Kariņš: Skolotāju arodbiedrības nostājušās pozā

"Katru reizi, kad tiek runāts par pārmaiņām, pamatā visi, kas aktīvi iesaistās, pretojas ar rokām un kājām, kas ir Latvijā cilvēcīgi izprotams. Manā izpratnē skolotāju arodbiedrības nostājušās pozā: nekādas pārmaiņas, tik dodiet vairāk naudas. Tā ir viņu pieeja, kas, manuprāt, ir mazauglīga," sacīja Kariņš.

Viņš akcentēja, ka, lai varētu piešķirt papildu finansējumu, neko nemainot pašā sistēmā, varētu, piemēram, par dažiem procentpunktiem pacelt pievienotās vērtības nodokli, taču tad būtu plaši protesti kopumā sabiedrībā. Vieni it kā būtu apmierināti, bet sabiedrības vairākums - dziļi neapmierināts, prognozē premjers, uzsverot, ka šo nesaskata kā iespēju.

Otrs variants varētu būt naudu pārdalīt, proti, kādam to atņemt. "Tad, lūdzu, parādiet, īsti no kurienes lai atņemam! No aizsardzības? Šādos ģeopolitiskos apstākļos? No pensionāriem? No mediķiem? No policistiem? Nauda, kas tiek iekasēta nodokļos, nepazūd - tā pamatā tiek izmaksāta algās un pabalstos," pauda valdības vadītājs.

Kariņš uzsvēra, ka, lai atrisinātu situāciju, ir jānotiek divām lietām. Ministrija strādā pie plāna, kā uzlabot sistēmu, domājot par ieguvumiem jauniešiem, tikmēr līdztekus tam budžeta pozīcijas, kas nepildīsies, paliekot neizlietotiem līdzekļiem, nonāks uz valdības galda, kur varēs lemt par to pārdalīšanu prioritārajām nozarēm, tostarp izglītībai.

Valdības vadītājs neredz, kā pedagogu streiks varētu atrisināt situāciju. Tikai tāpēc, ka ir streiks, neradīsies vairāk naudas. Kariņš arī neplāno piedāvāt nodokļu pieaugumu, lai it kā vieglu roku atrisinātu vienu jautājumu, bet faktiski sagādātu jaunas problēmas.

Kā ziņots, 15. februārī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ar balsu vairākumu nolēma dot valdībai laiku līdz šodienai, 15. martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar protesta gājienu tiks sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Pēc LIZDA vadītājas Ingas Vanagas skaidrotā, pašlaik lielākā problēma ir, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem.

Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023. gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022. gada 1. septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023. gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025. gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Neskatoties uz to, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša bija publiski paudusi apņēmību LIZDA prasīto pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafiku apstiprināt valdības sēdē 14. martā, taču tas darba kārtībā netika iekļauts.