Intervija ar Gunti Blumbergu. Kapteinis tas pats, bet ar mums runā

Tikko esat atgriezies no sanāksmes, kurā tikās Kurzemes plānošanas reģiona domju pārstāvji. Kas uz sirds pašvaldībām šobrīd?

– Jā, tikko atgriezos no Aizputes. Piemēram, šodien runājām par to, ka beidzas Kurzemes deinstitucionalizācijas projekta finansējums, kas deva iespēju Kurzemes pašvaldībās nodrošināt jaunus sociālos pakalpojumus. Ventspilī tā rezultātā darbojas Cimdiņš – jaunā ēkā un ar jaunu piedāvājumu. Taču marta beigās šis projekts noslēdzas. Mums kopā ir jārisina tālāk, lai būtu finansējums arī uz priekšu. Pagaidām tā nav. Šodien ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni runājām arī par nepieciešamību aktīvi meklēt papildus naudu reģionu industriālo parku attīstībai, kuriem finansējums tiek plānots no Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļiem. Kopumā šim mērķim Latvija atvēlējusi 80 miljonus. No šī fonda faktiski pietiktu finansējuma tikai vienam projektam katrā reģionā. Tas nozīmē, ka mums ir jākonkurē ar Liepāju. Tādēļ kopā vēršamies ar vēstulēm pie ministrijām, lai finansējumu palielinātu līdz 140 miljoniem. Tas dotu iespēju pašvaldībām, kurām ir kapacitāte īstenot projektus, to arī izdarīt. Kopā ar Liepāju esam vērsušies pie finanšu ministra. Esam uzklausīti, bet Indriksones kundze līdz šim ir vienīgā, kas ne tikai uzklausījusi, bet arī reaģējusi, rakstiski paužot atbalstu mūsu rosinājumam meklēt papildu naudu.

Tas nozīmē, ka spējat būt dialogā ar jauno valdību? Nav noslēpums, ka iepriekšējos gadus Ventspils tika stigmatizēta.

– Nav jau tā, ka valdība ir jauna. Tajā ir liela daļa to pašu ministru, kas iepriekš – Indriksone, Vitenbergs, Rinkēvičs. Tāpat Ašeradens, Siliņa, Šmits, Mūrniece – visi bijuši iesaistīti valdošās koalīcijas darbā iepriekšējos četrus gadus. Vienlaikus, protams, ir papildinājums, piemēram, Sprindžuks, kas nāk no pašvaldībām, Meņģelsone no uzņēmēju vidus. Taču kapteinis ir tas pats! Kuluāros gan runā, ka komanda šoreiz esot labāka nekā iepriekšējā. Es varētu piekrist, jo šobrīd var sarunāties ar ministriem. Vienlaikus ir skaidrs, ka visiem šobrīd primārais ir budžeta pieņemšanu, un tādēļ pieļauju, ka pēc 8. marta komunikācijā varēs risināt arī citus aktuālus jautājumus. Bet, jā, šobrīd ministri runā, esam dialogā.

Ventspils vairs nav izstumtā?

– Mēs taču zinām, ka iepriekš tieši viena konkrēta partija izcēlās ar īpašu attieksmi pret Ventspili. Tā nāca ar tādu dīvainu uzstādījumu, kas viss, kas bijis līdz viņiem, ir bijis slikti un jānojauc. Varu minēt tikai dažus piemērus. Mūsu Ventspils lidosta! Tā uzcelta 1975. gadā, bet 1983. gadā politisku apsvērumu dēļ tika slēgta. 2000. gadā tās darbību atjaunojām, bet trīs gadus vēlāk uzbūvējām jaunu pasažieru termināli, degvielas uzpildes staciju. Ventspils lidlauks tika iezīmēts kā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks, nostiprinot tā statusu Ministru kabineta noteikumos. 2015. gadā tika noslēgts līgums starp Satiksmes ministriju, Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un SIA Ventspils lidosta par sabiedriski svarīgu funkciju atbalsta saistību uzlikšanu lidostai. Tajā tika paredzēts, ka no valsts un pašvaldības budžeta tiek piešķirts finansējums tās uzturēšanai, katra ministrija ik gadu budžetos iekļāva 20 tūkstošus, bet Ventspils pašvaldība – 30 tūkstošus eiro. Taču 2020. un 2021. gadā Satiksmes ministrija – un mēs zinām, kas bija ministrs –, neskatoties uz šo līgumu, Ventspils lidostai nav pārskaitījusi noteikto summu. Vai Satiksmes ministrijai 20 tūkstoši ir izšķiroši, vai tomēr politisks lēmums? Domāju, ka mēs saprotam, kā tas ir! Līdzīgs bija arī gadījums ar noslēgto līgumu starp Ventspils pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministriju par sporta infrastruktūru. Pēc divu pašvaldības opozīcijas politiķu iesnieguma, kas tika nosūtīts atbildīgajai Saeimas komisijai, lūdzot izvērtēt Ventspils sportam atvēlēto līdzekļu lietderīgu izmantošanu, veicot auditu, līgums tika no valsts puses vienpusēji lauzts. Taču, kas interesanti, iesniegums tika datēts ar 25. martu, bet līgumu lauza jau 27. martā. Lieki piebilst, ka audits un izvērtējums nav bijis līdz šai dienai. Ja apšaubīja peldbaseina nepieciešamību un tam piešķirto naudu novirzīja Rēzeknei, tad varēja vismaz atstāt ar līgumu noteikto finansējumu citām jau esošajām nacionālas nozīmes sporta bāzēm Ventspilī. Taču tā nenotika. Atkal viens likuma jeb līguma nepildīšanas piemērs no bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas. Ventspils brīvostas pārvaldei, saskaņā ar Saeimas pieņemto likumu, darbu vajadzēja beigt jau pagājušā gada 31. decembrī, taču tā aizvien darbojas, bet šī valdība likuma izmaiņas pieņēma tikai februāra sākumā. Vēl viens piemērs, kā var valdība neievērot likumu.

