Nesen Ventas Balss redakcijā vērsās kāds iedzīvotājs, cerot ar avīzes starpniecību uzzināt, vai pašvaldība plāno pārbūvēt arī Pārventas kapsētu kapličas. Sazinoties ar Komunālās pārvaldes direktoru Andri Kausenieku, noskaidrojām, ka esošo kapliču pārbūve Pārventas kapsētās – Priežgala un Kantsonu kapos – nav plānota.
Ventspilī vairumā gadījumu gan aizgājēju izvadīšana, gan arī guldīšana zemes klēpī notiek Meža kapos. Vienlaikus Kausenieks uzsvēra, ka arī citās pašvaldībās ir viena kapliča, kas ir pietiekami. Tāpat būtiski ņemt vērā, ka jau pirms daudziem gadiem pašvaldībā tika nolemts, ka Pārventas kapi netiks paplašināti, līdz ar to arī netiek ierādītas jaunas kapavietas, izņemot gadījumus, ja tur atdusas radinieki.
Ventas Balss sazinājās arī ar Ventspils muzeja vadošo vēsturnieci Māru Dāvidu, kura dalījās vairākos interesantos vēstures faktos par Pārventas kapiem. Kaut arī precīzs Priežgala kapu datējums nav zināms, vēsturniece zināja teikt, ka Priežgala kapiem ir diezgan sena vēsture – tie pastāvēja jau 19. gadsimtā. Visticamāk, sākumā radušies kā Pārventas vecāko māju, bet pēc tam bijuši Pārventas ciemu iedzīvotāju apbedīšanas vieta. Tur apglabāti arī vairāki 1905. gada revolūcijas upuri, kuriem 1980. gadā atklāts piemiņas akmens.
Savukārt, runājot par Kantsonu kapiem, Dāvida stāsta, ka 1940. gada vasarā, ceļot tā sauktās Ziemeļu kazarmas padomju armijas izvietošanai, ārpus kapsētas teritorijas tika atrasts 14.–15. gadsimta apbedījums, tomēr vēlāk, veicot sistemātisku teritorijas uzraudzību, jaunas liecības netika atrastas. Diezgan daudzi 19. gadsimta sākuma un pirmās puses apbedījumi atrasti kādreizējā elevatora, tagadējā Kālija parka apkaimē, kas ir netālu Kantsonu kapiem. Senas vietējo iedzīvotāju apbedījumu paliekas konstatētas 1898. gadā, laikā, kad tika celts elevators. Pēdējo reizi – 2003. gadā. Pastāv uzskats, ka tie ir mēra laikā mirušo ventspilnieku apbedījumi, lai gan, spriežot pēc 2003. gada atradumiem, vairāk izskatījusies pēc parastas 19. gs. kapsētas ar tradicionāliem, rindās izvietotiem apbedījumiem, kurus datēja dažas līdzi dotas 19. gadsimta paša sākuma monētas, stāsta vēsturniece. Minētais liekot domāts, ka šajā Pārventas rajonā, iepretī Tirgus laukumam, jau sen tiek apbedīti vietējie iedzīvotāji. Taču sākumā, iespējams, tikai Ventas labajā krastā dzīvojošie.
Tāpat vēsturniekiem arī nav zināms, kad izveidojusies pastāvošā Kantsonu kapsēta. Tur apbedīti daudzu seno ventspilnieku dzimtu pārstāvji, tostarp arī ventspilnieku vidū labi zināmā Līziņa – Līze Preikšats (1854?–1881), rakstnieces Annas Brigaderes māsa.
Brīnums uz kapsētas (no 1910. gada Ventspils Apskata)
– Uz vecajiem pilsētas kapiem viņpus Ventas (domāti Priežgala kapi – red.) pagājušā ziemā – sniega jau gandrīz nebija – vairākkārt gāju aplūkot savu aizgājēju kapenes. Netālu no savējo kapa pamanīju jaunu kapa kopiņu, pie kuras daudzkārt redzēju arī kādu sievu nometušos ceļos un Dievu lūdzam. Bet, ak, kāds brīnums, kad pagājušā piektdienā aizgāju uz kapiem un ieraudzīju kapu atraktu. Ziņkārīgi piegāju, domādams, ka līķis būs laikam no valdības kādas izmeklēšanas dēļ atrakts. BET arī tas nebija – ieraudzīju bedrē vēl it kā miroņu kaulus, bet tādus sadrumslētus un brūnus. Negribēju savām acīm ticēt, bet, zinādams, ka dažreiz taču zemē caur visādiem ķīmiskiem sadalījumiem tas nemaz nebūtu neiespējami, noliecos un gribēju skaidri pārliecināties un ar rokām aptaustīt. Bet te nu, vēl nemaz rokā nepaņēmis, pārliecinājos, ka esmu maldījies – bedrē atradās burkāni. Ar citiem ziņkārīgiem, kuri arī bija ieradušies, mēģinājām nogaidīt un izzinājām, ka ne vien burkāni, bet arī kartupeļi minētā bedrē paglabāti, kurus tagad dārznieks P. izņēma. Ka mūsu kapsētā blakus līķiem pa ziemu glabā kartupeļus un burkānus, bija priekš mums kas svešs. Un, tā kā minētais dārznieks P. viens pats nespēs tik daudz burkānus patērēt, tad mēs ventiņi tos pirksim uz tirgus un baudīsim, nemaz neiedomājoties, ka viņi gulējuši blakus miroņu trūdiem un piemirkuši ar to mikrobiem.
Komentāri (0)