Pilsētas pašvaldība palīdz bezdarbniekiem, kuri ilgstoši atrodas šajā statusā, atgriezties darba tirgū. Šogad turpinās sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšanai algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.
Motivē atgriezties darba tirgū
24Šomēnes Ventspils pilsētas domes administrācija parakstīja līgumu ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) par pasākuma veikšanu Ventspilī Algoti pagaidu sabiedriskie darbi šā gada pirmajā pusgadā. Pasākumā var piedalīties bezdarbnieki, kuri ne mazāk kā gadu nav bijuši darba attiecībās un nav bijuši pašnodarbinātie, nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Iesaistot ilgstošos bezdarbniekus pagaidu sabiedriskajos darbos, NVA kopīgi ar pašvaldībām mēģina palīdzēt atjaunot vai iegūt darba iemaņas un motivēt atgriezties darba tirgū.
Pasākums notiek katru gadu. Taču atšķirībā no pagājušā gada, kad tas tika finansēts no valsts pamatbudžeta, šogad bezdarbnieku pagaidu iekārtošanu darbā apmaksā Eiropas Sociālais fonds projektā Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem. Līgums ar pilsētas pašvaldību noslēgts no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, skaidro NVA Ventspils filiāles nodarbinātības organizatore Gita Dundure.
Pirmajā pusgadā Ventspilī pagaidu algotajos darbos piesaistīti 18 bezdarbnieki, pastāstīja Dundure. Bezdarbniekus iesaista algotajos darbos pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu. Ventspilī piesaistītie bezdarbnieki nodarbināti Komunālajā pārvaldē, Sociālajā dienestā, Piejūras brīvdabas muzejā, Izglītības pārvaldes bērnudārzos un skolās, Kultūras centrā. Iestādes bezdarbnieku nodrošina ar darbu piecas dienas nedēļā, katru darbdienu – sešas stundas. Katrs pasākuma dalībnieks algotajos darbos ir nodarbināts četrus mēnešus. Par katru nostrādāto mēnesi bezdarbnieks no NVA saņem 250 eiro, kurus neapliek ar nodokli. Ja algotajos darbos nodarbinātais bezdarbnieks saslimst, tad slimības laiku viņam neapmaksā, skaidro Dundure.
Bezdarbnieks var piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos vienu reizi gadā. Strādāt gribētāju parasti ir vairāk nekā subsidēto darbavietu. Kā pastāstīja Dundure, pilsētā un novadā savu rindu uz algotajām pagaidu darba vietām gaida apmēram 50 cilvēku. Nodarbinātības organizatore pretendentus raksturo dažādi. NVA pastāvīgo klientu, kuriem ilgstoši nav pastāvīga darba, vidējais vecums ir 50 – 60 gadi. Daži no viņiem gaida iespēju katru gadu piedalīties algotajos pagaidu darbos, bet pastāvīgu darbu nemeklē vai nevar to atrast dažādu iemeslu dēļ – traucē atkarības, ģimenes apstākļi vai lielais attālums no darba līdz dzīvesvietai. Lai gan pilsētā vienmēr ir dažādu darbavietu – gan kvalificētu, gan nekvalificētu – vakances, pastāvīgajiem NVA klientiem ir grūtības atrast pastāvīgu darbu – vai nu neatbilst kvalifikācija, vai viņus neapmierina atalgojums, piebilst Dundure.
Ir arī citi piemēri – bezdarbnieks iesaistās algotajos sabiedriskajos darbos, bet drīz vien atrod pastāvīgu darbu un pārtrauc savu dalību NVA pasākumā. Tomēr šādu piemēru nav daudz. Pēc Ventspils pilsētas domes Ekonomikas un iepirkumu nodaļas sniegtās informācijas, pagājušajā gadā organizētajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos Ventspilī piedalījās 64 cilvēki, un tikai viens no viņiem ir iekārtojies pastāvīgā darbā. Tajā pat laikā 23 dalībnieki tika izslēgti no pasākuma saistībā ar neierašanos darbā, bet trīs dalībnieki no pasākuma atteicās paši veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ. Pēc Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Aigo Gūtmaņa domām, šī ir tā bezdarbnieku daļa, kas diez vai kādreiz atgriezīsies pastāvīgā darbā – viņiem vienmēr traucēs kādi iemesli, bet galvenais no tiem – vienkārši nevēlēšanās strādāt.
Par pagaidu darbu veicējiem dažādas atsauksmes ir arī pašvaldības iestādēs, kas piedalās aktīvajā bezdarbnieku nodarbināšanā. Parasti bezdarbniekiem piedāvā sētnieku, telpu uzkopēju un citus palīgdarbus. Sociālās aprūpes nama Selga vadītāja Gundega Mekša uzsver, ka iestādei palīgi vienmēr ir nepieciešami – fiziskajos darbos un telpu uzkopšanā. Tāpēc sociālās aprūpes nams pastāvīgi vēršas ar pieprasījumiem NVA, lai piedalītos bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumā.
