Koncertzālē izskanēs kormūzikas šedevri

Kādu koncertprogrammu esat sarūpējuši Ventspils skatītājiem?

– Koncertā izskanēs mūzika, kas iekarojusi klausītāju sirdis gan Eiropas, gan pasaules koncertzālēs tieši Valsts Akadēmiskā kora Latvija interpretācijā, kora iemīļoto komponistu darbi. Šī ir unikāla programma, iekļaujot tādus Eiropas kormūzikas šedevrus, ko pasaulē atskaņo salīdzinoši reti to apjomīgo daudzbalsību dēļ, piemēram, Riharda Štrausa un Gustava Mālera opusi. Līdzās tiem arī mūsdienu komponistu – Arvo Perta, Svena Dāvida Sandstrema un jaunā, sevi spilgti pieteikušā slovēņu komponista Mateja Kastelica mūzika. Koncerta otrajā dāļā izskanēs latviešu komponistu mūzika, ko vieno mīlestības tēma. Tie ir komponisti, kuru darbi izskanējuši visplašākajā mērogā un neprasa komentārus. Domājot par koncertprogrammu Ventspilī, šoreiz mans mērķis bija piedāvāt gan Eiropas, gan Latvijas mūziku, turklāt iepazīstināt ar tādu darbu izlasi, ar kuru koris ir pazīstams visā pasaulē. Šie skaņdarbi ir pabijuši visdažādākajās vietās – gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Kanādā, gan Eiropā, gan Āzijā. Koncerta otrās daļas vienojošās pērles – mīlestības dziesmas. Latviešu komponistu sadaļu nevarējām veidot bez mūsu flagmaņa Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda un Raimonda Tigula, ko burtiski decembra sākumā ar tādu mīlestību un tādu publikas pārpildījumu uzņēma ventspilnieki savā koncertzālē. Starp citu, savā programmā esam iekļāvuši Raimonda Tigula dziesmu, kuru mēs, koncertējot komponista dzimšanas dienas svinībās Ventspilī, bijām spiesti izmest, jo dienu iepriekš Rīgā aizvadītais Tigula jubilejas koncerts bija tik garšs, ka sapratām, ka Ventspilī mums ir jāpiedāvā saīsināta programma.

Ne pirmo reizi koncertēsiet mūsu pilsētā. Ar kādām sajūtam braucat uz Ventspili?

– Ventspils vienmēr ir izcēlusies ar savas infrastruktūras attīstību, tās izrāviens bijis ļoti izteikts un spilgts. Ventspilī ir brīnišķīga koncertzāle, man ir bijis tas gods būt klāt koncertzāles pirmajā atklāšanas koncertā un diriģēt. Mani ar šo vietu saista siltas un ļoti īpašas sajūtas.

Koncertam ir zīmīgs nosaukums Latvija Eiropā, Eiropa Latvijā. Mūsu valsts vieta Eiropā un pasaulē, no mūzikas viedokļa raugoties, šķiet, ir ļoti stabila.

– Par to vispār nevajadzētu šaubīties un diskutēt, jo, ja runājam par koru mūziku, tad Latvija ar saviem kolektīviem ir iekarojusi milzīgu cieņu. Tiklīdz uzsākām savu neatkarības ceļu un pirmie kolektīvi izrāvās no padomju laika ietekmes un devās pasaulē, mūsu kori sāka raudzīties, kas tiek darīts šajā virzienā citviet pasaulē: kas notiek Skandināvijā, Viduseiropā, Amerikā, Filipīnās un Indonēzija, kur arī, starp citu, ir ļoti attīstīta un bagāta koru kultūra. Latviešu kora kustība ir fenomenāla. Lūk, viens no maniem novērojumiem: tas vēl bija pirms kovida pandēmijas, es kā žūrijas priekšsēdētājs piedalījos vienā no pasaules vadošajiem koru mūzikas konkursiem Dalasā un koncertā bija uzaicināti uzstāties tikai konkursa Grand Prix ieguvēji, kādi padsmit kolektīvi. Un visi šie kolektīvi savā repertuārā bija iekļāvuši vismaz vienu latviešu kompozīciju. Tā, lūk, ir mana atbilde, ko nozīmē latviešu koru kultūra pasaulē.

Kā jūs sevi spēcināt, pārvarot mūsu dzīves krīzes – pandēmiju, ģeopolitisko situāciju?

