Andim Zariņam vajadzēs strādāt par trim

Ventas Balss centās noskaidrot, kā politiķis plāno tikt galā ar visiem pienākumiem.

Nesen jūsu iepriekšējiem amatiem pievienojās vēl viens. Vai esat jau paguvis iepazīties ar jaunajiem kolēģiem brīvostas valdē?

– Daļēji attālināti, daļēji klātienes saziņā esmu iepazinies ar visiem tagadējiem Ventspils brīvostas valdes locekļiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paziņoja par nodomu nomainīt savu pārstāvi ostas valdē. Taču pagaidām tas nav noticis. Pagājušonedēļ tikos ar Ventspils ostas pārvaldnieka vietnieku Igoru Udodovu. Ar viņu apspriedām aktuālās lietas ostā, iepazinos ar Ventspils brīvostas pārvaldes, kur notiek arī valdes sēdes, personālu. Tuvākajā laikā plānoju iepazīties ar Ostas kapteiņa dienestu.

Iespējams, esat jau ieskicējis savu darbības lauku Ventspils ostas valdē?

– Precīzi vēl ne, bet viens no svarīgiem izaicinājumiem būs pāreja [ostas pārvaldīšanas modelī] no Ventspils brīvostas pārvaldes uz kapitālsabiedrību Ventas osta. Aktuāli ir arī vairāki attīstības projekti. Pagājušogad sākās perspektīvā Ziemeļu ostas projekta izvērtēšana – vai un kam tieši tā būtu piemērota. Pagājušajā gadā Ekonomikas ministrijas budžetā pat bija paredzēts finansējums šādam pētījumam. Diemžēl viss ievilkās un nauda palika neizlietota. Pētījumu paredzēts veikt visai Kurzemes piekrastei – bez lielajām Ventspils un Liepājas ostām tajā tiks iekļautas arī Pāvilosta, Kolka un Roja. Kā zināms, saistībā ar aktuālo situāciju enerģētikā parādās iespēja izmantot Ventspils ostu tādiem mērķiem, kādiem tā nekad agrāk nav izmantota – lai apkalpotu vēja elektrostacijas, kas plānotas Baltijas jūrā. Manā skatījumā, būtu vieglprātīgi palaist garām šo iespēju. Vēl jo vairāk – ņemot vērā, ka kaimiņu [Lietuvas] Klaipēdas osta aktīvi pēta, kā var pielāgot savus lielākos termināļus enerģētikas vajadzībām, tādējādi kompensējot zaudētās tranzīta kravas. Mūsu ostā šis potenciāls pagaidām nav izmantots. Vienam no galvenajiem pētījuma mērķiem ir jābūt, lai investoriem būtu skaidras ostas priekšrocības un trūkumi enerģētikas apkalpošanā, kā arī būtu priekšlikumi, kā novērst iespējamos trūkumus.

Ostu reformas pabeigšana paredz mainīt ostu pārvaldības modeli. Kā jūs vērtējat to, ka jaunajā modelī nav pārstāvēta pašvaldība, kuras teritorijā atrodas osta?

– Manā skatījumā, tas ir nepareizi. Ventspilī sankciju dēļ šīs pārmaiņas notika pārāk strauji un, iespējams, daudz kas nebija pārdomāts. Turpmāk pašvaldība varēs iekļauties kapitālsabiedrības Ventas osta sastāvā vai, ja pilsētai tas nebūs interesanti un saistoši, tad pašvaldība nepiedalīsies ostas pārvaldībā, taču tādā gadījumā būs jāatrisina jautājums par īpašumtiesību sadalījumu. Jaunajai ostas pārvaldības praksei jābūt taisnīgai, caurspīdīgai un visiem atklātai.

Ja pilsētas pašvaldībai jaunajā modelī tiks piedāvāta mazākuma daļa, kas nenodrošina reālu kontroli un iespējas ietekmēt ostas pārvaldīšanu, tad diez vai šis piedāvājums šķitīs interesants.

– Šai daļai ir jābūt atbilstīgai pilsētas pašvaldības īpašuma, kas nodots Ventspils brīvostas valdījumā, lielumam. Šobrīd par to nav pilnīgas skaidrības, jo daļa īpašuma ir iznomāta, daļa ir pārdota vai izpirkta, daļai apmaiņas rezultātā ir mainījies īpašnieks. Ceru, ka jaunajā pārvaldības struktūrā šis jautājums tiks sakārtots un tas vairs nebūs diskusiju objekts.

Vienā no pirmajiem komentāriem mūsu laikrakstā pēc jūsu apstiprināšanas Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā jūs starp svarīgākajām prioritātēm minējāt normāla dialoga izveidošanu starp pilsētu un ostu. Kādi ir jūsu priekšlikumi šī dialoga veidošanā?

