras reizes ilgāk nekā tad, ja iet rindā pa astoņi! Arī attālums starp rindām. Tas viss veido kolonnas un gājiena ilgumu. Tiek domāts par publisko pusi – kā izskatīsies, bet par dalībniekiem nedomā. Arī ēdiena izsniegšanas punktu skaitam bija jābūt lielākam. To visu varēja paredzēt un nodrošināt. Tas viss rada rūgtumu un parāda, cik mazspējīga ir izpildvara, cik ļoti mazspējīga ir Kultūras ministrija un visi, kas to lietu organizē. Tas ir nožēlojami. Bet! Dziedātāji prot dziedāt, diriģenti prot diriģēt, dejotāji prot dejot un kolektīvu vadītāji prot to visu organizēt. Es esmu pārliecināts, ka šajā sadaļā viss ir visaugstākajā līmenī un mēs varam būt lepni, ka dzīvojam Latvijā, kurā notiek tādi svētki.

Vai arī pats kādreiz esat piedalījies Dziesmu un deju svētkos kā dalībnieks?

– Jā! Gan lielajos, gan skolēnu kā dejotājs. Zinu to sajūtu, kad ir pilnas tribīnes, ovācijas, mūzika un viss iznāk, pēc tam ir nogurums ar laimes sajūtu, ka publika un arī pats esi apmierināts.

Saskaņā ar jauno Pašvaldību likumu šobrīd visā Latvijā aktīvi tiek dibinātas iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Kāda ir Ventspils pieredze šajā jautājumā?

– Tas ir tāds nevajadzīgs Levita izdomājums. Tas vairāk attiecas uz novadiem, kas vēsturiski ir izveidojušies no pagastiem. Kādreiz katrā pagastā tika vēlēta sava vietējā vara. Uzsveru – vēlēta! Nav nekas pareizāks kā ar oficiālu kampaņu, vēlēšanu programmu, solījumiem un atskaitēm par padarīto ievēlēt savā pagastā trīs vai piecus deputātus. Tagad vēlētos pārstāvjus grib aizstāt ar, piedodiet, surogātu. Ja grib saikni starp iedzīvotājiem un varu, tam ir domātas vēlēšanas, kurās piedalās visi pilsoņi, kas grib, kas var būt vēlētāji un var būt arī pretendenti uz ievēlēšanu.

Aizvadītajā sestdienā par Latvijas prezidentu kļuva Edgars Rinkēvičs.

– Es uzmanīgi sekoju, ko aizvadītā mēneša laikā, kopš Rinkēvičs bija ievēlēts, bet nebija vēl amatā, teica sabiedrībai. Un jāsaka, ka viņa publiskā komunikācija ļoti precīzi atbilst mūsu valsts Satversmei. Levits pilnīgi ignorēja Satversmi, pārkāpa to un acīmredzami nesaprata prezidenta funkciju. Tas, protams, ir tikai viens mēnesis no četrdesmit deviņiem*. Kad Rinkēvičam provokatori uzdod jautājumus, kas skar izpildvaru, kas skar politisko procesu, tad viņš ļoti prot noairēt šos jautājumus, jo mūsu Satversme patiešām saka, ka prezidents nav politiski atbildīga persona. Negribu viņu pāragri slavēt, es vienkārši sekoju tam līdzi un saku – pagaidām ir labāk nekā paredzēju.

Robežas ir vaļā, cilvēki ceļo un ir neizpratnē par pārtikas cenām Latvijā, būtiski augstākām nekā citviet Eiropā.

– Latvija pievienojās eirozonai, un būtu normāli, ka inflācija Latvijā jeb cenu pieaugums būtu līdzīgs kā citviet eirozonā vidēji. Pērn Latvijā cenu pieaugums bija divas reizes straujāks nekā vidēji eirozonā. Kāpēc? Latvija pati neražo resursus, Latvija ir patērētājs. Tādām valstīm kā mēs pirmais uzdevums ir censties piekļūt lētiem resursiem. Par to cīnās visu pasaules valstu valdības, tāpēc savulaik lielvalstīm bija kolonijas, no kurām izveda izejvielas. Tā ir sistēmiska pieeja. Ja ir lēti resursi, ir zemāka pašizmaksa un lētāks un konkurētspējīgāks produkts. Latvijā valdība un pirmām kārtām jau Levits darīja visu iespējamo, lai mēs patērētu iespējami dārgus resursus. Piemēram, Vācijā pārtikas cenas ir būtiski zemākas nekā Latvijā. Atbildīga par to ir mūsu Konkurences padome un Nacionālās apvienības vadītā Ekonomikas ministrija. Nedaudz pārspīlējot, mums drīz būs tā, ka mēs lidosim ar lēto aviokompāniju vai brauksim ar Rail Baltica** uz Vāciju, pirksim tur produktus un dosimies atpakaļ. Risināt šo situāciju – tas, protams, šobrīd ir valdības un ne tikai valdības ļoti svarīgs uzdevums, jo milzīgi augstās cenas veikalos primāri šobrīd sit tieši par vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem un tiem, kuriem ģimenē ir vairāk bērnu nekā standarta gadījumā. Tā ir ļoti, ļoti liela problēma, bet... tauta visu pacieš.

Nupat nosvinēti Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja jaunās ēkas spāru svētki. Vai pilsētā tuvākajā laikā gaidāma vēl kādu nozīmīgu objektu atklāšana?

– Visi pabeigtie projekti – gan muzeja ēka, gan VIZIUM, gan Gāliņciema bibliotēka, kura drīz tiks atklāta, ir pamatā celtniecības dēļ aizkavējušies, seni projekti. Ventspilij ir enerģiskāk jāķeras pie modernizācijas. Mēs ļoti daudzos jautājumos savulaik bijām pirmie Latvijā, bet ir pagājuši 25, 20, 15, 10 gadi, un tajā laikā radītais prasa modernizāciju. Tas ir atslēgas vārds Ventspils nākotnei.

*Prezidentu Latvijā ievēl uz četriem gadiem.

** Rail Baltica – ātrvilciena maršruts, kuru plānots nodot ekspluatācijā 2026. gadā.