– Domāju, šīs krīzes mūsos iekšā sēž ļoti dziļi. Pandēmijas laiks mūsu klausītāju burtiski iemidzināja, iežūžoja – ir tik labi būt televīzijas zilo ekrānu pasaulē, zvilnēt klubkrēslā un labprāt nekur neiet. Diemžēl jebkuru normālu kultūras patērētāju tas ir ietekmējis, atstājot iespaidu arī uz kolektīviem, uz to kvalitāti. Pandēmija skārusi arī amatieru kustību. Kovida gadi ir iedragājuši nepieciešamību pēc socializēšanās, vēlēšanos iziet sabiedrībā un vienkārši klausīties dzīvu, radošu procesu. Ļoti ceram, ka reiz atgūsimies. Karš ir pārņēmis mūsu prātus. Ziņas par šīm šausmām mums atgādina katru dienu, bet nepamet sajūta, ka mūsu prāts sāk meklēt patvērumu, jo dzīvojam šajā konkrētajā laikā, sev atvēlētajā posmā un gribētos to nodzīvot nedaudz pacilātā vilnī, nevis depresīvā atmosfērā. Mūzikas klātbūtne, spēja aizmirsties mūzikas valodā un pasaulē, manuprāt, ir vienīgā no iespējām rast mīlestību, cilvēcību un pakavēties ārpasaulīgas atmosfēras vidē. Tieši mūzika mūs parauj nost no ļaunā. Ļoti sāpīgi, ka kovida ietekmē cietuši jauniešu dziesmu svētki, tādējādi izaugot paaudzei, kas tikusi izrauta no šīs kustības. Mīlestība un dziesmas klātbūtne, tā dziedniecība, ko sniedz mūzika un dziedāšana, tā šobrīd ir ļoti apdraudēta.

Kur slēpjas Dziesmu un deju svētku unikalitāte?

– Man ir grūti iedomāties, kas vēl varētu izraisīt tādas emocionālas trīsas, kādas spēj radīt dziesmu un deju svētku iespaidi. Parādot dziesmu svētku koncerta ierakstu jebkurā pasaules vietā, domāju, nesastapsiet nevienu vienaldzīgu cilvēku, pat ja viņu mūzika nesaista. Cilvēkiem no malas ir patiesi grūti noticēt, ka var būt šāda kopā dziedāšana, dejošana, ar tik daudziem tūkstošiem cilvēku vienlaikus, esot vienotiem vienā repertuārā. Tas Latviju beidzot saliedē, uzmundrina un stiprina. Tas, manuprāt, ir kaut kas tik ļoti unikāls, ka tam nav, ko likt pretim. Dziesmu un deju svētki ir tas, ko esam saglabājuši un spējuši veidot gadu griezumā. Šīs divas saglabātās unikālās tradīcijas mums liek apzināties piederību savai kultūrai un valodai, izprast savu valstiskumu, savu nacionalitāti.

Kas jums pašam pavēra ceļu uz mūzikas pasauli?

– Mana attieksme pret mūziku ir veidojusies no ģimenes. Ļoti lielu lomu spēlējusi nevis manas ģimenes muzikalitāte – manā ģimenē nav bijuši mūziķi, vairāk dominējuši tehniski domājoši cilvēki –, bet tās tradīcijas, kas attiecas uz saimes kopā sanākšanu, uz talkošanu un pēc tam dziedāšanu vakaros. Šīs tradīcijas noteikti ir bijušas tās, kas ir iespaidojušas visu manu dzīvi pēc tam vēlāk. Tās paaudzes cilvēkiem kopā sanākot, dziedāšana bija ierasta parādība. Ģimenē bija ārkārtīgi liela mīlestība uz dziedāšanu. Mammai bija ļoti skaista balss. Ģimenē bija arī ļoti daudz mīlestības pret mums, bērniem. Šī stabilā sajūta palīdzējusi vērt jebkuras durvis uz savu attīstību, toskait arī uz mūzikas pasauli.

Ko jūs novēlētu saviem skatītājiem?

– Svarīgi sevī atrast harmoniju un saskaņu, lai varam to vēlēt arī citiem. Svarīgi ir meklēt un atrast saturu savai darbībai un dzīvei, savam procesam, kurā esi izvēlējies būt, izvēlēties jēgpilnu saturu, veidu, kā tu vari, darot savu darbu, darīt to ar radošu, nepagurstošu aizrautību. Ja mums izdodas saglābt šīs pamatvērtības, tad tas ir vērtīgākais. Pats svarīgākais – nepazaudēt dzirksteli jebkurā procesā. Un, ja tās nav, tad ir vienkārši jāmeklē.

Valsts Akadēmiskais koris Latvija ir viena no Latvijas kultūras vērtībām, kas cauri gadu desmitiem parāda latviešu kora tradīcijās izkopto mūzikas spēku, augsto kvalitāti un profesionalitāti. Kopš 1997. gada esmu kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Kora repertuārā ir vokāli instrumentālie darbi – oratorijas, kantātes, mesas, rekviēmi, simfonijas, operu koncertuzvedumi. Tā ir mūzika, kas tapusi laikā no agrīnās renesanses līdz mūsdienām. Koris savu repertuāru nemitīgi papildina ar novatoriskiem skaņdarbiem dažādos žanros sākot ar džeza kompozīcijām un beidzot ar vokāli instrumentāliem pasaules pirmatskaņojumiem. Kora sniegums augstu novērtēts ne tikai Latvijā, bet Baltijas lielāko profesionālo kori regulāri savās koncertprogrammās vēlas redzēt arī pasaules izcilākie diriģenti un orķestri.