– Nevaru runāt visas Ventspils brīvostas valdes vārdā. Bet, iekams nepiesēdīsimies pie viena sarunu galda, nekāda dialoga nebūs. Ir laiks aprakt kara cirvi, jo pilsētas ekonomika, kas ir daļa no visas valsts ekonomikas, tagad ir uz pauzes. Tas nav normāli. Investoriem, ņemot vērā situāciju ostā un pilsētā, diez vai Ventspils tagad ir prioritāte. Ir laiks pacelt ostas reputāciju, padarot to investoriem pievilcīgu. No tā ieguvēja būs ne tikai pilsēta, bet arī visa Latvijas tautsaimniecība kopumā. Tajā es saskatu vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem kā Ekonomikas ministrijas pārstāvim ostas valdē.

Ventspils ostas reputācijai nebija nekādas vainas, kamēr to, kā jūs zināt, nesabojāja Konservatīvās partijas politiķi.

– Attiecīgas personas tika iekļautas sankcijām pakļauto personu sarakstā, no tā arī viss sākās. Man grūti vērtēt, kas tur patiesībā notika, jo es tajā nepiedalījos. Tāpēc es negribētu apspriest šo jautājumu. Laiks ir pagājis, daudz ūdeņu aiztecējis, un tagad mums jāskatās uz priekšu, kā strādāt tālāk.

Jūs ne tikai pārstāvat Ekonomikas ministriju Ventspils brīvostas valdē, bet esat arī ministra padomnieks uzņēmējdarbības infrastruktūras jautājumos. Kā no šīm pozīcijām vērtējat to, ka jaunajā Ventspils ostas pārvaldības modelī vairs nav tādas pilsētai svarīgas funkcijas kā industriālo zonu attīstība brīvostas teritorijā?
– Kapitālsabiedrībai Ventas osta galu galā būs jāizlemj, vai Ventspils brīvosta paliks tagadējās robežās vai arī pilsēta izies ārpus ostas un savā teritorijā attīstīs rūpniecību. Tādā gadījumā brīvosta nodarbosies ar kravām un tranzītu, bet pilsēta – ar industriālajiem parkiem ap ostu, kuri arī piegādās kravas piestātnēm.

Vai jūs uzskatāt, ka ostai nav jānodarbojas ne ar industriālajiem projektiem, ne ar pilsētas ielu remontēšanu?

– To es neesmu teicis. Ostai ir savi pievedceļi. Šogad Ventspils brīvostas pārvalde jau apstiprinājusi Ostas ielas promenādes remonta projektu, un drīz sāksies darbi. Loģiski, ka pievedceļiem un visai infrastruktūrai ap ostu ir jāpaliek brīvostas pārvaldes uzraudzībā. Citādi – kā nokļūt ostā? Taču plašākā nozīmē rūpniecības un infrastruktūras attīstībai ir jābūt pilsētas rūpēm. Tas ir mans personiskais viedoklis. Ir jāsēžas pie galda un kopīgi jāapspriež, kāds uzņēmējdarbības infrastruktūras pārvaldības modelis ir izdevīgākais gan pilsētai, gan ostai, kurai teritorijai ir jāpieder ostai, bet kurai – pilsētai.

Vai jūs kā vietējais iedzīvotājs varētu uzņemties īpašu misiju šajā diskusijā?

– Ventspils ostas valdē ir pārstāvēts Ventspils pilsētas domes deputāts. Kas attiecas uz mani, es vēl neesmu piedalījies nevienā ostas valdes sēdē un neesmu paguvis apmeklēt pilsētas domi.
Jums kā enerģētiķim droši vien interesē Ventspils brīvostas projekti, kas saistīti ar ūdeņraža ražošanu un uzglabāšanu nākotnē.

– Šobrīd šīs tehnoloģijas vēl ir attīstības stadijā. Taču es domāju, ka tuvāko trīs četru gadu laikā Latvija var iegūt labas pozīcijas šajā jomā, pateicoties savām ģeoloģiskajām priekšrocībām. Mums ir unikāla Inčukalna gāzes krātuve un vēl vairākas vietas ar tādu pat poraino ģeoloģiju kā Inčukalnā. Tur var izveidot potenciālas ūdeņraža krātuves. Man šī tēma nav sveša. Brīvostas valdē strādāsim, lai attīstītu dažāda veida klasterus.

Kā jūs plānojat savas darba dienas un nedēļas, apvienojot trīs amatus?

