Intervija ar Edgaru Čeporjus. Ienesām domē jaunas vēsmas

Senāk viņa vārds vīdēja arī sporta ziņās par vieglatlētu un autobraucēju sasniegumiem. Pirms diviem gadiem uzņēmējs un sportists veiksmīgi debitēja politikā, saņemot vēlētāju atbalstu Ventspils pilsētas domes vēlēšanās. Deputāts domē pārstāv partiju Latvijas attīstībai, būdams politiskās organizācijas vietējās nodaļas biedrs.

Jūsu deputāta pilnvaru termiņš šajā pilsētas domes sasaukumā drīz būs jau pusē. Kā varat novērtēt savu darbu domē šajā laikā?

– Jāatceras, ka uzreiz pēc vēlēšanām es un otrs partijas Latvijas attīstībai deputāts Normunds Pūpols pilsētas domē automātiski nonācām opozīcijā, jo atteicāmies no individuālām pārrunām ar Latvijai un Ventspilij frakciju. Arī publiskajā telpā esam pieskaitīti opozīcijai, lai gan kāda var būt pozīcija un opozīcija pilsētas domē, ja mēs risinām galvenokārt saimnieciskus un lokālus jautājumus? Tomēr, ja jau tā ir sanācis, esam gatavi dzīvot ar uzskatu, ka jāstrādā opozīcijā. Apstāklī, ka domē 2021. gada vēlēšanās ir ievēlēti seši pārstāvji no citām partijām, es saskatu būtisku pavērsienu Ventspils pārvaldībā. Visai līdzīgais mandātu sadalījums domē starp Latvijai un Ventspilij un pārējiem politiskajiem spēkiem tomēr spiež Latvijai un Ventspilij vairāk rēķināties ar pārējiem deputātiem, pretējā gadījumā valdošās partijas ievēlētie deputāti nedrīkst ne slimot, ne doties atvaļinājumos, lai nodrošinātu nepieciešamo balsu skaitu lēmumu pieņemšanai. To lieliski parāda fakts, ka komisiju un komiteju sastāvos šajā sasaukumā ir plašāka pārstāvniecība. Piemēram, Ekonomikas un budžeta komisijā, kas manā ieskatā ir ļoti būtiska komisija, ņemot vērā izskatāmo jautājumu daudzumu un raksturu, opozīcija agrāk faktiski nebija pārstāvēta. Šobrīd šajā komisijā strādāju gan es, gan Ģirts Valdis Kristovskis, kurš iepriekšējā sasaukuma laikā, neskatoties uz lielu vēlmi strādāt šai komisijā, tās sastāvā tā arī netika iekļauts. Uzskatu, ka viens no pēdējo pilsētas domes vēlēšanu sasniegumiem ir tieši plašāka opozīcijas pārstāvniecība nozīmīgās komisijās un komitejās.

Vai uzskatāt to par jūsu partijas sasniegumu vēlēšanās?
– Tā domāt būtu iedomīgi. Tas ir vēlētāju sasniegums un griba. Bet tomēr ar mūsu partijas līdzdalību jaunas vēsmas pilsētas domē ir parādījušās.

Vai šo nepilnu divu gadu laikā ir mainījies jūsu priekšstats par to, kā strādā pilsētas dome?

– Pareizāk būtu teikt – nevis mainījies, bet radies. Agrāk man nebija padziļinātu zināšanu par to, kā tehniski strādā dome. Pirmais pusgads vai pat pirmie deviņi mēneši pagāja kā jaunā darbavietā, aptverot to, kā tiek sagatavota informācija, organizētas apspriešanas un beigās pieņemti domes lēmumi. Mana iepriekšējā pieredze bija niecīga – 2006. gadā es trīs mēnešus nostrādāju Investīciju nodaļā. Nepilno divu gadu laikā ir radusies sapratne par to, kā strādā komisijas, kas un kā sagatavo ziņojumus, kādi speciālisti to dara. Ko vēlos atzīmēt – esmu ievērojis, ka speciālisti, kuri gatavo ziņojumu, mēdz būt nepārliecināti, baidās kļūdīties un saņemt aizrādījumus. Reizēm cenšos ar saviem jautājumiem un komentāriem viņus atbalstīt. Tai pat laikā ir gadījumi, kad nesaņemu atbildes uz saviem jautājumiem vai saņemu izvairīgas atbildes, ko skaidroju ar savu piederību opozīcijas pusei

