Ar latviešu dziesmusvētkiem sirdī

Ventspilī Momoka dzīvo un studē četrus mēnešus – kopš pagājušā gada oktobra. «Es vēlējos šo vienu gadu dzīvot Latvijā – tieši Dziesmu un Deju svētku dēļ,» atklāj Momoka. Otrs iemesls ir vēlme iegūt maģistra grādu. Interesējoties par studiju iespējām Latvijā, viņai bija iespēja izvēlēties starp Latvijas Universitāti un Ventspils Augstskolu. «Izvēlējos Ventspili, jo bija sajūta, ka Rīga nav mana pilsēta – tā man ir par lielu. Man patīk mazas pilsētas – vietas, kur nav daudz cilvēku.» Ventspilī viņa izbauda pastaigas gar jūru, mežā, pa Būšnieku ezera dabas taku. Momoka nāk no Okajamas – pilsētas, kas pēc iedzīvotāju skaita pielīdzināma Rīgai. Iepriekš studējusi universitātē Jokohamā – Japānas otrā lielākajā pilsētā ar vairāk nekā 3,7 miljoniem iedzīvotāju – un bieži viesojusies galvaspilsētā Tokijā. «Jokohamā vai Tokijā nav ļoti daudz dabas – ir tikai cilvēki, ēkas. Parki vairāk ir kā rotaļu laukumi. Latvieši ir daudz tuvāki dabai, tas man šeit ļoti patīk,» atzīst Momoka. Viņa ar interesi noskatījusies Ināras Kolmanes 2015. gada dokumentālo filmu Ručs un Norie, kurā Norie Tsuruta, antropoloģijas studente no Japānas, ierodas Latvijā ar mērķi šeit rakstīt maģistra darbu par suitu novadu un satiek suitu sievu Mariju Steimani, sauktu par Ruču. «Daži cilvēki Ventspilī man ir jautājuši, vai es neesmu Norie. Es patiešām esmu viņai mazliet līdzīga – gan pēc sejas, gan iekšējām sajūtām. Man patīk ne tikai latviešu tautasdziesmas, bet arī Latvijas lauki, un, skatoties filmu, es nedaudz apskaudu Norie par šo iespēju dzīvot laukos un satikt suitu vecmāmiņu,» atzīst Momoka.

«Japāņi, kuri mīl Latvijas kultūru, saka, ka mūsu tautām ir daudz kopīgu aspektu. Piemēram, mēs esam kautrīgi, ne tik atvērti. No personīgās pieredzes varu teikt, ka ir arī daudz atšķirīgu aspektu. Latvieši ir tiešāki. Un latvieši ir arī tuvāki dabai,» viņa saka un piebilst, ka gan latvieši, gan japāņi pieder augsta konteksta kultūrai (high-context culture – ang.), kur komunikācija ir ļoti saistīta ar sociālo kontekstu un kultūras kodiem –ārzemniekiem ir jāzina daudz fona informācijas par konkrēto valsti un tautu, lai veidotos laba komunikācija: «Šajā kontekstā mēs arī esam līdzīgi.»

Jokohamas Universitātē Momoka studējusi starpdisciplinārā bakalaura programmā, kas iekļauj kultūras vēsturi, socioloģiju un citas jomas. Savās bakalaura studijās viņa bija pievērsusies dažādu kultūru salīdzināšanai, akcentējot kora dziedāšanas tradīcijas un salīdzinot Japānas un Eiropas, īpaši Baltijas valstu un Latvijas koru kultūru. Kopš tā laika viņa ļoti iemīlējusi latviešu kora mūziku un Dziesmu un Deju svētku tradīciju. «2016. gadā es pētīju koru kultūru Eiropā. Internetā atradu, ka Baltijas valstīm ir izteikta koru dziedāšanas kultūra, Dziesmusvētki, kad daudz cilvēku vienlaikus kopā dzied dziesmas par savu tautu, zemi. Tas man bija ļoti pārsteidzoši. Fascinēja, ka arī padomju laikā latvieši turpināja šo tradīciju. Japānā nav tādas tradīcijas. Koru kultūra Japānā tika importēta no rietumvalstīm 19. gadsimtā, kora dziesmas pārsvarā dziedam vācu, angļu, latīņu vai franču valodās. Dažreiz arī japāņu dziesmas, tomēr kora dziedāšana japāņiem nav tradicionāli raksturīga – tas ir tāds rietumu kultūras koncepts,» skaidro Momoka.

Studiju laikā viņa sapratusi, ka vēlas pati braukt uz Latviju un piedalīties Dziesmu svētkos 2018. gadā. «Tokijā, kas ir netālu Jokohamas, kur tobrīd studēju, atradu kori Gaisma, kas dzied dziesmas latviešu valodā. Nolēmu kļūt par šī kora dalībnieci,lai man būtu iespēja pašai dziedāt Dziesmusvētkos, ne tikai piedalīties kā skatītājai,» atklāj Momoka. «Dziesmusvētkos es sajutu lielo cilvēku kopību, un šīs emocijas aizkustināja mani līdz sirds dziļumiem. Kopš tā laika es nolēmu, ka vēlos iepazīt un saprast Latviju vairāk un vairāk.» Japānas – Latvijas mūzikas asociācijas jauktais koris Gaisma dibināts 2009. gadā un divas reizes – 2013. un 2018. gadā – piedalījies Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Korī apvienojušies japāņi, kuri vai nu paši ir dzīvojuši Latvijā vai mācījušies latviešu valodu, vai kuriem vienkārši patīk dziedāt korī. Arī šobrīd koris Gaisma aktīvi, katru pirmdienu, Tokijā rīko mēģinājumus, gatavojoties Dziesmusvētkiem. Atrodoties Latvijā, Momoka kora mēģinājumos piedalās attālināti tiešsaistes platformā ZOOM. Savukārt mūsu pilsētā viņa pievienojusies jauktajam korim Ventspils, kura līmeni vērtē kā ļoti augstu. Momoka vēlas iepazīt arī citus šejienes kultūras aspektus, tāpēc ir apmeklējusi arī deju kolektīvu un pat lībiešu dziesmu ansambļa mēģinājumus, kā skatītāja bijusi daudzos koncertos gan Kultūras centrā, gan koncertzālē Latvija un citur. Īpaši spilgti viņai atmiņā palikuši mūzikas grupu Tautumeitas un Raxtu Raxti koncerti, kā arī folkmetāla grupas Skyforger uzstāšanās Džūkstē.

Ventspilī Momoka pavadīs vienu studiju gadu – līdz šovasar gaidāmajiem Dziesmusvētkiem. Kur tālāk vedīs viņas ceļš, pašlaik vēl droši nav zināms – viņa apsver iespēju nākotnē izveidot savu mazo uzņēmumu, kas būtu saistīts, piemēram, ar japāņu valodas mācīšanu, tulkošanu, mediju jomu vai tml. «Kamēr mana ģimene Japānā ir jauna, es vēlos dzīvot ārpus savas valsts, iepazīt dažādas valstis un dažādas kultūras, lai izpētītu un saprastu šo pasauli vairāk un vairāk. Man jau ir pieredze, dzīvojot Eiropā – varbūt nākotnē tas būs Āfrikas kontinents, Tuvie Austrumi vai Dienvidamerika. Iespējams, pieteikšos darbam kādā Japānas vēstniecībā citās valstīs. Bet es noteikti atgriezīšos Latvijā – uz dziesmusvētkiem,» sola Momoka.