LLPA: Lielo pilsētu apvienošanai ar novadiem jānotiek bez spiediena no malas

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir paredzēts, ka Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij ir jāapvienojas ar kaimiņu novadiem 2029. gadā.

"Lielo pilsētu viedokļi arī ir dažādi. Ir pašvaldības, kuras saka, ka ar apkārt esošajiem novadiem var apvienoties ātri jau līdz 2025. gadam, citas pilsētas saka, ka vēl 2029. gadā būs jādomā, vai tas ir labi reģiona kopīgai attīstībai. Cik pilsētu, tik skatījumu, un tas izriet no dažādiem faktoriem," atzina Audzišs.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka LLPA biedri uzskata, ka šis jautājums ir jārisina, izejot nevis no tā, ka tas tiek uzspiests, bet tam jābūt izsvērtam - pusēm ir jārunā, jāsaredz tam jēgu, ieguvumus bez liela spiediena.

Savukārt jautāts, vai lielākā pretestība nav gaidāma tieši no pilsētām blakus esošo novadu pašvaldībām, LLPA izpilddirektors atzina, ka pašlaik tieši tā arī izskatās.

"Vienlaikus šis jautājums ir arī politizēts un saistīts arī ar politisko spēku, kas tajā brīdī konkrētajā pašvaldībā ir pie varas, jo šie jautājumi risinās deputātu un pašvaldības vadītāju līmenī. Cerams gan, ka tas varētu mainīties, jo ekonomiski pareizāk tomēr būtu skatīties uz reģionu kā vienotu lielāka apgabala attīstību," sacīja Audzišs.

Tādēļ LLPA arī pozitīvi vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (AS) iniciatīvu aktivizēt plānošanas reģionus, jo ir mērķtiecīgāk jāskatās, lai reģionu attīstības plānošana ir tuvāka reālajai dzīvei. Tādēļ ministra iniciatīva, veidot konventus, kuros tiek iesaistīti reģionu, ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, tāpat arī LLPA pārstāvis, un lai tā ir platforma, kurā tiekas un runā par konkrēto reģionu un tā attīstību, par ministriju iesaistīšanu, ir laba.

"Šāda temperatūras mērīšana vai indikāciju apkopošana ir ļoti svarīga, lai reģioni attīstītos pārdomāti un vienmērīgi. Es domāju, ka šādai viedokļu un pieredzes apmaiņai ir liela nozīme, vienlaikus ir jāatceras un jārespektē katras pašvaldības iniciatīvas un autonomās tiesības," sacīja Audzišs.

Viņš piebilda, ka Latvijas attīstībai ir jānorit vienmērīgi, balstoties tieši uz nacionālajiem attīstības centriem jeb lielajām pilsētām, kas ir jāveicina, izlīdzinot un veicinot vienmērīgu attīstību visā valstī.

Satversmes tiesa (ST) 2021. gadā atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas administratīvi teritoriālās reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā tagad ir paredzēts veicināt sadarbību starp Daugavpili un Augšdaugavas novadu, Jelgavu un Jelgavas novadu, Liepāju un Dienvidkurzemes novadu, Rēzekni un Rēzeknes novadu un Ventspili un Ventspils novadu, bet 2029. gadā pašvaldības iecerēts apvienot.