Kādās domes komitejās un komisijās strādājat?

– Bez Ekonomikas un budžeta komisijas es vēl strādāju Uzņēmējdarbības veicināšanas komisijā, Finanšu komitejā un Pilsētas attīstības jautājumu komitejā. Pieteicos darbam un tiku iekļauts tajās komisijās un komitejās, kuru jomās man ir darba pieredze un kur varu būt noderīgs. Piedaloties šajās komisijās un komitejās, man ir iespēja padziļināti iepazīties ar informāciju, kā arī sniegt komentārus par dažādiem jautājumiem, kas noved pie domes lēmumu pieņemšanas. Protams, man gribētos darboties visās komisijās un komitejās, bet tas nav iespējams, jo tādā gadījumā man vajadzētu strādāt domē pilnu slodzi.

Vai pilsētas domes darbs šajā sastāvā un ar esošo mandātu sadalījumu jūs apmierina?

– Domes lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, un nav svarīgi, kāds ir šis vairākums – septiņi pret pieciem, septiņi pret sešiem vai deviņi pret vienu. Mandātu sadalījumam izšķiroša loma bija agrākā posmā – gan ievēlot domes priekšsēdētāju, gan veidojot komisiju un komiteju sastāvus. Kā atceraties, pats pirmais jaunā sasaukuma pieņemtais lēmumus un Kārļa Vočtava balsojums tomēr pamatīgi iezīmēja to, kā strādāsim nākamos četrus gadus, un tas, protams, nevarēja apmierināt. Visi lēmumi iziet caur komisijām un komitejām un domes sēdē nonāk pēc to apspriešanas un diskusijām. Kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu – domes sēžu protokolos uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos gadījumus, kuros mūsu partijas deputāti ir balsojuši pret vai atturējušies. Un tas ir normāli, jo, kā jau teicu, mēs risinām pārsvarā saimnieciskus jautājumus, politisku jautājumu ir ļoti maz. Komiteju un komisiju veidošana bija politisks jautājums. Man ir grūti novērtēt katra komisijas locekļa politiskās simpātijas, taču varu pieļaut, ka vairums no viņiem atbalsta valdošo partiju.

Vai varat minēt domes lēmumus, kur balsojāt pret vai atturējāties?

– Viens no šādiem lēmumiem bija 2023. gada līdzdalības budžeta apstiprināšana. Man bija iebildumi pret šī budžeta veidošanas principiem. Par to es arī izteicos domes sēdē. Manā skatījumā, līdzdalības budžets ir jāveido patiešām no iedzīvotāju priekšlikumiem, nevis atbalstot atsevišķus projektus, kas pēc definīcijas ir jāfinansē no pašvaldības budžeta, nevis jānosauc par finansējumu no līdzdalības budžeta. Ideja par līdzdalības budžetu izklausās un izskatās labi, taču iznākums īsti neatspoguļo tās būtību.

Vai jūsu viedoklis, apspriežot jautājumus komisijās un komitejās, atspoguļojas domes gala lēmumos?