Pašlaik pansionātā Selga algotajos pagaidu darbos nodarbināti divi bezdarbnieki – kāds vīrietis palīdz veikt fiziskus darbus, piemēram, pacelt slimniekus vai nogādāt veļas mazgātavā lielos veļas saiņus, bet kāda sieviete uzkopj istabas un citas telpas. Vadītāja ir apmierināta ar savu palīgu darbu, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņi ne pirmo reizi ir nodarbināti sabiedriskajos darbos pansionātā. Gundega Mekša stāsta, ka ne visi bezdarbnieki piekrīt veikt sabiedriskos darbus pansionātā, kas atrodas pilsētas nomalē. Šeit nāk vieni un tie paši bezdarbnieki. «Mēs labi zinām viņus, bet viņi – mūs un savus darba pienākumus,» piebilst Mekša. Taču reizēm nākas kādu arī atbrīvot no darba atkarību vai citu disciplīnas pārkāpumu dēļ.
Algoto pagaidu sabiedrisko darbu pasākumos iesaistās arī Ventspils novada pašvaldība. Pēc NVA Ventspils filiāles sniegtās informācijas, šogad novada teritorijā , pagastu pārvaldēs algotajos pagaidu darbos iesaistījušies septiņi bezdarbnieki.
Komentāri (24)
Vai ir kāda jēga algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīt čigānus?
Pērn varēja vērot tos - gan tēviņus gan mātītes - knierējot zāli no bruģstarpām,nu galīgi garām...
Kāda ir minimālā alga LV?kādu jūs te atrakstat?varbūt paši ejat strādāt par tādu atalgojumu
Pašvaldība kropļo un DEGRADĒ darba tirgu šajā mazajā pilsētā, maksājot par darbu, kuru taču jāveic nopietni kā jebkuru, tik nelielu atlīdzību.
KAUNS, KAUNS, VENTSPILS PAŠVALDĪBAS IESTĀDĒM NAV!
Par 250 eur tam cilvēkam jāiet uz darbu, jāveic to, taču arī jāpaēd vismaz?
Cūkas.
Ja nebūtu pusalga, maksātu beidzot normālu tiem puķu stādītājiem, ar kuru tā lielas. Pie visām reklāmām varētu pielikt šilti "Uztaisījām skaistu Ventspili, bet strādniekiem nesamaksājām pat minimālo algu. Piesmējām.
Īsti nesaprotu, kāpēc šeit tiek meklēts kāds vainīgais un kāpēc tieši pašvaldība? Cik noprotu, tad šis ir valsts projekts, kurš tiek finansēts par Eiropas naudām un tiek realizēts visā valsts teritorijā nevis tikai Ventspilī un novadā. Protams, atlīdzība nav tā pati glaimojošākā, bet labāk kaut kas nekā nekas... Būtu labāk priecājušies, ka pašvaldība spēj atrast šiem bēdu brāļiem darba vietas!
Pašvaldībai jau tikai tik liela daļa, ka sadarbojas nodrošinot darba vietu. Apmaksu jau gan ne pašvaldība nosaka.
Un kā tas lūdzu kropļo darba tirgu, darba vietu nodrošināšana, lai cilvēki nesēdētu uz pabalstiem, ko maksā strādājošie?
Atbild Ekonomikas un iepirkumu nodaļa:
Labdien!
Atgriežoties vēsturē informējam, ka 2009. gada septembrī, lai mazinātu krīzes sociālās sekas un ietekmi uz darba tirgu, tika uzsākts speciāls plaša apjoma aktīvās darba tirgus politikas pasākums “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” ar mērķi aktivizēt bezdarbniekus, vienlaikus nodrošinot iztikas līdzekļus tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
Pasākuma “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” mērķis bija sniegt atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri nesaņēma bezdarbnieka pabalstu un nevararēja atgriezties darba tirgū jaunu darba vietu trūkuma dēļ, taču bija gatavi iesaistīties darba praktizēšanas pasākumā pašvaldībās, veicot sabiedrībai derīgus − fiziska rakstura un mazkvalificētus darbus, par to mēnesī saņemot stipendiju Ls 100 apmērā. Detalizētāku informācija par šo pasākumu varat atrast Labklājības ministrijas mājaslapā - https://www.lm.gov.lv/lv/algoti-pagaidu-sabiedriskie-darbi.
Laika gaitā pasākums tika pārsaukts par “Algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem” un iesaistīto dalībnieku atalgojums ir palielināts no 100Ls uz 250 EUR, savukārt mērķi palikuši nemainīgie – sniegt iespēju ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri vairs nesaņem bezdarbnieku pabalstu, iespēju iegūt un uzturēt darba iemaņas. Vēršam uzmanību, ka pasākums ar vienlīdzīgiem nosacījumiem tiek īstenots visā valsts teritorijā. 2023. gada pirmajā pusgadā pasākums tiek īstenots ESF projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001 ietvaros. Ar sīkāku informāciju par pasākumu varat iepazīties Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā - https://www.nva.gov.lv/lv/algoti-pagaidu-sabiedriskie-darbi.