Taču sakāt, ka šobrīd ir cerīgāk, kā zinām Konservatīvie vairs nav pat parlamentā.

– Jā, vēlētāji šai naida politikai parādīja sarkano kartīti, tādēļ es ļoti ceru un, skatoties, kāds šobrīd ir valdības sastāvs, arī šķiet, ka nekas tāds vairs neatkārtosies, pat ja kapteinis ir tas pats. Taču problēmu es saskatu arī tajā, ka premjers ir arī koalīcijas vadītājs, kas nozīmē, ka ir izjaukts līdzsvars starp izpildvaru un parlamentu. Manā ieskatā, ja koalīcijas vadītājs būtu kāds cits, tad līdzsvars starp likumdevējvaru jeb Saeimu un izpildvaru – Ministru kabinetu – būtu labāks un spēka pozīcijas nenosvērtos tik ļoti izpildvaras pusē.

Un ar līdzsvaru starp valsti un pašvaldībām nodokļu ieņēmumu sadalē? Tas arī ir līdzsvars, par ko notiek nebeidzamā cīņa.

– Tas aizvien ir sāpīgais jautājums, jā. 2021. gadā valdība izmainīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju. Tie bija 92 miljoni mīnusā visām Latvijas pašvaldībām. Ventspilij tie bija 2 miljoni. Tas nozīmē, ka 2021. un 2022. gadā mēs zaudējām 4 miljonus. Uz priekšu skatoties, pašvaldību ieņēmumi ciparos varētu pieaugt, bet netiek pateikts, ka, salīdzinot ar pašvaldībām, valsts budžeta pieauguma līkne ir vēl straujāka. Tas nozīmē, ka iepriekšējā valdība līdz ar IIN proporciju izmaiņu paņēma nost pašvaldībām naudu.

Jaunais Pašvaldību likums nosaka arī jaunas autonomās funkcijas, kā ar to ietekmi uz budžetu nākotnē?

– Jā, patīk vai nepatīk, pašvaldībām no 2024. gada obligāti būs jānodrošina arī atskurbtuves. Tieši plānošanas reģionu sanāksmē nolasīju higiēnas noteikumus, kas attiecas uz atskurbtuvēm. Tie ir uz divām lapām, un tos īstenot, nodrošināt ir dārgi. Taču, nododot pašvaldībai kādu autonomo funkciju, līdzi jādod arī finansējums. To nosaka likums. Tāpat pašvaldībām ir obligāti jāveido sava policija, mums tā jau efektīvi strādā un jau gadiem veicam arī to, kas patiesībā būtu jādara valstij.

Asākās diskusijas valdībā šobrīd ir par finansējumu veselības nozarei, kādu paredzat ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Ventspilī?

– Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka vispārējās veselības aprūpes valdības finansējums, sākot ar 2022. gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd tas ir ap 3,8%. Lūk, jau atbilde, vai veselības ministres prasība pēc papildu naudas ir pamatota! Arī valdības deklarācijā pilnīgi skaidri ir uzrakstīts, ka turpinās palielināt finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai budžets būtu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, taču ir tikai 10,8%. Veselības ministre ir izteikusies, ka viņas prasība ir vismaz 120 miljoni, bet budžeta projektā piedāvā tikai 85,5 miljonus.

Gribat teikt, ka tiek ignorēts vēl viens likums?

– Jā, jo gaisu ļauj sajaukt pandēmijas laika papildu finansējums. Ir strīds par to, vai ir pildīts likums attiecībā uz procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas būtu jāatvēl veselības aprūpes nozarei. Faktiski ir tā, ka 2022. gadā piešķirtais papildu finansējums neparedzētiem izdevumiem aptuveni 300 miljonu apmērā arī būtu tas, kas nepieciešams šogad.

Ko tas nozīmē Ventspilij?