– Savu viedokli es visbiežāk paužu, uzdodot jautājumus un izsakot komentārus apspriešanā komisijās. Tas reti ietekmē domes lēmumprojektu. Vēlos atzīmēt, ka pilsētas domes speciālisti strādā ļoti labi un ziņojumi komisijai parasti ir labi sagatavoti. Tāpēc pēc būtības nav pamata celt lielus iebildumus un uzstāt uz lēmumprojekta maiņu. Šādos gadījumos, ja domas tomēr atšķiras, protams, izmantojam tiesības balsot pret vai atturēties. Tomēr viena jautājuma apspriešanā mans viedoklis pavisam noteikti tika ņemts vērā – apspriežot īres dzīvojamo māju jaunbūvju līdzfinansēšanas nolikumu. Nolikuma pirmā redakcija paredzēja, ka projekts var saņemt līdzfinansējumu ar nosacījumu, ka tajā ir ne mazāk kā 12 īres dzīvokļu. Uzņēmējdarbības veicināšanas komisijas sēdē es iesniedzu kolēģiem aprēķinus, lai pierādītu, ka 12 dzīvokļu nosacījums investoros radīs niecīgu vai nekādu interesi. Jaunajā nolikuma redakcijā minimālais dzīvokļu skaits, ko līdzfinansē pašvaldība, tika samazināts līdz 7. Ja šajā sasaukumā izdosies uzbūvēt vai uzsākt vismaz vienu jaunu daudzdzīvokļu māju, tas būs liels sasniegums!

Šis punkts bija arī jūsu priekšvēlēšanu programmā. Kas vēl ir izdevies šajos divos gados?
– Rakstot priekšvēlēšanu programmu, tiek pieņemts, ka partija rīkotos pēc šī plāna, ja pašvaldībā iegūtu vairākumu un vadītu pilsētas darbus. Kā zināms, mūsu partija neieguva vairākumu un nevada darbu pilsētā. Taču visi mūsu priekšlikumi un ieteikumi ikdienas darbā šo nu jau gandrīz divu gadu laikā ir vērsti uz to, lai kaut daļēji izpildītu savus priekšvēlēšanu solījumus. Skaidrs, ka galvenos pašvaldības darba virzienus un dienas kārtību nenosakām mēs, taču nevar teikt, ka mums nekas nav izdevies – domes darba kārtībā ir bijuši jautājumi par faktiski visām mūsu programmā ietvertajām jomām, un tos arī ne tikai esam atbalstījuši, bet arī centušies pilnveidot ar saviem viedokļiem un komentāriem.

Jūsu priekšvēlēšanu programmā ir ne mazums solījumu, kurus faktiski jau sen īsteno esošā pašvaldības vadība.

– Jā, protams. Pilsēta dzīvoja un dzīvos, un neviens politiskais spēks neatnāk tukšā vietā. Ja mūsu partija pilsētas domē būtu ieguvusi visus 13 mandātus, tas nenozīmētu, ka nākamajā dienā mēs sāktu visu darīt pretēji. Varbūt mainītos nianses. Problēmas medicīnā pilsētas un valsts līmenī ir un paliks. Tāpat sociālā joma, pilsētvide utt. Visticamāk, līdzīgas tendences atspoguļosies arī nākamo vēlēšanu priekšvēlēšanu programmās. Piekrītu, ka pašvaldība ar esošo vadību risina visas šīs problēmas, bet tas nenozīmē, ka par tām nav jārunā un risinājumi jādomā arī citiem politiskajiem spēkiem.

Ko jūs uzskatāt par Ventspils lielāko sasniegumu iepriekšējo domes sasaukumu darbībā, un kas, jūsuprāt, būtu jārisina šajā un nākamajos sasaukumos?