– Nevienu brīdi neesmu šaubījies, ka viegli nebūs. Tas ir kardināls izaicinājums, un es to pieņēmu tikai tāpēc, ka Ventspils brīvostas valdē mans amats ir limitēts laikā – līdz šī gada beigām. Ņemot vērā to, ka ekonomikas ministra padomnieka amatā es strādāju uz pusslodzi, domāju, ka spēšu apvienot visus amatus. Taču ilgtermiņā es neredzu sevi trīs amatos. Godīgi sakot, piekritu Ventspils brīvostas valdes locekļa amatam, jo kā vietējais iedzīvotājs varu palīdzēt ostai. Man ir vieglāk nodot informāciju ministram un arī otrādi – no ministrijas ostas pārvaldei. Tas ir ciešāks kontakts nekā parasta elektroniskā pasta vēstuļu sarakste.

Jums ir arī novada domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumi. Varbūt līdz gada beigām nevarēsiet strādāt domē uz pilnu slodzi?

– Tajās dienās, kad man vajag būt ministrijā vai ostā, novada domē ņemšu brīvdienas vai izmantošu sava atvaļinājuma dienas. Nereti mani pienākumi Ekonomikas ministrijā un novada domē sakrīt, jo abās vietās risinu vienas un tās pašas jomas jautājumus.

Novada domē šobrīd notiek teritoriālās plānojuma apspriešana, no kā būs atkarīgs vēja parku projektu liktenis. Novada iedzīvotāji protestē pret šiem projektiem.

– Teritorijas plānojums joprojām ir atvērts. Ir noslēgusies trešās redakcijas sabiedriskā apspriešana, taču dome lēmumi vēl nav pieņēmusi. Nav izslēgts, ka būs vajadzīga arī ceturtā redakcija. Šeit saduras vēja parku atbalstītāju un pretinieku intereses – komersantu, kuri vēlas attīstīt savu biznesu, un iedzīvotāju, kuriem tas nepatīk. Pašvaldība un novada dome ir pa vidu, mēs esam sliktie gan vieniem, gan otriem.

Kā pusē esat jūs kā Ventspils novada iedzīvotājs?

– Es šobrīd negribētu spekulēt par šo jautājumu. Nekad neesmu ieņēmis ne vienas, ne otras puses pozīciju. Mums jāsaprot, ka, ja vēlamies būt enerģētiski neatkarīgi, tad vajag spert kādus soļus šajā virzienā. Nevaram visu laiku gaidīt, ka mums visu pienesīs gatavu uz paplātes, ja vēlamies būt saimnieki savā zemē.

Kā atrast kompromisu un aizstāvēt iedzīvotāju intereses?

– Par to daudz tiek runāts. Ministru kabinetam ir jāpieņem noteikumi, kas nosaka, kam un kādā apjomā kompensēt diskomfortu, ko rada vēja parku darbība. Kompensācijas visdrīzāk būs mērķētas pašvaldībām, kuras vairāk ir pakļautas vēja enerģētikas ietekmei.

Novada domē jūs atbildat par uzņēmējdarbību un attīstību. Vai varat minēt veiksmīgus projektus, kas realizēti ar jūsu personisko atbalstu?
– Šobrīd konkrētus piemērus nosaukt nevaru. Taču pašvaldībā finansējam projektu konkursu uzņēmējdarbībā un esam uzsākuši rīkot biznesa vēlās brokastis, kur savstarpēji tīkloties un uzzināt par jaunākajām valsts atbalsta programmām. Mēs esam priecīgi par katru veiksmīgu projektu, kas attīstās. Konsultējam uzņēmējus. Esam uzsākuši ciešāku sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Cik spējam, palīdzam mūsu uzņēmējiem.

Vai pats arī esat uzņēmējs? Gada ienākumu deklarācijā par 2022. gadu kā ienesīgākais jūsu ienākumu avots norādīts SIA Niedrāji. Vai tas ir jūsu uzņēmums?
– Nē. Man pieder nelieli meža īpašumi, ko esmu nodevis mežizstrādei. Deklarācijā ir norādīti ienākumi no man piederošā meža cirssmām un pārdošanas. Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi koksnes cena, tāpēc meža pārdošana izrādījās izdevīga. Visu informāciju jebkurš iedzīvotājs var pārbaudīt VID deklarācijās un UR datos.

Jums pieder arī zemesgabali Tārgales pagastā. Vai tie nav iznomāti vēja ģeneratoriem?

– Katram latvietim vajadzīgs savs stūrītis zemes, arī man tāds ir, bet nekas dižs, un šie mani zemesgabali ir pietiekami mazi pēc platības, lai spētu ieinteresēt vēja parku attīstītājus. Ventas Balss rakstīja, ka Zariņš ir liels zemes īpašnieks. Bet mana lauksaimniecības zeme nepārsniedz 10 hektāru platību. Uz manas zemes nav nevienas vēja turbīnas, par to katrs var pārliecināties publiski, savukārt apspriest kādu radinieku īpašumus nebūtu korekti viņu vietā. Mans pienākums ir būt atklātam pret iedzīvotājiem un atbildēt par savu rīcību – to darīšu arī turpmāk.