Atlaist domes komisijās visus darbiniekus , un tad tos vai citus piesaistīt kā Algotus sabiedrisko darbu veicējus ! Bezdarba ir gana daudz ar tādu pat izglītību.
Rotācija vienmēr noder un līdzekļu ietaupījums.
Domes komisijās vai komitejās varēja pieteikties arī iedzīvotāji. Kāpēc tie jāatlaiž? labāk lai tikai deputāti?
kamēr būs pieprasījums, būs piedāvājums strādāt par 250
Ar ko motivē ar 250€? Tur jau pat par dzīvokli nav iespējams samaksāt.
Vidējais tirgus 200 + komunālie.
Arī minimālā alga nevar būt motivācija iet strādāt (vergot) - ja esi viens - nomaksājot nodokļus, samaksājot par īrēto dzīvokli 200+komunālie+telefona rēķins no algas atliek aptuveni zem 4euro/dienā.
Par tiem 4euro ir jāspēj veselīgi paēst, apģērbties un nokļūt uz darbu. Nokļūšanai uz dabu protams var izmantot kājas - bet, lai veiktu lielus gabalus ir nepieciešami kvalitatīvi apavi.
Ne visi dzīvo par tādu naudu īrētos dzīvokļos.
Uz darbu var tikt ne tikai ar auto vai kājām.Velosipēds labākais risinājums,lietotu var dabūt lēti,tik nevajag pirkt no čigāņiem.
ienākumu un dzīves līmeņi ir dažādi, tā pat kā zināšanas, pieredzes utt. Līdz ar to kādam šī summa ir uzrunājoša. Īpaši ilgstošiem bezdarbniekiem, kas, iespējams, dzīvo tikai uz pabalstu, kas, iespējams, ir pat mazāks.
Tas nu ir fakts, ka pilsētas domes pārstāvji atklāti ņirgājas par tiem darba darītājiem, kuri uztur pilsētu tīru un siltu.
Vareni tie 18 cilvēciņi, kuri spēj uzturēt pilsētu tīru un siltu :D Varbūt vajag mazliet pielietot pelēkās šūniņas pirms spied pa pogām?
Un pirmais darbs - sakopt Meža kapu teritoriju. Vakar tur biju, tāda netīrība, ka var redzēt, ka sen tur nekas nav darīts.
Saskaņā ar Ventspils valstspilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 7 ”Ventspils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” atbildīgā iestāde uztur kārtībā un tīra kapsētu teritoriju ārpus kapavietām, tas ir - iekšējo ceļu, koplietošanas laukumu tīrīšanu, kā arī veic ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu.
Savukārt kapavietu kopšana un uzturēšana kārtībā ir kapavietu uzturētāju pienākums, tādēļ aicinām kapavietu uzturētājus izturēties atbildīgi pret saviem pienākumiem un sakopt savā atbildībā esošās kapavietas, kā arī savāktos kapu bioloģiskos atkritumus, kā koku lapas un zarus nenovietot uz taciņām, bet utilizēt atkritumu konteineros, kas parocīgi ir izvietoti pie vārtiņiem ārpus kapu teritorijas.
Gadījumā ja ir pretenzijas par teritorijas kopšanu Meža kapos, lūdzam sazināties ar Ventspils Komunālo pārvaldi pa tālruni 63624269, lai norādītu, par kuru zonu tieši ir runa un kopīgi to apsekotu.
Komunālai pārvaldei
Kas tādā gadījumā apkopj kapavietas žīdu kapos?Vai pašu žīdu piederīgie?
Informējam, ka aizvadītajos gados Ebreju kapu kopiņas kopa biedrība. Pašvaldības darbinieki nekopj Ebreju kapu kopas, bet gan veic kapu žogu remontu un zāles pļaušanu, kas tiek veikts arī citās kapa vietās.
Un vēl - vai Ventspilī smiltis trūkst?
Netrūkst, bez šaubām. Tad kādēļ pazūd atsevišķas smilšu kaudzes, lēnām apaugot ar zāli? Gadiem pie katriem ieejas vārtiņiem kapu teritorijā bija smilšu kaudze. Tagad atsevišķas ir pazudušas. Lūgums tās atjaunot. Pārsvarā kapus kopj gados vecāki cilvēki, ne jaunieši.
Ventspils labiekārtošanas kombinātam - pārbaudiet un uzturiet teritoriju kārtībā!
Informējam, ka ik gadu smiltis tiek vestas pavasarī, un attiecīgi līdz rudenim tiek regulāri papildinātas vietās, kur tās trūkst. Ziemā smiltis netiek vestas jo tās gan apsnieg, gan arī sasalst.
Atkal Marta ir pati gudrākā, bet visi citi nē.
Gudrākā no cūkām.
Bet grozi kā gribi maksāt 250 eur mēnesī par fiziski bieži smagu darbu ir VERDZĪBAS UZTURĒŠANA VENTSPILS PILSĒTĀ AR PAŠVALDĪBAS LĪDZDALĪBU.