– Visticamāk, arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā mēs uz laiku iesaldēsim attīstības ieceres. Veselības komisijā jau skatījāmies to, kādas iekārtas pirkt, kādas nepirkt, jo ir skaidrs, ka visu, kas vajadzīgs, realizēt nevarēs. Mēs it kā esam izlēmuši, taču valsts budžets vēl nav apstiprināts, to sola 8. martā.

Attīstības projekti izklausās kā greznība, vai nav tā, ka valdības vadītāja uzstādījums ir nevis attīstīties, bet sarauties?

– Kad ieviesa tā sauktās Covid piemaksas, mediķi sāka saņemt kaut kādā mērā adekvātāku finansējumu, nekā bija pirms tam, un mēs taču nevaram tagad atalgojumu mediķiem samazināt, tas ir vismaz jānotur! Taču tajā pat laikā tarifi, ko valsts maksā par pakalpojumiem, nav pārskatīti, tie ir neatbilstoši tām izmaksām, kas slimnīcām ir šobrīd. Tādēļ ir pilnīgi skaidrs: tie, kas šobrīd gaidīja pusgadu uz valsts apmaksātu pakalpojumu, tagad gaidīs vēl ilgāk! Cietīs pacients.

Izskan apgalvojums, ka slimnīcas rindas veido mākslīgi, lai varētu piedāvāt maksas pakalpojumus valsts apmaksāto vietā.

– Tas ir izdevīgs lozungs, lai pateiktu, ka vispirms reformas, tad adekvātus tarifus un finansējumu nozarei. Vai ir iespējams ignorēt inflāciju? Vai varam atgriezt mediķu algas pirmspandēmijas līmenī? Man patīk šis skaļais vārds – reforma, bet pasaki, mīļais draugs, kādai tai jābūt? Kādreiz bija izstrādāts tā dēvētais māsterplāns, ko gan neapstiprināja. Tas noteica, ka Latvijā jābūt desmit daudzprofila reģionālām slimnīcām – septiņām reģionos un trim Rīgā. Mūsu iecere bija Talsi, Ventspils un Kuldīga, taču ar Kuldīgu vienoties neizdevās. Iespējams, ka šis varētu būt jautājums, pie kā atgriezties. Taču tad bez emocijām vajadzētu apsēsties kopā un to izlemt. To nav iespējams izdarīt, tikai pašvaldībām savstarpēji vienojoties, bez valsts iesaistes, jo – būsim reāli – tādu lēmumu nevar pieņemt pašvaldību politiķi, kuriem, piemēram, pēc tam pārmetīs, ka pie sava tuvinieka, kurš ievietots stacionārā, būs jābrauc uz blakus pilsētu. Protams, ka mēs nevaram katrā reģionā izveidot savus stradiņus un par šo ir jādomā, taču nevar būt arī tā, ka lauzta roka jārauc ieģipsēt uz Rīgu un tad pašam jādomā, kā tikt atpakaļ.

Tomēr, kamēr trūkst naudas, slimnīcās tiek izveidotas padomes, arī Ventspilī.

– Tāpēc, ka pašvaldības pilda likumus. Šādu kārtību Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā nosaka Publiskās personas pārvaldības likums. Publiskai personai piederošām kapitālsabiedrībām vajadzīga padome, ja iepriekšējā gada apgrozījums ir virs 21 miljoniem eiro un bilances kopsumma pārsniedz noteiktu summu. Mēs pēc šiem rādītājam ierindojamies starp lielajām kapitālsabiedrībām, kurām pēc likuma nepieciešama padome 3–7 locekļu sastāvā. Esam izvēlējušies teju minimālo locekļu skaitu – četrus, lai nesanāk tā, ka viens saslimst vai aizbrauc un tad padomes locekļi paliek viens pret vienu. Taču, ja jautātu man, es teiktu, ka tādas padomes būtu vajadzīgas tikai lielajām valsts slimnīcām, bet mums nav nepieciešama. Likums būtībā to uzspiež, kaut šo naudu varētu izlietot daudz lietderīgāk.

Ar ko draud beigties šis reformu ultimāts?

– Protams, pirmais, ko slimnīca būs spiesta atlikt, kā jau minēju, būs infrastruktūras uzlabojumi. Visticamāk, sadārdzināsies arī maksas pakalpojumi, un tas nozīmēs, ka cilvēki vienkārši neies pie ārsta, jo arī valsts apmaksātie pakalpojumi būs jāgaida ilgi. Taču Ventspils domes vadība, kā arī slimnīcas vadība veselības aprūpes nozares līmenī turpina aktīvi strādāt pie papildu valsts finansējuma piesaistes. Gan poliklīnika, gan slimnīca, neatkarīgi no valsts finansējuma, turpina darbu pie cilvēkresursu piesaistes, lai nodrošinātu gan valsts apmaksātus, gan maksas pakalpojumus. Taču vienlaikus ceram, ka arī valdība un tās kapteinis saprot situācijas nopietnību un papildu finansējums tiks piešķirts.