– Nevar noliegt, ka Ventspils ir sakopta, nevar noliegt, ka šeit ir attīstīta rūpniecība. Manā skatījumā, rūpniecības attīstība bija loģisks lēmums, ņemot vērā, ka vienmēr uz tranzīta rēķina dzīvot neizdosies. No otras puses, rūpniecības attīstība nebūtu bijusi iespējama bez tiem resursiem, ko pilsētai deva tranzīts deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā. Ienākumi, ko pilsēta saņēma no ostas un tranzīta, bija labs tramplīns attīstībai un transformācijai. Lielākajai daļai Latvijas pilsētu tādu iespēju nebija. Kas rada bažas? Tas, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs ir cilvēki, kuri baidās uzsākt biznesu Ventspilī. Es domāju, ka cilvēkus dara piesardzīgus tas, ka šeit 30 gadus nav mainījusies vara, un zināms viedoklis par to, kā notiek lietas Ventspilī. Nevar teikt, ka Ventspils ikdienā saņem daudz investīciju piedāvājumu.

Bet šajos 30 gados Ventspilī ir atvērti vairāk nekā 20 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kuriem, šķiet, netraucēja tas, ka nav mainījusies vara.

– Man ir tāda sajūta, ka uz šejieni atnāca tie, kuri tika individuāli uzrunāti un ar kuriem daudz tika strādāts, lai viņus ieinteresētu un pārliecinātu. Bet tādi, kuri paši meklē vietu savam biznesam, iet garām un izvēlas citas pilsētas. Turklāt mēs jau nezinām, cik ir tādu, kas pagāja garām. Manā skatījumā, ir neloģiski, ka šeit attīstās rūpniecība, bet neattīstās pakalpojumu centri. Piemēram, uz Ventspili varētu pārcelties uzņēmumu grāmatvedības, finanšu nodaļas, mārketinga nodaļas. Šo nozaru speciālisti var strādāt attālināti no saviem centrālajiem birojiem, viņi saņem labu atalgojumu un, dzīvojot Ventspilī, maksātu nodokļus pilsētas budžetā un veicinātu patēriņu. Šeit ir iespējas atpūsties un nodarboties ar sportu. Domāju, ka Ventspils varētu piesaistīt finanšu jomas un citu pakalpojumu speciālistus. Tiesa, ir viena problēma, ko visi zina – tas ir atbilstoša dzīvojamā fonda trūkums.

Priekšvēlēšanu informācijā ir norādītas vairākas jūsu darbavietas, tām tagad nākuši klāt deputāta pienākumi. Kā tiekat ar visu galā?

– Pašvaldības vēlēšanu gads man bija sarežģīts, daudz laika pavadīju darbos. Nācās kaut ko dzīvē pamainīt. Uzņēmumā N&J es vairs nestrādāju. AS Kurzemes radio un AS Latvijas mediji es strādāju uzņēmumu padomēs, kas pilda uzraugošās funkcijas un kam nav nepieciešama ikdienas klātbūtne. Mans pamatdarbs tagad ir uzņēmumā SIA DSG Karjeri, kas nodarbojas ar karjeru izstrādi, galvenokārt Vidzemē un Zemgalē. Veicu uzņēmuma administratīvo un finanšu pārvaldību. Parasti vienu dienu nedēļā strādāju Rīgā, piedaloties sapulcēs, un laiku pa laikam apbraukāju karjerus. Pārējo darbu veicu attālināti no Ventspils, ar ko vienlaikus pierādu, ka Ventspils var veidoties kā administratīvo pakalpojumu centrs.

Vai nākamajās vēlēšanās 2025. gadā atkal cīnīsieties par mandātu pilsētas domē?

– Pagaidām neesmu izlēmis un pat domājis par to, vēl priekšā ir divi gadi un šī sasaukuma darbs ir tikai pusē. Gribu saprast, ko vēlas pilsētas iedzīvotāji, un vai es varu dot kādu pienesumu. Man nav vēlmes par katru cenu pierādīt visiem, ka esmu visgrudrākais un vienīgais, kurš zina, kā pareizi jādara un kā pareizi jādzīvo. Ja es sapratīšu, ka tas vajadzīgs ne tikai man un ka es varu kaut ko sasniegt ne tikai viedokļa paušanas līmenī, tad neizslēdzu, ka piedalīšos arī nākamajās vēlēšanās.